Predikāta papildinātājs instrumentālā locījumā (piem., jestem lekarzem)

Predikāta papildinātājs instrumentālā locījumā poļu valodā (piem., jestem lekarzem)

Šajā rakstā paskaidrošu, kas ir predikāta papildinātājs instrumentālā (poļu narzędnik), kad to lieto, kā veido un kādas ir biežākās kļūdas. Teksts ir domāts latviešu runātājam, tāpēc salīdzināšu ar latviešu valodas kārtību, lai būtu vieglāk saprast.

Predikāta papildinātājs — tas ir vārds vai vārdu grupa pēc kopulas (visbiežāk poļu by07 = "būt"), kas pieder pie teikuma predikāta un nosaka subjektam piedēvētu profesiju, lomu, statusu, piederību vai pārejošu stāvokli. Poļu valodā šādas lietvārda predikācijas parasti stāv instrumentālā (narzędnik) locījumā. Latviešu valodā mēs parasti lietojam nominativu: latviski "Es esmu ārsts" (ārsts — nominativs), latviski vārds nemainās tādā veidā kā poļu instrumentālis.

Priekšlikums: ja latviski domājat "es esmu X" (nominatīvs), poļu valodā bieži jāraksta "Jestem X-instrumental" — tātad lietot polu instrumentāļa galotni.

Tipiskākās situācijas:

- Profesija, amats, nodarbošanās: "Jestem lekarzem." (Es esmu ārsts.)
- Loma vai funkcija (bieži ar "zostać", "stać się", "okazać się"): "Został dyrektorem szkoły." (Viņš kļuva par skolas direktoru.)
- Piederība, tautība, reliģija vai statuss: "Jestem Polakiem." (Es esmu poļietis.)
- Pārejošs vai rezultāts (kļūt par, izrādīties): "Stał się legendą." (Viņš kļuvis par leģendu.)
- Ar darbības vārdiem, kas prasa instrumentāli: piemēram, "okazać się" — "Okazał się bohaterem." (Izrādījās par varoni.)
- Kad apraksta subjektu ar lietvārdu (nevis ar īpašības vārdu): "On jest bohaterem." (Viņš ir varonis.)

Svarīgi: ne visi predikāti izmanto instrumentāli — īpašības vārdi (adjektīvi) pēc kopulas parasti ir nominātīvā: "Jestem zmęczony/zmęczona." (Es esmu noguris / nogurusi.)

- Identifikācija ar demonstratīvo vietniekvārdu "to": parasti predikāts paliek nominātīvā. Piemērs: "To jest lekarz." (Tas ir ārsts.) — šeit izmanto nominātīvu (lekarz).
- Runājot par profesiju, lomu vai statusu attiecībā uz personu (sevi vai kādu konkrētu subjektu), izmanto instrumentāli: "On jest lekarzem." (Viņš ir ārsts.)
- Jautājums "Kim jesteś?" → atbilde ar instrumentāli: "Jestem studentem." (Es esmu students.)

Salīdzinājums ar latviešu: latviski gan identificēšanā, gan profesijā mēs lietojam nominātīvu ("Viņš ir ārsts"), bet poļu valodā jāpārveido šis vārds instrumentālī.

Instrumentāļa galotnes polu valodā atšķiras pēc dzimuma un skaitļa. Šeit ir vienkāršotas un biežāk sastopamās formas ar piemēriem:

- Vīriešu dzimte, vienskaitlis (vairumā gadījumu): galotne -em
- lekarz → lekarzem (Jestem lekarzem. — Es esmu ārsts.)
- student → studentem (On jest studentem. — Viņš ir students.)
- inżynier → inżynierem (On jest inżynierem. — Viņš ir inženieris.)

- Vīriešu dzimte, vienskaitlis, vārdi, kas beidzas ar -a (retāk): galotne -ą
- poeta → poetą (Jestem poetą. — Es esmu dzejnieks.)

- Sieviešu dzimte, vienskaitlis: galotne -ą
- nauczycielka → nauczycielką (Ona jest nauczycielką. — Viņa ir skolotāja.)
- lekarka → lekarką (Ona jest lekarką. — Viņa ir ārste.)

- Neitrāla dzimte, vienskaitlis: galotne -em
- dziecko → dzieckiem (Byłem dzieckiem. — Es biju bērns.)

- Daudzskaitlis (visas dzimtes): parasti -ami (vai reizēm -mi)
- nauczyciele → nauczycielami (Jesteśmy nauczycielami. — Mēs esam skolotāji.)
- rodzice → rodzicami (Są rodzicami. — Viņi ir vecāki.)
- dzieci → dziećmi (Byliśmy dziećmi. — Mēs bijām bērni.)

Piezīme par adjektīviem: ja predikāts ir vārdu grupa ar īpašības vārdu (adjektīvu) + lietvārdu, tad gan adjektīvs, gan lietvārds jāliek instrumentālī kopā. Piemērs:
- "Był dobrym lekarzem." (Viņš bija labs ārsts.) — dobrym (instr.), lekarzem (instr.).

Ir arī izņēmumi un pamainītas locīšanas formas atkarībā no vārdu valodas modeļa (mīksti cēloņi, stingras/vaļīgas locīšanas paradigmas), taču augstāk minētās galotnes aptver lielāko daļu ikdienas vārdu.

1) Profesija

- "Kim jesteś? — Jestem lekarzem." (Kas tu esi? — Es esmu ārsts.)
- "On jest inżynierem." (Viņš ir inženieris.)
- "Ona jest nauczycielką." (Viņa ir skolotāja.)
- "My jesteśmy studentami." (Mēs esam studenti.)
- "Nie jestem prawnikiem." (Es neesmu jurists.)

2) Loma / amats / kļūšana par

- "Został dyrektorem szkoły." (Viņš kļuva par skolas direktoru.)
- "Ona została matką." (Viņa kļuva par māti.)
- "Staliśmy się przyjaciółmi." (Mēs kļuvām par draugiem.)
- "Okazał się bohaterem." (Izrādījās par varoni.)

3) Deskriptīvs predikāts (kad lietvārds raksturo personu)

- "On jest bohaterem." (Viņš ir varonis.)
- "Byłem dzieckiem, gdy to się stało." (Es biju bērns, kad tas notika.)
- "Jestem człowiekiem praktycznym." (Es esmu praktisks cilvēks.)

Piezīme: daudzi deskriptīvi izteikumi latviski būtu ar adjektīvu ("esmu laimīgs"), bet poļu valodā bieži var lietot gan adjektīvu nominātīvā, gan lietvārdu instrumentālī atkarībā no jēgas:
- Adjektīvs kā īpašība: "Jestem szczęśliwy/szczęśliwa." (Es esmu laimīgs / laimīga.) — nominātīvs (adjektīvs).
- Vārdu grupa ar lietvārdu: "Jestem szczęśliwym człowiekiem." (Es esmu laimīgs cilvēks.) — instrumentālis abiem vārdiem.

- Rakstīt nominātīvu pēc by07: "Jestem lekarz" — nepareizi. Pareizi: "Jestem lekarzem." (Instrumentālis obligāts šajā lietojumā.)
- Sajaukt adjektīva un lietvārda lietojumu: "Jestem szczęśliwym" bez lietvārda nav tas pats, kas "Jestem szczęśliwy." (Pirmais ir daļa no NP — "laimīgs cilvēks".)
- Pārnest latviešu domāšanas par nominācijas izmantošanu tieši uz poļu valodu: latviski "Es esmu ārsts" — poļu valodā jāraksta "Jestem lekarzem." (nevis "Jestem lekarz").
- Nesaprašana par "to jest" konstrukciju: "To jest lekarz" (Tas ir ārsts — identificē) vs "On jest lekarzem" (Viņš ir ārsts — apraksta profesiju). Pēc "to jest" biežāk lieto nominātīvu.
- Sajaukt "nazywać się" un "nazywać kogoś kimś":
- "Nazywam się Anna." (Mani sauc Anna.) — vārds parasti nominātīvā.
- "Nazywają go bohaterem." (Viņiem viņu sauc par varoni.) — instrumentālis (kā objekta apraksts).

- Ja latviski teiktu "Es esmu X" un X ir personas amats vai loma — domā instrumentālis (poļu: -em / -ą / -ami).
- Atceries jautājumu "Kim jesteś?" — atbildot, lieto instrumentāli: "Jestem..." + instrumentālis.
- Ja lietvārda priekšā stāv determinējošs vārds "to" ("To jest ...") — bieži nominātīvs.

- Instrumentālis (pol. narzędnik) — locījuma forma, ko poļu valodā izmanto predikāta lietvārdiem, aprakstot profesiju, lomu, statusu utt.
- Predikāta papildinātājs (pol. predykatyw) — elements, kas seko kopulai un papildina teikuma predikātu.
- Kopula (pol. być) — darbības vārds "būt", kas saista subjektu ar predikātu.
- Nominatīvs — pamata locījums (latviešu izpratnē: pamata forma), kas poļu valodā tiek lietots identificēšanai ar "to jest".

Ja jūsu latviešu prātā stāv "Es esmu X" un X ir profesija, amats vai loma — mācieties poļu instrumentāļa galotnes (lekarzem, nauczycielką, studentami). Adjektīvi kā apraksti paliek nominātīvā ("Jestem zmęczony/zmęczona"), bet ja izmantojat vārdu grupu ar lietvārdu, tad visa grupa tiek locīta instrumentālī ("Jestem dobrym nauczycielem"). Visbiežāk sastopamās darbības: być, zostać, stać się, okazać się — šīs konstrukcijas pieprasa instrumentāli negarantēti.

Veiksmi mācībās!