Personu vietniekvārdi nominatīvajā locījumā (ja, ty, on, ona utt.)

Kādas ir nominatīvā formas?

[*]ja — es
(piem.: Ja mówię po polsku. — "Es runāju poļu valodā.")
[*]ty — tu
(piem.: Ty jesteś moim przyjacielem. — "Tu esi mans draugs.")
[*]on — viņš
(piem.: On pracuje w szpitalu. — "Viņš strādā slimnīcā.")
[*]ona — viņa
(piem.: Ona jest nauczycielką. — "Viņa ir skolotāja.")
[*]ono — tas (neitrāls: priekšmeti, daži dzīvnieki, bērni)
(piem.: Okno jest otwarte. Ono jest duże. — "Logs ir vaļā. Tas ir liels.")
[*]my — mēs
(piem.: My idziemy do kina. — "Mēs ejam uz kino.")
[*]wy — jūs (daudzskaitlī, neformāli)
(piem.: Wy macie czas? — "Vai jums ir laiks?")
[*]oni — viņi (vīriešu vai jaukta grupa)
(piem.: Oni mieszkają w Warszawie. — "Viņi dzīvo Varšavā.")
[*]one — viņas (tikai sievietes) vai lietas/nepersonas daudzskaitlī
(piem.: One lubią kawę. — "Viņas patīk kafija.")

Kā lietot kopā ar darbības vārdiem?
Vietniekvārdu un darbības vārdu saskaņošana parāda personu (1., 2., 3.) un skaitli (viensk./daudz.). Piemērs ar darbības vārdu być (būt) — tagadne:

Ja jestem — esmu
Ty jesteś — esi
On / Ona / Ono jest — ir
My jesteśmy — esam
Wy jesteście — esat
Oni / One są — ir

Ar citiem paraugiem (mówić — runāt):
Ja mówię — es runāju
Ty mówisz — tu runā
On/ Ona/ Ono mówi — viņš/viņa/tas runā
My mówimy — mēs runājam
Wy mówicie — jūs runājat
Oni/One mówią — viņi/viņas runā

Piezīme: bieži vien teikuma sākumā būs tikai darbības vārds (Mówię po polsku.) — subjektu var izlaist, jo darbības vārds norāda personu. Ja gribi uzsvērt subjektu, pievieno vietniekvārdu: Ja mówię po polsku.

Dzimums pagātnes formās un vietniekvārds
Poļu pagātnes formās dzimums un skaitlis parasti tiek atzīmēts darbības vārdā (piem., byłem — vīrietim, byłam — sievietei). Ja persona nav skaidra vai gribi uzsvērt, lieto nominatīva vietniekvārdu:

Ja byłem wczoraj w kinie. — (vīrietis) "Vakar es biju kinoteātrī."
Ja byłam wczoraj w kinie. — (sieviete) "Vakar es biju kinoteātrī."

Atšķirība: oni vs one; on/ona/ono

• Oni — lieto par cilvēku grupu, kurā ir vismaz viens vīrietis (vai grupa tiek uzskatīta par "maskulīnu-personu").

• One — lieto, ja grupa sastāv tikai no sievietēm vai ja runa ir par priekšmetiem/nespersonām daudzskaitlī.

• Ono — neitrāla vienskaitļa forma; parasti lieto priekšmetiem, abstraktiem vārdiem, dažiem dzīvniekiem vai bērniem (bet retāk par pieaugušiem cilvēkiem).

Piemēri:
Czy ty masz czas? — "Vai tu vari?" (neformāli)
Czy pan ma czas? — "Vai Jums, kungs, ir laiks?" (pieklājīgi; darbības vārds 3. personā: ma)
Czy pani ma pytanie? — "Vai Jums, kundze, ir jautājums?"

Par pluralu pieklājīgu uzrunu lieto Państwo:
Państwo chcą kawy? — "Vai (dāmas un kungi) jūs gribat kafiju?" (gramatiski 3. personā daudzskaitlī)

Vai vietniekvārdu var izlaist?
Jā — ļoti bieži. Ja darbības vārda forma skaidri norāda personu, vietniekvārds tiek izlaists, īpaši runātā valodā un īsos teikumos.
Piem.: Mówię po polsku. ("Runāju poļu valodā." — vietniekvārds ja ir izlaists)

Pievieno to, ja:

[*]gribi uzsvērt: Ja mówię po polsku.
[*]ir iespēja neskaidrībai par to, kas īsti dara darbību,
[*]lieto pieklājības vai kontrasta izteikšanai.

Biežāk pieļautās kļūdas

[*]Sajaukt oni un one. (Atceries: oni — ja grupā ir vismaz viens vīrietis.)
Piem.: nepareizi: *Kasia i Tomek są tutaj. One są zmęczone. (jauns vīrietis grupā — jālieto oni)
[*]Lietot ono par pieaugušu cilvēku. (Tas parasti tiek attiecināts uz priekšmetiem, neitrāliem vārdiem vai maziem bērniem.)
Nepareizi: *Ono jest lekarzem. — labāk: On/Ona jest lekarzem.
[*]Jaukšanās starp ty un Pan/Pani (neformāla vs formāla uzruna). Ja sāk formāli uzrunāt ar Pan/Pani, izmanto 3. personas darbības vārdu (Pan ma, nevis Pan masz).
Nepareizi: *Czy pan chcesz kawę? — pareizi: Czy pan chce kawę?
[*]Aizmiršana saskaņot dzimumu pagātnes formās. Ja runātājs ir sieviete, viņa saka byłam, nevis byłem.
[*]Pārmērīga vietniekvārdu lietošana, kas padara runu mākslīgu. Poļi bieži izlaiž vietniekvārdus, ja konteksts skaidrs.

Salīdzinājums ar latviešu valodu (īsais):

• Abas valodas atšķir 1., 2., 3. personu un viensk./daudzskaitli. Latviešu valodā trešajā personā arī ir viņš/viņa/viņi/viņas, kas palīdz saprast oni/one atšķirību.


• Atšķirībā no latviešu valodas, poļu valodā vietniekvārdi biežāk var tik izlaisti, jo darbības vārda forma ir ļoti izsakoša.


• Poļu valodā dzimums tiek stingrāk atzīmēts pagātnes formās, tāpēc jāiepazīstas ar byłem/byłam u.c. formām.

Vārdnīca (glossary)

[*]Nominatīvs / nominatīvais locījums — locījums, kas atbild uz jautājumu "kas?" vai "kurš?"; teikuma subjekta forma.
[*]Persona — gramatiskā kategorija: 1. (es/mēs), 2. (tu/jūs), 3. (viņš/viņa/viņi).
[*]Skaitlis — vienskaitlis vai daudzskaitlis.
[*]Maskulīns-personāls — īpaša trešās personas daudzskaitļa grupa poļu valodā (cilvēki ar vismaz vienu vīrieti) — saistīts ar oni.
[*]Pieklājības uzruna — formāla adrese: Pan (kungs), Pani (kundze), Państwo (pieklājīgs plural).

Īss kopsavilkums

• Galvenās nominatīvā formas poļu valodā: ja, ty, on, ona, ono, my, wy, oni, one.


• Vietniekvārdi norāda subjektu, bet tos var izlaist, ja darbības vārda forma jau parāda personu.


• Oni vs one — uzmanies pie daudzskaitļa dzimuma; ono parasti attiecas uz neitrāliem vārdiem.


• Lieto Pan/Pani/Państwo, ja gribi būt pieklājīgs — tie gramatiskā ziņā ir 3. personas formas.