Kustības prievārdi (do, na, z) + akuzatīvs

Kustības prievārdi polu valodā: „do”, „na”, „z” — kas ar akuzatīvu?

Polu prievārdi (prievārdi = prepositions) nosaka attiecību starp vārdiem. Kad runa ir par kustību (doties «uz», atnākt «no», ievietot «iekšā/uz»), izvēle starp prievārdiem un lietotā locījuma forma (gadījums) ir īpaši svarīga. No prievārdiem „do”, „na” un „z” tikai viena — „na” — bieži prasa akuzatīvu (akcijas virziens: «uz/uz virzienu»). Prievārdi „do” un „z” kustības nozīmēs parasti prasa ģenitīvu.

„Na” + akuzatīvs
- Kad runa ir par virzību uz virsmu, pasākumu, notikumu vai konkrētu galamērķi, kas tiek uztverts kā «uz/uz virzienu», izmanto „na” + akuzatīvu.
- Piemēri:
[list]
[*]Idę na pocztę. (Es eju uz pasta nodaļu.) — „poczta” → „pocztę” (akuzatīvs).
[*]Jadę na koncert. (Es braucu uz koncertu.) — „koncert” (vīriešu) akuzatīvs parasti sakrīt ar nominātvārdu.
[*]Położyłem książkę na stół. (Es noliku grāmatu uz galda.) — darbība/virziens: uz galda → „stół” (akuzatīvs).
[*]Idę na zakupy. (Es eju iepirkties.) — „na” + akuzatīvs lietots, runa par pasākumu/iešanu uz iepirkšanos.
[/list]

„Na” vs „na” + lokatīvs
- Galvenā atšķirība: akuzatīvs = kustības virziens; lokatīvs (vietas locījums, poliski: miejscownik) = atrašanās vieta.
- Piemēri pretstatā:
[list]
[*]Idę na pocztę. (Es eju uz pastu.) — virziens (akuzatīvs).
[*]Jestem na poczcie. (Es esmu pastā.) — atrašanās vieta (lokatīvs).
[/list]

„Do” — parasti ar ģenitīvu (ne ar akuzatīvu)
- „Do” nozīmē «uz, līdz, pie» (bieži — iekštelpā vai pie personas) un parasti prasa ģenitīvu, nevis akuzatīvu.
- Piemēri:
[list]
[*]Idę do domu. (Es eju mājās / uz mājām.) — „dom” → „domu” (ģenitīvs).
[*]Idę do lekarza. (Es eju pie ārsta.) — uz personu: „lekarz” → „lekarza” (ģenitīvs).
[*]Jadę do Polski. (Es braucu uz Poliju.) — valsts: „Polska” → „Polski” (ģenitīvs).
[/list]
- Tātad: ne lieto „do” + akuzatīvu, ja runa ir par kustību. Ja redzi „do” + kaut kas akuzatīva formā — tas parasti ir kļūda vai cits konteksts.

„Z” — parasti ar ģenitīvu (no/iz)
- „Z” (bieži rakstīts arī kā „ze” fonētisku iemeslu dēļ) nozīmē «no/iz (no kaut kā)» un parasti prasa ģenitīvu.
- Piemēri:
[list]
[*]Wracam z pracy. (Es atgriežos no darba.) — „praca” → „pracy” (ģenitīvs).
[*]Zabrałem książkę z półki. (Es paņēmu grāmatu no plaukta.) — „półka” → „półki” (ģenitīvs).
[*]Wyszedłem z budynku. (Es izgāju no ēkas.) — „budynek” → „budynku” (ģenitīvs).
[/list]
- Atšķirība: „z” kā «ar/kopā ar» prasa instrumentālu (piem., z tobą = ar tevi). Taču kustības nozīmē — «no» — tas prasa ģenitīvu.

- Do + ģenitīvs: ievērojami bieži lieto, kad mērķis ir „iekšā” vai pie personas/institūcijas — do domu, do lekarza, do pracy.
- Na + akuzatīvs: kad mērķis ir virsma, pasākums, atklāta vieta vai notikums — na stół (uz galda), na koncert (uz koncertu), na pocztę (uz pastu), na uczelnię/na uniwersytet (uz universitāti).
- Daudzi gadījumi ir idiomātiski (ir izņēmumi), tāpēc labs ieteikums ir mācīties konkrētas vietas/izteikumus ar pareizo prievārdu (piem., jadę do Polski, bet jadę na Ukrainę).

- Akuzatīvs atšķiras atkarībā no dzimtes un skaitļa. Daži vispārīgi piemēri (vieninieks):
[list]
[*]Sieviešu dzimtes (parasti beidzas ar -a): nominātīvs -a → akuzatīvs -ę. Piemērs: biblioteka → bibliotekę; poczta → pocztę.
[*]Vīriešu nedzīvam (inanimāts): bieži nemainās akuzatīvā. Piemērs: stół → stół; koncert → koncert.
[*]Vīriešu dzīvam (cilvēki, dzīvnieki): akuzatīvs bieži sakrīt ar ģenitīvu vai beidzas ar -a. Piemēri: student → studenta; (ir arī īpašas formas — mężczyzna → mężczyznę).
[*]Neitrāla dzimte: parasti nemainās. Piemērs: miasto → miasto.
[/list]
- Priekšmetiem ar „na” tev jāievēro akuzatīva forma (piem.: Idę na wystawę — wystawa → wystawę).

[list]
[*]Lietot „na” + lokatīvu, kad domāts kustības virziens. Kļūda: *Idę na poczcie. Pareizi: Idę na pocztę.
[*]Tulkot tieši no latviešu prievārdiem. Piemēram latviešu „uz” dažkārt atbilst polu „do” (Idę do szkoły) un dažkārt „na” (Idę na uczelnię) — uzmanīgi ar tiešu pārnešanu.
[*]Rakstīt „do” + akuzatīvs vai „z” + akuzatīvs kustības nozīmē — tas parasti būs kļūda.
[*]Nezināt, kad lietot „z” vai „ze” (skaņas iemesls). Tas neietekmē gadījumu — «z/ze» joprojām prasa ģenitīvu.
[/list]

„Na” (akuzatīvs — kustība uz virzienu):
- Idę na pocztę. → Es eju uz pasta nodaļu. (poczta → pocztę)
- Jadę na koncert. → Es braucu uz koncertu. (koncert → koncert)
- Położyłem książkę na stół. → Es noliku grāmatu uz galda. (stół → stół)
- Idę na wystawę. → Es eju uz izstādi. (wystawa → wystawę)

„Do” (ģenitīvs — kustība iekšā/pie personas):
- Idę do domu. → Es eju mājās. (dom → domu)
- Idę do lekarza. → Es eju pie ārsta. (lekarz → lekarza)
- Jadę do Polski. → Es braucu uz Poliju. (Polska → Polski)

„Z” (ģenitīvs — kustība no/iz):
- Wracam z pracy. → Es atgriežos no darba. (praca → pracy)
- Zabrałem książkę z półki. → Es paņēmu grāmatu no plaukta. (półka → półki)
- Wyszedłem z budynku. → Es izgāju no ēkas. (budynek → budynku)

- Mācoties vietvārdus (sklep, poczta, dom, uniwersytet utt.), vienmēr pieraksti arī prievārdu, ar kuru tie parasti lietojami (do sklepu, na pocztę, do domu, na uniwersytet).
- Skaties uz atslēgas vārdiem: ja domāts «uz virsmu/pasākumu/atklātu vietu» — mēģini „na” + akuzatīvs; ja domāts «iekšā/pie personas/ierobežotā telpā» — bieži „do” + ģenitīvs; ja domāts «no/iz» — „z” + ģenitīvs.

[list]
[*]Akuzatīvs (pol. biernik) — gadījums, kuru polu valodā bieži lieto par tiešo objektu un par virzienu ar prievārdu „na”.
[*]Ģenitīvs (pol. dopełniacz) — gadījums, ko prasa prievārdi „do” un „z” kustības nozīmē.
[*]Lokatīvs / miejscownik — gadījums, ko lieto pēc „na” un „w”, kad runa nav par virzienu, bet par atrašanās vietu (piem., „Jestem na poczcie”).
[*]Eifonija (z → ze) — dzīva runa dažkārt maina „z” uz „ze” pirms noteiktiem vārdiem, lai būtu vieglāk izrunāt (piem., ze szkoły), taču gadījums paliek ģenitīvs.
[/list]

Noslēgumā: no prievārdiem „do”, „na”, „z” kustības nozīmēs akuzatīvu regulāri prasa galvenokārt „na” (virziens/uz virsmu/notikumu). „Do” un „z” kustības nozīmēs parasti prasa ģenitīvu. Atceries atšķirību starp virzienu (akuzatīvs) un atrašanos (lokatīvs), un mācoties jaunas vietas — vienlaikus iemācies arī pareizo prievārdu.

Ja vēlies, varu sagatavot īsu sarakstu ar biežāk sastopamām vietām (sklep, poczta, kinо, szkoła, uniwersytet u.c.) un pareizajiem prievārdu + gadījumu, lai vieglāk iegaumētu.