Infinitīvs ar 'się' — nepersonālās izteiksmes (chce się spać)

Kas tas ir?

Poļu valodā pastāv konstrukcijas, kurās nav izteikts konkrēts gramatiskā subjekta — tās sauc par nepersonālām izteiksmēm. Viens izplatīts veids ir: 3. personas vienskaitļa darbības vārda forma + 'się' + infinitīvs, piemēram, 'chce się spać'. Šādas konstrukcijas parasti izsaka sajūtas (nogurumu, slāpes), tieksmi/velmi, vispārēju novērojumu vai to, kas ir iespējams/neiespējams. Latviešu valodā tās bieži tulko ar 'gribas' vai 'man gribas'.

Kad lieto?

Šo konstrukciju lieto, lai izteiktu:
- spontānu vēlmi vai tieksmi (piem., ja esi izslāpis vai noguris);
- vispārīgu cilvēku reakciju vai novērojumu (piem., 'łatwo się mówi');
- iespēju/neiespēju (piem., 'da się' / 'nie da się');
- maigu, ne tik tiešu 'es gribu' variantu (bieži ar datīvu: 'chce mi się').

Kā to veido? — vienkārša formula

Parasti struktūra ir:

(conjugated verb 3.sg) + (papildus datīva vietniekvārds — pēc vajadzības) + się + infinitīv

Piemēri un analīze:
- 'Chce mi się spać.' — 'chce' (3. pers. viensk., no 'chcieć') + 'mi' (datīvs, īsā forma = 'man') + 'się' + 'spać' (infinitīvs 'gulēt'). Tulkojums: 'Man gribas gulēt.'
- 'Chce się pić.' — 3. pers. + 'się' + infinitīvs. Tulkojums: 'Gribas dzert.' (vispārīgāks variants)
- 'Chciałoby się pospać.' — kondicionāls ('chciałoby') + 'się' + infinitīvs. Tulkojums: 'Gribētos mazliet pagulēt.'

Datīva vietniekvārdi parāda, kam pieder sajūta: īsās formas ir 'mi, ci, mu, jej, nam, wam, im' (salīdzini ar latviešu 'man, tev, viņam, viņai, mums, jums, viņiem'). Ja datīvs netiek izmantots, izteiksme kļūst vispārīgāka.

Bieži lietotās frāzes — piemēri (poļu → latviešu)

- 'Chce się spać.' — Gribas gulēt.
- 'Chce mi się spać.' — Man gribas gulēt.
- 'Chce się pić.' — Gribas dzert.
- 'Chce mi się jeść.' — Man gribas ēst.
- 'Nie chce mi się pracować.' — Man nav vēlmes strādāt.
- 'Nie chce się pracować.' — Nav vēlmes strādāt. (vispārīgāka izteiksme)
- 'Chciałoby się pospać.' — Gribētos mazliet pagulēt.
- 'Chciałoby się gdzieś wyjechać.' — Gribētos kaut kur aizbraukt.
- 'Nie da się tego zrobić.' — To nevar izdarīt.
- 'Da się to zrobić.' — To var izdarīt.
- 'Łatwo się mówi, trudniej zrobić.' — Teikt ir viegli, izdarīt grūtāk.
- 'Nie chce mi się nic robić.' — Man nav vēlmes neko darīt.
- 'Czasami chce się po prostu usiąść i nic nie robić.' — Reizēm vienkārši gribas apsēsties un neko nedarīt.
- 'Nie chce mi się wierzyć.' — Grūti tam noticēt. ("man negribas ticēt")

Atšķirība: 'chce się spać' vs 'chcę spać'

- 'Chcę spać.' — Tiešs personāls izteikums: 'Es gribu gulēt.' (1. pers., spēcīgāka vai tiešāka vēlme).
- 'Chce mi się spać.' — Spontāna vai sasniegta vēlme: 'Man gribas gulēt.' (maigāks, emocionālāks izteiksmes veids).
- 'Chce się spać.' — Bez datīva, vispārīgāks: 'Gribas gulēt.' ("cilvēkiem/mums/vispār").

Bieža kļūda ir mēģināt pievienot 'się' pie 1. personas formas 'chcę' tur, kur tas nav nepieciešams: *'Chcę się spać' (nepareizi). Pareizi ir 'Chcę spać' vai 'Chce mi się spać'. Tomēr 'Chcę się uczyć' ir pareizi, jo 'uczyć się' ir atgriežamais darbības vārds — šajā gadījumā 'się' pieder pašam infinitīvam.

Vārdu kārta: kur novietot 'się'?

'Się' ir klitiskā (atslēgvietniekvārda) veidojuma daļa un parasti stāv tuvu darbības vārdam. Biežāk redzētais variants ir: konjugētais darbības vārds — się — infinitīvs (piem., 'chce się spać'). Tomēr runā un dažos konstrukciju variantos datīva klitiskā forma var mainīt pozīciju:

- 'Chce mi się spać.' (parasts)
- 'Mi się chce spać.' (ikdienišķāks, sarunvalodas variants) — abi ir saprotami.

Ja teikuma sākumā ir adverbi vai citi elementi, 'się' parasti paliek pie darbības vārda:
- 'Czasami chce się po prostu odpocząć.' — 'Reizēm vienkārši gribas atpūsties.'

Negācija, pagātne un kondicionāls

- Negācija: 'Nie chce mi się iść.' — 'Man nav vēlmes iet.' (negribas)
- Pagātne: 'Chciało mi się spać.' — 'Man gribējās gulēt.'
- Kondicionāls / vēlēšanās: 'Chciałoby się posiedzieć dłużej.' — 'Gribētos pasēdēt ilgāk.'

Biežākās kļūdas — ko izvairīties

- *'Chcę się spać' — šāds variants parasti ir nepareizs. Izvēlies 'Chcę spać' vai 'Chce mi się spać'.
- Aizmirst norādīt datīvu, ja gribi precizēt, kam pieder sajūta ('Chce się spać' vs 'Chce mi się spać').
- Tieša tulkošana no latviešu 'es gribu' uz poļu bez niansēm: 'es gribu' = 'Chcę', bet 'man gribas' = 'Chce mi się'.
- Sajaukt atgriezeniskos darbības vārdus: piemēram, 'uczyć się' ir atgriezenisks, tāpēc 'Chcę się uczyć' ir pareizi.

Īss glosārijs

- infinitīvs — darbības vārda pamatforma, piem., 'spać' = 'gulēt'.
- 'się' — poļu atgriezeniskais vietniekvārds; šeit tas marķē nepersonālu vai refleksīvu konstrukciju.
- datīvs — locījums, ko izmanto, lai norādītu, kam pieder sajūta (poļu īsā forma: 'mi' = latv. 'man').
- 3. persona vienskaitlī (3. pers. sg.) — darbības vārda forma, kas bieži lietota nepersonālajās konstrukcijās (piem., 'chce').

Kopsavilkums

Infinitīvs + 'się' nepersonālās konstrukcijas poļu valodā ir ļoti izplatītas un noderīgas, lai izteiktu sajūtas, vēlmes, iespējas un vispārīgus novērojumus bez konkrēta subjekta vai ar maigu, spontānu nokrāsu. Galvenais atcerēties: izmanto 3. pers. vienskaitli (piem., 'chce'), pievieno datīvu ('mi', 'nam' u. c.), ja gribi norādīt, kam pieder sajūta, un uzmanies ar 'się' — tas dažkārt pieder konstrukcijai, dažkārt pašam infinitīvam.

Veiksmi mācībās! Prakse sarunvalodā palīdzēs ātri iemācīties, kur šīs formas lietot.