Darbības vārds 'mieć' (angļu: to have) — īpašuma izteikšana

Darbības vārds 'mieć' — īpašuma izteikšana (poļu valoda)

Kas tas ir?
Darbības vārds 'mieć' (poļu izruna aptuveni /mjɛtɕ/) nozīmē 'to have' — 'būt (kam) piederīgam', t.i., izteikt, ka kādam kaut kas pieder vai ir. Tas ir viens no visbiežāk lietotajiem vārdiem poļu valodā, un to izmanto gan burtiskai piederībai (piem., automašīna, māja), gan vairākām idiomātiskām konstrukcijām (piem., 'mam ochotę', 'mam prawo').

Kad lieto 'mieć'?
- Lai norādītu piederību: 'Mam książkę.' — Man ir grāmata.
- Lai apgalvotu, ka kāds kaut ko tur vai izmanto: 'Mam klucze.' — Man ir atslēgas.
- Lai izteiktu vecumu: 'Mam 20 lat.' — Man ir 20 gadi (pol. lieto 'mieć', latviski biežāk 'es esmu ... vecs').
- Dažās frāzēs/idiomos: 'Mam ochotę na kawę.' — Man gribas kafiju.
- Lai teiktu, ka ir pienākums/uzdevums, bieži lieto konstrukcijas kā 'Mam coś do zrobienia' (man ir kas jādara) — tas nav tas pats, kas modālais 'jā' (pol. 'musieć').

Kā to veido? (konjugācija tagadnē)
Poļu tagadne 'mieć' galvenās formas (līdzība ar latviešu vietniekvārdiem):
[list]
[*]ja mam — es (es) — ja = es
[*]ty masz — tu
[*]on/ona/ono ma — viņš/viņa/tas
[*]my mamy — mēs
[*]wy macie — jūs
[*]oni/one mają — viņi/viņas
[/list]
Piemēri:
[list]
[*]Mam samochód. — Man ir automašīna.
[*]Masz czas? — Vai tev ir laiks?
[*]Ona ma kota. — Viņai ir kaķis.
[*]Mamy dużo pracy. — Mums ir daudz darba.
[/list]

Kā veido pagātni un nākotni (īss skaidrojums)?
Pagātne ar 'mieć' mainās pēc personas un dzimuma:
[list]
[*]ja miałem (vīrietis) / ja miałam (sieviete) — es biju(piederēja)
[*]ty miałeś / ty miałaś — tu biji
[*]on miał, ona miała, ono miało
[*]my mieliśmy / my miałyśmy — mēs (vīriešu/mix vai sieviešu formas)
[*]oni mieli / one miały
[/list]
Nākotni var izteikt ar saliktu formu 'będę miał' (es būšu, man būs) vai, ja nepieciešams par pabeigtu rīcību, ar perfektīvu atbilstošu darbības vārdu. Šī tēma var būt sarežģītāka (aspekts), tāpēc pietiek ar to, ka tagadne un pagātne ir visbiežāk lietotās formās īpašuma izteikšanai.

Negācija: 'nie mam' un locījumu maiņa
Poļu valodā, kad apgalvojumu noliedz ar 'nie' ("ne-"), tieši objekta locījums bieži mainās no akuzatīva (tiešais objekts) uz ģenitīvu (no kā nav). Tas ir svarīgs atšķirību avots latviešu runātājiem.
Piemēri:
[list]
[*]Pozitīvs: Mam samochód. — Man ir automašīna. ("samochód" — akuzatīvs = nosaukuma forma)
[*]Noliegums: Nie mam samochodu. — Man nav automašīnas. ("samochodu" — ģenitīvs)
[*]Pozitīvs: Mam książkę. — Man ir grāmata.
[*]Noliegums: Nie mam książki. — Man nav grāmatas.
[*]Pozitīvs: Mam pieniądze. — Man ir nauda.
[*]Noliegums: Nie mam pieniędzy. — Man nav naudas.
[/list]
Piezīme: ar personu vietniekvārdiem (piem., 'go', 'jej') noliegumā var saglabāties forma, piemēram: 'Nie mam go.' — 'Man viņa/viņu nav.' Tomēr, lietvārdi parasti pārslēdzas uz ģenitīvu.

Kā uzdot jautājumu?
Poļu valodā uzdod jautājumu ar vārdu 'czy' vai tikai ar intonāciju:
[list]
[*]Formāli: Czy masz czas? — Vai tev ir laiks?
[*]Neformāli: Masz czas? — Tev ir laiks?
[/list]
Arī vietneskaita jautājumi: 'Ile masz lat?' — Cik tev ir gadu? (latviešu: 'Cik tev gadu?')

Salīdzinājums ar latviešu izteiksmēm
Latviešu valodā īpašumu bieži izsaka ar konstrukciju 'man ir' (dative + 'ir'), piem.: 'Man ir māja.' Polijā to saka ar 'mam' (darbības vārds haviņa 1. persona). Tāpēc bieži sastopama kļūda ir mēģināt tieši tulkot 'man ir' kā 'man mam' — tas ir nepareizi. Pareizi ir: poļu: 'Mam dom.' (nevis 'Man mam dom').
Piemēri paralēli:
[list]
[*]Latviešu: Man ir māja. — Poļu: Mam dom.
[*]Latviešu: Man ir 20 gadi. — Poļu: Mam 20 lat.
[*]Latviešu: Mani sauc Anna. / Mans vārds ir Anna. — Poļu: Mam na imię Anna. vai Nazywam się Anna.
[/list]

Citas iespējas izteikt piederību poļu valodā
- 'U mnie jest ...' — burtiski 'pie manis ir ...', biežāk lietots, lai norādītu atrašanās vietu vai situāciju: 'U mnie jest pies' — 'Pie manis (mājās) ir suns.' Tas uzsver atrašanās vietu ("at my place").
- 'Posiadać' — formālāks vārds ("to possess"); biežāk rakstiskā vai oficiālā valodā: 'Firma posiada nowy sprzęt.'
- Īpašniekvārdi (mój/twój/jego...) — "mans/tavs/viņa": 'To jest mój dom.' — 'Šī ir mana māja.' Tas norāda īpašumu, bet atšķirībā no 'mieć' var izmantot, lai tieši pateiktu, kādam pieder.

Bieži sastopamās idiomātiskās kombinācijas ar 'mieć'
Daudzas latviešu skaidras frāzes ar 'man' poļu valodā ir ar 'mieć':
[list]
[*]'Mam ochotę (na...)' — Man gribas (kaut ko).
[*]'Mam czas' — Man ir laiks.
[*]'Mam prawo' — Man ir tiesības.
[*]'Mam nadzieję' — Es ceru / Man ir cerība.
[*]'Mam problem' — Man ir problēma.
[*]'Mam wątpliwości' — Man ir šaubas.
[/list]
Piemēri: 'Mam ochotę na herbatę.' — 'Man gribas tēju.' / 'Mam nadzieję, że przyjedziesz.' — 'Es ceru, ka tu atbrauksi.'

Biežāk pieļautās kļūdas un ko no tiem izvairīties
[list]
[*]1) Nepareiza 'man ir' tieša pārnešana: neizsakiet 'man mam' — poļu ir 'Mam ...'.
[*]2) Neaizmirst negatīva gadījumā ģenitīvu: 'Nie mam samochodu' (nevis 'Nie mam samochód').
[*]3) Vecuma izteikšana: latviski 'es esmu 20 gadus vecs', poļu 'Mam 20 lat' — neizmantojiet 'Jestem 20 lat'.
[*]4) Sajaukšana ar modalitāti: 'mam zrobić' var izklausīties kā 'man jāizdara', bet drošāk lietot 'muszę zrobić' (man jā) vai 'Mam coś do zrobienia' (man ir ko darīt).
[*]5) Jutīgu stāvokļu izteikšana: īpašību kā aukstums parasti nav ar 'mieć' — poļu saka 'Jest mi zimno' (Man ir auksti = burtiski 'Man ir auksti' bet konstrukcija ir 'man ir' ar 'być' reflexive), nevis 'Mam zimno' (to var dzirdēt, bet nav standarta).
[/list]

Kopsavilkums — galvenie punkti
[list]
[*]'mieć' = 'to have' — galvenokārt lieto īpašuma, piederības un vairākām ikdienišķām frāzēm.
[*]Tagadnē: ja mam, ty masz, on/ona ma, my mamy, wy macie, oni/one mają.
[*]Noliegumā objekta locījums bieži mainās no akuzatīva uz ģenitīvu (Mam samochód / Nie mam samochodu).
[*]Latviešu 'man ir' atbilst poļu 'mam' — nerakstiet 'man mam'.
[*]Ir daudz idiomu ar 'mieć' (mam ochotę, mam prawo, mam nadzieję utt.), kurus vērts iemācīties kā vienību.
[/list]

Īss glosārijs
[list]
[*]Akuzatīvs (dopełniacz?) — tiešais objekta locījums (poļu: biernik). Piem.: 'Mam książkę' — 'książkę' (akuzatīvs).
[*]Ģenitīvs (dopełniacz) — īpašuma/attiecību locījums, ko bieži izmanto pēc nolieguma (poļu: dopełniacz). Piem.: 'Nie mam książki' — 'książki' (ģenitīvs).
[*]Aspekts — darbības vārda īpašība, kas norāda pabeigtību (īss ievads: dažreiz jāizmanto perfektīva forma, lai runātu par vienreizēju un pabeigtu darbību nākotnē).
[*]Modalitāte — izteikšana 'jā/obligāts' (poļu: 'musieć' = must/have to), atšķiras no 'mieć'.
[/list]

Ja vēlaties, varu pievienot īsu uzrādi (konjugācijas tabulu) ar diakrītiskām zīmēm vai vairāk piemēru šķirtu pēc dzimumiem pagātnē un daudzskaitlī.