Tiešie vietniekvārdi (tiešajam objektam) - itāļu Grammar

Tiešie vietniekvārdi itāļu valodā

Kas tie ir?

Tiešie vietniekvārdi (itāļu: pronomi diretti) aizstāj tiešo papildinājumu — to, ko darbības vārds tieši ietekmē. Tos izmanto, lai neatkārtotu vārdu grupas un padarītu teikumu īsāku vai dabiskāku.

Piemēri:
- Vedo Marco. — Lo vedo. — (Es redzu Marku / Es viņu redzu.)
- Compro il pane. — Lo compro. — (Es pērku maizi / Es to pērku.)

Kādas ir formas?

Standarta klitiskās (neuzsvērtās) tiešā objekta vietniekvārdu formas:

mi — mani (man)
ti — tevi (tevi)
lo — viņu/to (m. sg.; "him/it")
la — viņu/to (f. sg.; "her/it")
ci — mūs (us)
vi — jūs (you pl.)
li — viņus/tos (m. pl.; "them" masc.)
le — viņas/tās (f. pl.; "them" fem.)

Papildus:
- lo / la var saīsināties līdz l' pirms vārdiem, kas sākas ar patskani (vai klusā h) — piemēram, L'ho visto.
- Ir arī uzsvērta (toniskā) forma: me, te, lui, lei, noi, voi, loro — tās lieto pēc priekšmetiem vai, lai uzsvērtu personu: "Vedo lui" (es redzu viņu — uzsvars), taču klitiski priekšā stāv "Lo vedo".

Kāpēc un kad tos lieto?

Lai aizstātu jau pieminētu objektu: "Hai visto il film? — Sì, l'ho visto." (Jā, es to redzēju.)
Lai izvairītos no atkārtošanās: "Hai comprato il libro? — No, non l'ho comprato." (Nē, es to neesmu nopircis.)
Lai izteiktu darbību ar tiešu mērķi īsākā formā.

Kur tie stāv (pozīcija attiecībā pret darbības vārdu)?

1) Pirms konjugētā darbības vārda (parastā pozīcija).

Lo vedo ogni giorno. — (Es viņu redzu katru dienu.)
Mi capisci? — (Vai tu mani saproti?)

2) Ar infinitīvu (modālie vārdi: volere, potere, dovere utt.) — divas iespējas.
- Var likt vietniekvārdu pirms konjugētā vārda: Lo voglio vedere. — (Es to gribu redzēt.)
- Vai piesaistīt vietniekvārdu pie infinitīva: Voglio vederlo. — (Es gribu to redzēt.)
Abi varianti ir pareizi; taču piesaistīšana pie infinitīva ir bieža un vienkārša.

Piemēri:
- Non lo posso fare. — (Es to nevaru izdarīt.)
- Non posso farlo. — (Es to nevaru izdarīt.)

3) Ar pagātnes laikiem (passato prossimo) un palīgdarbības 'avere' — vietniekvārds parasti priekšā palīdzības darbības vārdam un izraisa saskaņu.
- Ho visto Maria. — L'ho vista. — (Es redzēju Mariju. — Es viņu redzēju.)
- Ho comprato i libri. — Li ho comprati. — (Es nopirku grāmatas. — Es tās nopirku.)

Svarīgi: ja tiešais vietniekvārds (itāļu: lo/la/li/le) stāv pirms palīgdarbības (parasti 'avere'), pagātnes vārds (participio passato) saskaņojas dzimtē un skaitlī ar vietniekvārdu. Tātad: l'ho vista (f.sg.), l'ho visto (m.sg.), le ho viste (f.pl.), li ho visti (m.pl.).

4) Ar gerundiju (stare + gerundio) — var pirms konjugētā palīgdarbības vai piesaistīt prie gerundijam.
- Lo sto leggendo. — (Es to lasu.)
- Sto leggendo lo. — šī forma ir RETĀKA/nevēlama; pareizāk: Sto leggendo il libro — Lo sto leggendo vai Sto leggendo il libro, lo sto leggendo; bieži lieto: Sto leggendo il libro — Sto leggendo; vai: Sto leggendo il libro — Lo sto sto leggendo (atzīmējams: "Sto leggendo il libro" + "Lo sto leggendo" vai "Sto leggendo il libro" + "Sto leggendo"/"Sto leggendo" nav optimāli).
(Ņemiet vērā: modernā runā bieži sakām arī „Sto leggendo il libro, lo sto leggendo“ vai vienkārši „Lo sto leggendo“ vai „Sto leggendo il libro, lo sto leggendo“ — svarīgākais, ka var izmantot „Lo sto leggendo“ vai „Sto leggendo il libro“; arī piesaistīšana "Sto leggendo il libro" + "Sto leggendo" nav vienkārša mācību frāze.)

(Ņemiet vērā: gerundija piemēri stundām var būt dažādi; mērķis ir parādīt, ka vietniekvārdu var likt pirms konjugētā palīgdarbības vai piesaistīt pie gerundija: "Sto leggendo" -> "Sto leggendo il libro" -> "Lo sto leggendo" vai "Sto leggendo il libro" -> "Sto leggendo il libro, lo sto leggendo".)

5) Imperatīvs (pavēle).
- Afirmatīvais imperatīvs (pavēle pozitīvā formā): vietniekvārds parasti tiek pievienots pie darbības vārda galā (enklītiski):
- Guardalo! — (Skaties to!/Noskaties to!)
- Portami il libro! — Portamelo! — (Atnes man grāmatu! — Atnesi man to!)
- Negatīvais imperatīvs: parasti vietniekvārds stāv pirms darbības vārda vai pie infinitīva: Non lo fare! / Non fare questo! — (Nedari to!)
- Non lo fare! — (Nedari to!)
- Non prenderlo! vai Non prenderlo! — (Nedari to!)

6) Elizija (l' ) pirms patskani vai klusās h.

Kad klitiskā forma lo vai la stāv pirms vārda, kas sākas ar patskani vai klusā "h" (piem., ho, hai), lo/la saīsina līdz l' ar apostrofu:

Hai visto il film? — L'hai visto? — (Vai tu to esi redzējis?)

Non l'ho fatto. — (Es to neesmu izdarījis.)

Ne rakstiet "Lo ho visto" — pareizi: "L'ho visto." (elisions noteikums).

7) Neuzsvērtās (klitiskās) vs uzsvērtās (toniskās) formas
- Klitiskā forma (lo, la...) parasti stāv blakus darbības vārdam (Lo vedo).
- Toniskā/uzsvērta forma (lui, lei, loro) lietojama pēc priekšvārdiem vai, ja nepieciešams, uzsvērums: Vedo lui, non te. — tomēr literārāka / pareizāka parasti: Lo vedo, non te. (Lui/lei lieto arī pēc priekšvārdiem: Parlo con lui.)

Saskaņa pagātnes formās (kad jāraksta participio passato)?

Galvenais noteikums (vienkāršots un drošs ceļvedis):

Ja tiešais vietniekvārds (lo/la/li/le) NĒS priekšā palīgdarbības 'avere' (t.i. ir pirms "ho/abbiamo/avete" utt.), tad participio passato saskaņojas ar vietniekvārdu:
Ho visto Anna. — L'ho vista. — (Es viņu redzēju.)
Ho invitato i ragazzi. — Li ho invitati. — (Es uzaicināju puišus.)
Ja vietniekvārds ir pievienots infinitīvam (dažkārt ar modāliem vārdiem), bieži nav saskaņošanas ar palīgdarbību:
Ho voluto vederla. — (Es gribēju to redzēt.) — šeit participis 'voluto' NEKONKORDĒ; vienkārši izteikta forma ir saprotama.
Taču arī iespējams: L'ho voluta vedere. — (Es to gribēju redzēt.) — šo formu izmanto, ja vietniekvārds novietots pirms "ho" (jo tad pagātnes vārds saskaņojas).

Praktisks padoms: lai izvairītos no sarežģījumiem, ja lietojat modālus darbības vārdus, vienkārši piesaistiet tiešo vietniekvārdu infinitīvam: Voglio vederla / Ho voluto vederla.

Apvienotās formas ar netiešajiem vietniekvārdiem (īss pārskats)

Ja vienlaikus lieto netiešo (to, kam kaut kas tiek darīts: mi/ti/gli/le/ci/vi) un tiešo (lo/la/li/le) vietniekvārdu, jārīkojas tā:

mi + lo = me lo (dod man to) — Dammelo! (Dod man to!)
ti + lo = te lo — Te lo do. (Es tev to dodu.)
ci + lo = ce lo — Ce lo porto. (Es to atnesīšu mums.)
vi + lo = ve lo — Ve lo spiego. (Es jums to paskaidrošu.)
gli/le + lo/la/li/le = glielo / gliela / glieli / gliele — Glielo do. (Es viņam/viņai to dodu.)

Piemēri:
- Mi dai il libro? — Me lo dai? — (Vai tu man dod grāmatu? — Vai tu man to dod?)
- Hai spiegato la cosa a Marco? — Sì, gliel'ho spiegata. — (Vai tu izskaidroji to Markam? — Jā, es viņam to izskaidroju.)

Biežāk sastopamās kļūdas un kā to izvairīties

Jaukt tiešos un netiešos vietniekvārdus: nepareizi: *Gli vedo Marco. Pareizi: Lo vedo Marco vai Vedo Marco.
Rakstīt "Lo ho visto" bez elizijas: pareizi ir "L'ho visto."
Neizdarīt saskaņu, ja tas jāveic: Ja vietniekvārds stāv pirms 'ho', atcerieties: L'ho vista / Li ho visti utt.
Lietot tonisko formu vietā, kur vajadzīga klitiskā: "Vedo lui" (var nebūt dabiski; labāk: "Lo vedo"), izņemot gadījumus, kad gribat uzsvērt.
Neapgūt savienotās formas (me lo, glielo utt.) — tās ir ļoti izplatītas ikdienas runā.

Salīdzinājums ar latviešu valodu

Latvijā tiešie objekta vietniekvārdi tiek izteikti ar locījuma formām (mani, tevi, viņu, mūs utt.) un visbiežāk stāv pēc darbības vārda: "Es viņu redzu."
Itāļu valodā bieži vietniekvārds (klitiskā forma) stāv PIRMS darbības vārda: "Lo vedo." Tas var kļūt par grūtību latviešu runātājiem, kuri ir pieraduši pie SVO kārtības.

Piemērs paralēli:
- Itāļu: Lo vedo. — Latviešu: Es viņu redzu.
- Itāļu: Voglio vederlo. — Latviešu: Es gribu to redzēt.

Ātra kopsavilkuma ceļvedis (kas jāatceras)

Pamatformas: mi, ti, lo, la, ci, vi, li, le.
Parasti vietniekvārds stāv pirms konjugētā darbības vārda (Lo vedo).
Var pievienot pie infinitīva (Voglio vederlo) vai pie imperatīva (Guardalo!).
Ja clitic (lo/la/li/le) stāv pirms palīgdarbības 'avere', pagātnes vārds saskaņojas: L'ho vista / Li ho visti.
Elizija: Lo / la -> l' pirms patskana vai klusās h: L'ho visto.
Apvienotās formas ar netiešajiem vietniekvārdiem ir ļoti biežas (me lo, te lo, glielo utt.).

Glosārijs — īss vārdu skaidrojums

Klitiskie vietniekvārdi: īsas, neuzsvērtas formas (lo, la, mi utt.), kas parasti stāv pie darbības vārda.
Toniskie/uzsvērtie vietniekvārdi: uzsvērtas formas (lui, lei, loro), parasti lieto pēc priekšvārdiem vai uzsvara gadījumos.
Elizija: patskana izstumšana ar apostrofu (lo -> l' pirms "ho", "ha", "hai" utt.).
Participio passato: darbības vārda pagātnes forma (ital. participio passato), kas dažkārt saskan ar priekšā esošu tiešo vietniekvārdu.
Palīgdarbība: 'avere' vai 'essere', kas tiek lietota, lai veidotu pagātnes laiku (piem., ho, hai, abbiamo).

Vairāk piemēru (īsi un noderīgi)

Mi vedi? — Vai tu mani redzi? — (Mi vedi?)
Ti ascolto. — Es tevi klausos.
Lo sento. — Es to dzirdu (viņu/ to).
La chiamo stasera. — Es viņai piezvanīšu šovakar.
Ci aspettano. — Viņi mūs gaida.
Vi vedo domani. — Es jūs redzēšu rīt.
Li conosco bene. — Es viņus pazīstu labi.
Le ho incontrate ieri. — Es tās (f. pl.) satiku vakar.
Dammelo! — Dod man to!
Non l'ho ancora visto. — Es to vēl neesmu redzējis.
Gliel'ho detto. — Es viņam to esmu teicis.

Ja vēlaties, varu sagatavot īsu atmiņa-lapu (cheatsheet) ar visbiežāk lietotajiem piemēriem un vienu rindiņu ar "drošajām" formām (kā rīkoties ar modālajiem, imperatīvu un pagātni).