Tiešie vietniekvārdi (tiešajam objektam)
A2Tiešie vietniekvārdi itāļu valodā
Piemēri:
- Vedo Marco. — Lo vedo. — (Es redzu Marku / Es viņu redzu.)
- Compro il pane. — Lo compro. — (Es pērku maizi / Es to pērku.)
- mi — mani (man)
- ti — tevi (tevi)
- lo — viņu/to (m. sg.; "him/it")
- la — viņu/to (f. sg.; "her/it")
- ci — mūs (us)
- vi — jūs (you pl.)
- li — viņus/tos (m. pl.; "them" masc.)
- le — viņas/tās (f. pl.; "them" fem.)
Papildus:
- lo / la var saīsināties līdz l' pirms vārdiem, kas sākas ar patskani (vai klusā h) — piemēram, L'ho visto.
- Ir arī uzsvērta (toniskā) forma: me, te, lui, lei, noi, voi, loro — tās lieto pēc priekšmetiem vai, lai uzsvērtu personu: "Vedo lui" (es redzu viņu — uzsvars), taču klitiski priekšā stāv "Lo vedo".
- Lai aizstātu jau pieminētu objektu: "Hai visto il film? — Sì, l'ho visto." (Jā, es to redzēju.)
- Lai izvairītos no atkārtošanās: "Hai comprato il libro? — No, non l'ho comprato." (Nē, es to neesmu nopircis.)
- Lai izteiktu darbību ar tiešu mērķi īsākā formā.
- Lo vedo ogni giorno. — (Es viņu redzu katru dienu.)
- Mi capisci? — (Vai tu mani saproti?)
2) Ar infinitīvu (modālie vārdi: volere, potere, dovere utt.) — divas iespējas.
- Var likt vietniekvārdu pirms konjugētā vārda: Lo voglio vedere. — (Es to gribu redzēt.)
- Vai piesaistīt vietniekvārdu pie infinitīva: Voglio vederlo. — (Es gribu to redzēt.)
Abi varianti ir pareizi; taču piesaistīšana pie infinitīva ir bieža un vienkārša.
Piemēri:
- Non lo posso fare. — (Es to nevaru izdarīt.)
- Non posso farlo. — (Es to nevaru izdarīt.)
3) Ar pagātnes laikiem (passato prossimo) un palīgdarbības 'avere' — vietniekvārds parasti priekšā palīdzības darbības vārdam un izraisa saskaņu.
- Ho visto Maria. — L'ho vista. — (Es redzēju Mariju. — Es viņu redzēju.)
- Ho comprato i libri. — Li ho comprati. — (Es nopirku grāmatas. — Es tās nopirku.)
Svarīgi: ja tiešais vietniekvārds (itāļu: lo/la/li/le) stāv pirms palīgdarbības (parasti 'avere'), pagātnes vārds (participio passato) saskaņojas dzimtē un skaitlī ar vietniekvārdu. Tātad: l'ho vista (f.sg.), l'ho visto (m.sg.), le ho viste (f.pl.), li ho visti (m.pl.).
4) Ar gerundiju (stare + gerundio) — var pirms konjugētā palīgdarbības vai piesaistīt prie gerundijam.
- Lo sto leggendo. — (Es to lasu.)
- Sto leggendo lo. — šī forma ir RETĀKA/nevēlama; pareizāk: Sto leggendo il libro — Lo sto leggendo vai Sto leggendo il libro, lo sto leggendo; bieži lieto: Sto leggendo il libro — Sto leggendo; vai: Sto leggendo il libro — Lo sto sto leggendo (atzīmējams: "Sto leggendo il libro" + "Lo sto leggendo" vai "Sto leggendo il libro" + "Sto leggendo"/"Sto leggendo" nav optimāli).
(Ņemiet vērā: modernā runā bieži sakām arī „Sto leggendo il libro, lo sto leggendo“ vai vienkārši „Lo sto leggendo“ vai „Sto leggendo il libro, lo sto leggendo“ — svarīgākais, ka var izmantot „Lo sto leggendo“ vai „Sto leggendo il libro“; arī piesaistīšana "Sto leggendo il libro" + "Sto leggendo" nav vienkārša mācību frāze.)
(Ņemiet vērā: gerundija piemēri stundām var būt dažādi; mērķis ir parādīt, ka vietniekvārdu var likt pirms konjugētā palīgdarbības vai piesaistīt pie gerundija: "Sto leggendo" -> "Sto leggendo il libro" -> "Lo sto leggendo" vai "Sto leggendo il libro" -> "Sto leggendo il libro, lo sto leggendo".)
5) Imperatīvs (pavēle).
- Afirmatīvais imperatīvs (pavēle pozitīvā formā): vietniekvārds parasti tiek pievienots pie darbības vārda galā (enklītiski):
- Guardalo! — (Skaties to!/Noskaties to!)
- Portami il libro! — Portamelo! — (Atnes man grāmatu! — Atnesi man to!)
- Negatīvais imperatīvs: parasti vietniekvārds stāv pirms darbības vārda vai pie infinitīva: Non lo fare! / Non fare questo! — (Nedari to!)
- Non lo fare! — (Nedari to!)
- Non prenderlo! vai Non prenderlo! — (Nedari to!)
6) Elizija (l' ) pirms patskani vai klusās h.
Kad klitiskā forma lo vai la stāv pirms vārda, kas sākas ar patskani vai klusā "h" (piem., ho, hai), lo/la saīsina līdz l' ar apostrofu:
- Hai visto il film? — L'hai visto? — (Vai tu to esi redzējis?)
- Non l'ho fatto. — (Es to neesmu izdarījis.)
Ne rakstiet "Lo ho visto" — pareizi: "L'ho visto." (elisions noteikums).
7) Neuzsvērtās (klitiskās) vs uzsvērtās (toniskās) formas
- Klitiskā forma (lo, la...) parasti stāv blakus darbības vārdam (Lo vedo).
- Toniskā/uzsvērta forma (lui, lei, loro) lietojama pēc priekšvārdiem vai, ja nepieciešams, uzsvērums: Vedo lui, non te. — tomēr literārāka / pareizāka parasti: Lo vedo, non te. (Lui/lei lieto arī pēc priekšvārdiem: Parlo con lui.)
- Ja tiešais vietniekvārds (lo/la/li/le) NĒS priekšā palīgdarbības 'avere' (t.i. ir pirms "ho/abbiamo/avete" utt.), tad participio passato saskaņojas ar vietniekvārdu:
- Ho visto Anna. — L'ho vista. — (Es viņu redzēju.)
- Ho invitato i ragazzi. — Li ho invitati. — (Es uzaicināju puišus.)
- Ja vietniekvārds ir pievienots infinitīvam (dažkārt ar modāliem vārdiem), bieži nav saskaņošanas ar palīgdarbību:
- Ho voluto vederla. — (Es gribēju to redzēt.) — šeit participis 'voluto' NEKONKORDĒ; vienkārši izteikta forma ir saprotama.
- Taču arī iespējams: L'ho voluta vedere. — (Es to gribēju redzēt.) — šo formu izmanto, ja vietniekvārds novietots pirms "ho" (jo tad pagātnes vārds saskaņojas).
- mi + lo = me lo (dod man to) — Dammelo! (Dod man to!)
- ti + lo = te lo — Te lo do. (Es tev to dodu.)
- ci + lo = ce lo — Ce lo porto. (Es to atnesīšu mums.)
- vi + lo = ve lo — Ve lo spiego. (Es jums to paskaidrošu.)
- gli/le + lo/la/li/le = glielo / gliela / glieli / gliele — Glielo do. (Es viņam/viņai to dodu.)
Piemēri:
- Mi dai il libro? — Me lo dai? — (Vai tu man dod grāmatu? — Vai tu man to dod?)
- Hai spiegato la cosa a Marco? — Sì, gliel'ho spiegata. — (Vai tu izskaidroji to Markam? — Jā, es viņam to izskaidroju.)
- Jaukt tiešos un netiešos vietniekvārdus: nepareizi: *Gli vedo Marco. Pareizi: Lo vedo Marco vai Vedo Marco.
- Rakstīt "Lo ho visto" bez elizijas: pareizi ir "L'ho visto."
- Neizdarīt saskaņu, ja tas jāveic: Ja vietniekvārds stāv pirms 'ho', atcerieties: L'ho vista / Li ho visti utt.
- Lietot tonisko formu vietā, kur vajadzīga klitiskā: "Vedo lui" (var nebūt dabiski; labāk: "Lo vedo"), izņemot gadījumus, kad gribat uzsvērt.
- Neapgūt savienotās formas (me lo, glielo utt.) — tās ir ļoti izplatītas ikdienas runā.
- Latvijā tiešie objekta vietniekvārdi tiek izteikti ar locījuma formām (mani, tevi, viņu, mūs utt.) un visbiežāk stāv pēc darbības vārda: "Es viņu redzu."
- Itāļu valodā bieži vietniekvārds (klitiskā forma) stāv PIRMS darbības vārda: "Lo vedo." Tas var kļūt par grūtību latviešu runātājiem, kuri ir pieraduši pie SVO kārtības.
Piemērs paralēli:
- Itāļu: Lo vedo. — Latviešu: Es viņu redzu.
- Itāļu: Voglio vederlo. — Latviešu: Es gribu to redzēt.
- Pamatformas: mi, ti, lo, la, ci, vi, li, le.
- Parasti vietniekvārds stāv pirms konjugētā darbības vārda (Lo vedo).
- Var pievienot pie infinitīva (Voglio vederlo) vai pie imperatīva (Guardalo!).
- Ja clitic (lo/la/li/le) stāv pirms palīgdarbības 'avere', pagātnes vārds saskaņojas: L'ho vista / Li ho visti.
- Elizija: Lo / la -> l' pirms patskana vai klusās h: L'ho visto.
- Apvienotās formas ar netiešajiem vietniekvārdiem ir ļoti biežas (me lo, te lo, glielo utt.).
- Klitiskie vietniekvārdi: īsas, neuzsvērtas formas (lo, la, mi utt.), kas parasti stāv pie darbības vārda.
- Toniskie/uzsvērtie vietniekvārdi: uzsvērtas formas (lui, lei, loro), parasti lieto pēc priekšvārdiem vai uzsvara gadījumos.
- Elizija: patskana izstumšana ar apostrofu (lo -> l' pirms "ho", "ha", "hai" utt.).
- Participio passato: darbības vārda pagātnes forma (ital. participio passato), kas dažkārt saskan ar priekšā esošu tiešo vietniekvārdu.
- Palīgdarbība: 'avere' vai 'essere', kas tiek lietota, lai veidotu pagātnes laiku (piem., ho, hai, abbiamo).
- Mi vedi? — Vai tu mani redzi? — (Mi vedi?)
- Ti ascolto. — Es tevi klausos.
- Lo sento. — Es to dzirdu (viņu/ to).
- La chiamo stasera. — Es viņai piezvanīšu šovakar.
- Ci aspettano. — Viņi mūs gaida.
- Vi vedo domani. — Es jūs redzēšu rīt.
- Li conosco bene. — Es viņus pazīstu labi.
- Le ho incontrate ieri. — Es tās (f. pl.) satiku vakar.
- Dammelo! — Dod man to!
- Non l'ho ancora visto. — Es to vēl neesmu redzējis.
- Gliel'ho detto. — Es viņam to esmu teicis.
Ja vēlaties, varu sagatavot īsu atmiņa-lapu (cheatsheet) ar visbiežāk lietotajiem piemēriem un vienu rindiņu ar "drošajām" formām (kā rīkoties ar modālajiem, imperatīvu un pagātni).