Subjekta vietniekvārdi un pamata vārdu kārtība

Subjekta vietniekvārdi un pamata vārdu kārtība itāļu valodā

Šajā rakstā skaidrošu, kas itāļu valodā ir subjekta vietniekvārdi (personas vietniekvārdi kā teikuma subjekts) un kāda ir pamata vārdu kārtība. Apskatīsim: kādi ir vietniekvārdi, kad tos lietot vai izlaist, kāpēc itāļu teikumu kārtība ir relatīvi elastīga, un biežākās kļūdas. Piemēri galvenokārt itāliski ar latviešu tulkojumiem.

Kas ir subjekta vietniekvārdi?

Subjekta vietniekvārds aizvieto lietvārdu, kas veic darbību teikumā (subjektu). Piemēram: vietniekvārds io aizvieto “es”, tu aizvieto “tu” utt. Itāļu valodā vietniekvārdi norāda personu un skaitli, un, jo īpaši runas valodā, tos bieži var izlaist, jo darbības vārda galotne jau norāda personu.

Kādi ir itāliešu subjekta vietniekvārdi?

io — es
Tu — tu
lui — viņš
lei — viņa
Lei — Jūs (pieklājības forma, 3. personā used to address a single person formally)
noi — mēs
voi — jūs (otrā personā daudzskaitlis)
loro — viņi/viņas

Piemēri ar darbības vārdu parlare (runāt), tagadnes indikativs:

Io parlo italiano. (Es runāju itāliski.)
Tu parli inglese. (Tu runā angliski.)
Lui parla francese. (Viņš runā franču valodā.)
Lei parla tedesco. (Viņa runā vāciski.)
Noi parliamo spagnolo. (Mēs runājam spāņu valodā.)
Voi parlate troppo. (Jūs runājat par daudz.)
Loro parlano piano. (Viņi runā klusāk.)

Par "Lei" un politētes formām

- "Lei" (ar lielo burtu rakstīts bieži formalitātes kontekstā) ir trešās personas forma, ko izmanto, lai uzrunātu vienu cilvēku pieklājīgi: Scusi, Lei parla inglese? (Atvainojiet, vai Jūs runājat angliski?)
- "Voi" var tikt lietots kā otrās personas daudzskaitlis (jūs). Reģionāli un vēsturiskā kontekstā "voi" reizēm tika lietots kā pieklājības forma vienam sarunbiedram, taču mūsdienu standarta itāļu valodā parasti pieklājības vienam lietotājam lieto "Lei".
- "Loro" kā pieklājības forma (ar lielo burtu) ir novecojusi; modernā valodā to reti lieto kā pieklājības formu.

Kad lietot subjekta vietniekvārdu — kad to var izlaist?

1) Izlaist (pro-drop):
Itāļu valoda ir pro-drop valoda — personu var bieži neizteikt, jo darbības vārda galotne norāda personu un skaitli.

Mangio la pizza. (Es ēdu picu.) — te nav "Io", bet nozīme ir "es".

2) Lietot vietniekvārdu, ja nepieciešams uzsvērums vai kontrasts:

Io voglio venire, non lui. (Es gribu nākt, nevis viņš.)
Voglio venire. (Es gribu nākt.) — bez "Io" te nav īpaša uzsvara.

3) Lietot vietniekvārdu, lai novērstu neskaidrību vai parādītu pieklājību:

Parla inglese? — var būt neskaidrs: "Vai (tu/viņš/viņa/jūs) runā?"
Lei parla inglese? — skaidri: "Vai Jūs (pieklājīgi) runājat angliski?"

4) Lietot vietniekvārdu sarunvalodā vai rakstiskā stilā, lai izvairītos no monotonijas vai precizitātes:

Noi siamo d'accordo. (Mēs piekrītam.) — bieži lieto, lai uzsvērtu grupu.

Kāpēc vietniekvārdu var izlaist? (Darbības vārda galotnes)

Darbības vārdu galotnes itāļu valodā mainās atkarībā no personas un skaitļa, tāpēc bieži pietiek ar pašu darbības vārdu formu.

Parlare (tagadne):
Io parlo — Tu parli — Lui/lei parla — Noi parliamo — Voi parlate — Loro parlano

Vedere (tagadne):
Io vedo — Tu vedi — Lui/lei vede — Noi vediamo — Voi vedete — Loro vedono

Dormire (tagadne):
Io dormo — Tu dormi — Lui/lei dorme — Noi dormiamo — Voi dormite — Loro dormono

Piemērs: "Parlo" bez "io" nozīmē "(es) runāju" — galotne "-o" norāda uz 1. personu vienskaitlī.

Pamata vārdu kārtība (SVO) un tās elastība

Itāļu valodai raksturīga pamata vārdu kārtība SVO — Subjekts + Verbs + Objekts. Tomēr vārdu kārtība ir elastīga: subjekts var tikt pārvietots, lai mainītu fokusā vai uzsvērtu kādu teikuma daļu.

Parastā kārtība (SVO):

Marco mangia la mela. (Marko ēd ābolu.) — Subjekts (Marco) + Verbs (mangia) + Objekts (la mela).

Subjekts var tikt izlaists:

Mangio la mela. (Es ēdu ābolu.) — subjekts "io" izlaists, jo "mangio" skaidri norāda 1. personu.

Subjekta izvietojums pēc darba vārda — uzsvars vai stila izvēle:

È arrivato Marco. (Ir ieradies Marko.) — uzsvars uz notikumu vai jaunā informācija.

Marco è arrivato. (Marko ir ieradies.) — neutrālāka forma.

Jautājumi:

Jautājumu veido parasti ar intonāciju vai palīdzības darbības vārdu; nav jāmaina īpaši kārtība:

Hai visto Marco? (Vai tu redzēji Marko?)
Parla inglese? (Vai (tu/viņš/jūs) runājat angliski?)

Noliešana:

Negāciju veido ar "non" pirms darbības vārda: Non capisco. (Es nesaprotu.)

Topikalizācija un redundance (vardu atkārtošana uzsvaram):

Il mio amico, lui è simpatico. (Mans draugs, viņš ir jauks.) — runāšanas valodā ir ierasts lietot personvārdu pēc lietvārda, lai uzsvērtu vai skaidri nosauktu subjektu.

Biežākās kļūdas un ieteikumi

1. Sajaukt "lei" (viņa) un "Lei" (pieklājības forma):

- "lei" = "viņa": Lei è italiana. (Viņa ir itāliete.)
- "Lei" = pieklājības forma: Scusi, Lei parla inglese? (Atvainojiet, vai Jūs runājat angliski?)
Piezīme: rakstībā lielais burts bieži palīdz, bet runā nav vizuāla indikatora — konteksts un intonācija rāda atšķirību.

2. Lietot "voi" kā pieklājības formu visur:

Mūsdienu standarta itāļu valodā pieklājības forma vienskaitlī ir "Lei", nevis "voi". Reģionālas lietojuma variācijas pastāv, taču labāk mācīties un lietot "Lei" formāli.

3. Nepareiza dzimtes saskaņošana pēc vietniekvārda:

Ja runātāja dzimums ir sievišķs, jāraksta: Io sono italiana. (Es esmu itāliete.) Nevis "io sono italiano" (tas būtu vīrieša apzīmējums).

4. Pārāk lielas bailes izlaist vietniekvārdu:

Ja darbības vārda forma ir skaidra, vietniekvārda izlaide ir normāla un stilistiski dabiska: "Parlo" ir pilnīgi pieņemami. Taču tekstos, kur nepieciešama īpaša skaidrība vai uzsvars, lieto vietniekvārdu.

Praktiski piemēri dažādās situācijās

Vienkārša apgalvojuma teikums (ar un bez vietniekvārda):
Io mangio la pizza. (Es ēdu picu.)
Mangio la pizza. (Es ēdu picu.)

Jautājums (nepieciešama pieklājība):
Parli inglese? (Vai (tu/viņš/jūs) runā angliski?)
Lei parla inglese? (Vai Jūs (pieklājīgi) runājat angliski?)

Kontrasts/uzsvars:
Io voglio un caffè, lui vuole un tè. (Es gribu kafiju, viņš grib tēju.)

Topikalizācija / uzsvars pēc lietvārda:
Il libro, Maria lo legge ogni sera. (Grāmatu, Marija to lasa katru vakaru.)
Il mio amico, lui è molto gentile. (Mans draugs, viņš ir ļoti laipns.)

Noliešana:
Non capisco la domanda. (Es nesaprotu jautājumu.)

Impērsnas konstrukcijas ("si") — nav konkrēta subjekta:
Si parla italiano qui. (Šeit runā itāliski.)

Komandu forma (imperatīvs) — subjekts parasti netiek izteikts:
Parla piano, per favore. (Runājiet klusāk, lūdzu.) — (pieklājīga forma: Lei)
Parla! (Runā!) — (tu formā)

Salīdzinājums ar latviešu valodu

- Abi valodu tipi parasti lieto SVO pamata kārtību. Tomēr atšķirība ir tajā, cik bieži var izlaist subjekta vietniekvārdu. Itāļu valodā vietniekvārdu izlaide ir ļoti izplatīta (pro-drop), jo darbības vārdu galotnes norāda personu un skaitli. Latviešu valodā, lai gan darbības vārdi mainās pēc personas, subjekta vietniekvārdi biežāk tiek izmantoti, īpaši, lai uzsvērtu runātāja rīcību vai novērstu neskaidrību.

- Konkrēti: itāļu "Mangio" bieži aizstāj "Io mangio"; latviešu teikumā ierasts teikt "Es ēdu" vairāk nekā vienkārši "Ēdu" (lai gan arī latviešu valodā ir situācijas, kur var izlaist "es").

Īss glosārijs

Subjekts — teikuma loceklis, kas veic darbību.
Vietniekvārds — vārds, kas aizvieto lietvārdu (šajā gadījumā subjektu).
Pro-drop — valodu īpašība, kurā subjekta vietniekvārds var tikt izlaists, jo darbības vārda forma norāda personu.
SVO — standarta vārdu kārtība: Subjekts + Verbs + Objekts.
Politeness "Lei" — trešās personas forma, kuru izmanto, lai pieklājīgi uzrunātu vienu cilvēku.

Nobeigums

Kopsavilkumā: itāļu subjekta vietniekvārdi ir viegli saprotami — io, tu, lui, lei, Lei, noi, voi, loro — un tos bieži var izlaist, jo darbības vārdu galotnes nodrošina informāciju par personu. Lietojiet vietniekvārdu, ja vēlaties uzsvērt, salīdzināt, būt pieklājīgam vai novērst neskaidrību. Praktizēšana ar vienkāršiem teikumiem (ar un bez vietniekvārda) palīdzēs saprast, kad izlaist un kad iekļaut vietniekvārdu.

Veiksmīgu mācīšanos!