Passato remoto stāstījumos

Kas tas ir?

Passato remoto ir itāļu valodas vienkāršais pagātnes laiks (angliski: simple past). To lieto, lai aprakstītu pabeigtas darbības pagātnē, īpaši rakstiskos vai literāros stāstījumos un vēsturiskos tekstos. Latviešu valodā šo laiku bieži var tulkot ar vienkāršu pagātni (piem., "es darīju"), taču itāļu valodā pastāv arī passato prossimo (sastādīts laiks), un to izvēle maina teksta stilu un nianses.

Kad to lieto?

Literatūra un noveles: autori bieži izmanto passato remoto, lai izstāstītu notikumus pēc kārtas.
Itāliski: "Entrò nella stanza, guardò intorno e si sedette."
Latviski: "Viņš ieiet telpā, apskatījās apkārt un apsēdās."

- Vēsturiskas faktu norādīšanai vai hronikās:
- Itāliski: "Nel 1492 Cristoforo Colombo scoprì l'America."
- Latviski: "1492. gadā Kristofors Kolumbs atklāja Ameriku."

- Lai izceltu secīgus, vienreizējus pagātnes notikumus stāstā (narrative sequence):
- Itāliski: "Aprì la lettera, lesse e pianse."
- Latviski: "Viņš atvēra vēstuli, izlasīja un raudāja."

- Reģionālā runā: daudzās Dienvidu Itālijas daļās passato remoto ir daļa no ikdienas runas un tiek lietots, runājot par pagājušajiem notikumiem.

Kad to parasti nelieto (un kad lieto passato prossimo)?

Sarunvaloda (daudzviet Itālijā, īpaši ziemeļos) parasti lieto passato prossimo (piem., "ho visto") runājot par nesen notikušiem faktiem. Passato remoto var šķist pārāk formāls vai «literārs» ikdienas sarunā.
Passato prossimo: "Ieri ho visto un film." (Biežāk sarunvalodā)
Passato remoto: "Ieri vidi un film." (Literārāks; reizēm novecojušāks vai stāstījumam piemērots)

Kā to veido? — regulārās beigas

Verbi in -are (parlare)

parlare → parlai, parlasti, parlò, parlammo, parlaste, parlarono

Ita: "Io parlai con lui."
LV: "Es runāju ar viņu."

- Verbi in -ere (vedere kā paraugs)
vedere → vidi, vedesti, vide, vedemmo, vedeste, videro
- Ita: "Noi vedemmo il mare."
- LV: "Mēs ieraudzījām jūru."

- Verbi in -ire (partire kā paraugs)
partire → partii, partisti, partì, partimmo, partiste, partirono
- Ita: "Partii alle sei."
- LV: "Es izbraucu pulksten sešos."

Piezīme: daudzi -ere un -ire darbības vārdi seko šai «short» formai (vidi, vide; partii, partì). Ir arī alternatīvas vai vēsturiskas formas, taču iepriekš minētās ir drošas un biežāk sastopamas.

Neregulāras formas — biežākie izņēmumi

Daudzi svarīgi darbības vārdi ir neregulāri. Šeit ir saraksts ar biežāk lietotajiem un pareizām formām:

essere → fui, fosti, fu, fummo, foste, furono
Ita: "Dopo la battaglia, fu proclamato un eroe."
LV: "Pēc kaujas viņš tika pasludināts par varoni."

- avere → ebbi, avesti, ebbe, avemmo, aveste, ebbero
- Ita: "Ebbi una strana sensazione."
- LV: "Man bija dīvaina sajūta."

- fare → feci, facesti, fece, facemmo, faceste, fecero
- Ita: "Il re fece una legge."
- LV: "Ķēniņš pieņēma likumu."

- dire → dissi, dicesti, disse, dicemmo, diceste, dissero
- Ita: "Gli dissi la verità."
- LV: "Es viņam teicu patiesību."

- venire → venni, venisti, venne, venimmo, veniste, vennero
- Ita: "Vennero tutti alla festa."
- LV: "Visi atnāca uz balli."

- vedere → vidi, vedesti, vide, vedemmo, vedeste, videro
- Ita: "Lo vidi con i miei occhi."
- LV: "Es to redzēju ar savām acīm."

- prendere → presi, prendesti, prese, prendemmo, prendeste, presero
- Ita: "Presi il treno delle sei."
- LV: "Es noķēru sešu vilcienu."

- leggere → lessi, leggesti, lesse, leggemmo, leggeste, lessero
- Ita: "Lessi quel libro in una sera."
- LV: "Es izlasīju to grāmatu vienā vakarā."

- scrivere → scrissi, scrivesti, scrisse, scrivemmo, scriveste, scrissero
- Ita: "Scrissi una lettera al direttore."
- LV: "Es uzrakstīju vēstuli redaktoram."

- mettere → misi, mettesti, mise, mettemmo, metteste, misero
- Ita: "Misi il libro sul tavolo."
- LV: "Es ieliku grāmatu uz galda."

Piezīme par alternatīvām formām:
Dažiem darbības vārdiem (piem., dare) pastāv divas pieņemamas formas: "diedi, desti, diede, demmo, deste, diedero" vai "detti, desti, dette, demmo, deste, dettero". Abas versijas ir iespējamas; literārā vai dialektālā izvēle var noteikt preferenci.

Kā passato remoto darbojas stāstījumā — praktiski piemēri

Secīga darbību virknes piemērs

Ita: "Entrò, chiuse la porta, guardò il biglietto e lo lesse ad alta voce."
LV: "Viņš ienāca, aizvēra durvis, apskatījās uz biļeti un izlasīja to skaļi."

Fons vs. darbība: imperfetto + passato remoto
Imperfetto apraksta fona stāvokli vai ieradumu; passato remoto norāda konkrētus, vienreizējus notikumus.
- Ita: "Era una notte buia. Camminava per la strada quando sentì un rumore."
- LV: "Bija tumša nakts. Viņš gāja pa ielu, kad izdzirdēja troksni."

Naratīvs fragments (īsā stāstā):
- Ita: "Uscì di casa, chiuse il cancello e andò al porto. Lì vide una nave straniera e capì che qualcosa era cambiato."
- LV: "Viņš izgāja no mājas, aizslēdza vārti un devās uz ostu. Tur viņš ieraudzīja ārzemju kuģi un saprata, ka kaut kas ir mainījies."

Signāli un laika vārdi, kas bieži pavada passato remoto

all'epoca, allora, poi, subito, in quel momento, quel giorno, nel 1800, una volta
Piemēri:
"Allora decise di partire." (Tad viņš nolēma doties prom.)
"Poi arrivarono i soccorsi." (Pēc tam ieradās glābēji.)

Passato remoto vs passato prossimo — kā izvēlēties?

Stils: passato remoto = literārāks, formālāks, bieži rakstīts. Passato prossimo = sarunvalodā biežāk.
Laika attālums: ja runa ir par tālu pagātni vai notikumu, kas tiek pasniegts kā daļa no vēsturiska stāstījuma, biežāk lieto passato remoto.
Reģionālā atšķirība: Dienvidos passato remoto var būt dabīgs arī runā.

Piemēri, kas salīdzina:
- Ita (sarunvaloda): "Ieri ho visto Marco." (passato prossimo)
- LV: "Vakar es redzēju Marku." (parasts, ikdienas izteikums)
- Ita (literāri): "Ieri vidi Marco." (passato remoto)
- LV: "Vakar es redzēju Marku." (tulkojums vienāds, taču stilistiski atšķirīgs)

Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

Sajaukt passato remoto un imperfetto (piem., lietot passato remoto, lai aprakstītu fona stāvokli):
Nepareizi: "Mentre arrivai a scuola, pioveva." (nedabiski — izmanto passato remoto vietā, kur jābūt imperfektam)
Pareizi: "Mentre arrivavo a scuola, pioveva." (Imperfekts par fonu, pagarinātu darbību)

- Izmantot passato remoto sarunvalodā, ja runājat ar ziemeļitāļu runātāju (var šķist pārāk formāli): labāk izmantot passato prossimo.

- Pareiza galotne: mācieties personu galotnes (io, tu, lui/lei, noi, voi, loro). Bieži kļūdaina ir 2. personu vai daudzskaitļa forma.

Padomi mācībām un lasīšanai

Ja lasāt itāļu literatūru un sastopat passato remoto, tas parasti nozīmē — autors stāsta par secīgiem notikumiem.
Mācieties kopā ar bieži lietotajiem neregulārajiem vārdiem (essere, avere, fare, dire, venire, vedere, prendere, leggere, scrivere).
Runājot, izvēlieties passato prossimo, ja gribat būt droši saprotams plašai auditorijai; passato remoto labāk der rakstiem un noveles stilam.

Kopsavilkums

Passato remoto ir svarīgs itāļu valodas instruments, lai stāstītu pagātnes notikumus, it īpaši literāros un vēsturiskos tekstos. Tas izceļ secīgus, pabeigtus notikumus un darbojas labi kopā ar imperfetto, kas apraksta fonu vai ilgstošas darbības. Latviešu tulkojums bieži nemaina galveno formu, bet lietojuma nianses (stils, reģionālā lietošana) ir tās, kas jāapgūst, lasot un klausoties itāļu tekstus.

Glosārijs

Passato remoto — vienkāršais pagātnes laiks itāļu valodā (literārs/naratīvs)
Passato prossimo — saliktā pagātne (biežāk sarunvalodā)
Imperfetto — nepabeigtā pagātne; apraksta fonu, paradumus vai ilgstošas darbības
Trapassato remoto — lieto, lai norādītu darbību, kas notika pirms citas darbības, kura arī ir izteikta kā remoto (retāk lietots ikdienā)