Pasīvās balss alternatīvas
B2Pasīvās balss alternatīvas itāļu valodā
Itāļu valodā pasīvā balss (piem., "La lettera è stata scritta da Marco") ir viens no veidiem, kā izteikt, ka kaut kas tiek darīts vai ir izdarīts. Tomēr bieži runāšanā un rakstīšanā itāļi izmanto citas konstrukcijas — tās var būt īsākas, dabiskākas vai vienkārši precīzākas atkarībā no konteksta.
Šajā rakstā paskaidrošu galvenās alternatīvas pasīvai balsij, kā tās veido, kad tās lietot, un sniegšu daudz praktisku itāļu valodas piemēru ar tulkojumiem latviešu valodā.
Piemērs:
- Italiano: "Marco ha scritto la lettera." (aktīvais)
(Latviešu: "Marks uzrakstīja vēstuli.")
- Italiano: "La lettera è stata scritta da Marco." (pasīvais)
(Latviešu: "Vēstule tika uzrakstīta/ir uzrakstīta ar Marku.")
Kādreiz pasīvais ir pareizs, bet citreiz labāk lietot citu struktūru. It īpaši sarunvalodā bieži izvēlas aktīvo formu, impersonal "si" vai citus paņēmienus.
- Lai runātu dabiskāk un tiešāk (īpaši sarunvalodā).
- Ja izpildītājs (rīkotājs) nav svarīgs vai nav vajadzīgs nosaukt — tad var izmantot impersonal "si" vai "bisogna" utt.
- Kad gribat izvairīties no gara teikuma ar "essere + participio + da..." vai kad jūsu mērķis ir vienkāršība.
- Stilistisku iemeslu dēļ: rakstiskā, formālā tekstā pasīvais var būt piemērotāks; sarunvalodā — bieži ne.
Galvenās alternatīvas ar paskaidrojumiem un piemēriem
Kad lietot?
Ja rīkotājs ir zināms un svarīgs vai ja vēlaties skaidru, tiešu teikumu.
Piemēri:
- Italiano: "Il meccanico ha riparato la macchina." (Latv.: "Mehāniķis salaboja mašīnu.")
Pasīvs būtu: "La macchina è stata riparata dal meccanico." (Latv.: "Mašīna tika salabota/ir salabota ar mehāniķi.")
- Italiano: "L'editore ha pubblicato il libro." (Latv.: "Izdevējs izdeva grāmatu.")
Pasīvs: "Il libro è stato pubblicato dall'editore." (Latv.: "Grāmata tika izdotā/ir izdota.")
Kāpēc tas ir labs variants?
Aktīvā forma ir skaidra un bieži īsāka. Sarunvalodā to lieto daudz biežāk nekā formālo pasīvu.
1) Si impersonale (impersonal "si")
- Veidojas ar "si" + 3. persoņa vienskaitlī.
- Tulkojumā bieži: "cilvēki (parasti)", "viens (to dara)" vai angliski "one/they/people".
Piemēri:
- Italiano: "In Italia si mangia bene." (Latv.: "Itālijā labi ēd." / "Tur labi ēd."/ "Cilvēki Itālijā labi ēd.")
- Italiano: "Si dice che sia difficile." (Latv.: "Saka, ka tas esot grūti.")
2) Si passivante (passive 'si')
- Lieto, ja gribat izteikt pasīvu nozīmi, bet bez "essere + participio". Formāli tas ir "si" + 3. persona (viensk./daudzsk.) atkarībā no reālā priekšmeta (kas seko).
- Ar darbību pagātnē: "si" + aux essere + participio, un participim jāsaskan ar teikuma subjektu (t.i., ar to, kas patiesībā tiek rīcībā).
Piemēri:
- Presente: "Si vendono libri." (Latv.: "Tiek pārdotas grāmatas." / "Grāmatas tiek pārdotas.")
(Diemžēl tiešais pasīvs būtu: "I libri vengono venduti." vai "I libri sono venduti.")
- Passato prossimo: "Si sono venduti molti biglietti." (Latv.: "Tika pārdotas daudzas biļetes.")
- Vienskaitlis, sieviešu dzimte: "Si è venduta una casa." (Latv.: "Tika pārdota viena māja.")
Padomi par vienošanos (agreement):
- Ja seko daudzkaitļa priekšmets — lieto 3. pl. formu: "Si vendono case."
- Pagātnes formā: "Si sono venduti/molt vendute..." un pag.
participis jāsaskan ar priekšmetu: "Si sono vendute molte case." (m.
vai f. atbilstoši).
Piemēri salīdzinājumam (pasīvais vs si):
- Italiano (passivo): "Le case sono state vendute dall'agenzia." (Latv.: "Mājas tika pārdotas no aģentūras.")
- Italiano (si passivante): "Si sono vendute le case." (Latv.: "Tika pārdotas mājas.")
Piemēri:
- Italiano: "La porta si apre." (Latv.: "Durvis atveras." — nav izteikta rīkotāja; tā var nozīmēt “durvis atveras pašas” vai "durvis atver (viens)").
- Italiano: "Si è laureato ieri." (Latv.: "Viņš vakar ieguva grādu." — refleksīvi/pronomināli lietošanās gadījums ar "si" 3. personā.)
Uzmanība: Konteksts izšķir, vai "si" ir pasīvs vai refleksīvs: ja darbība ir vērsta uz pašu subjektu (refleksīvs) — tas nav pasīvs; ja darbība izriet uz kādu citu objektu, tad "si" var būt passivante.
Piemēri:
- Italiano: "Ho fatto riparare la macchina." (Latv.: "Es lika(m) salabot mašīnu." / "Es biju mākslīgi nodrošinājis, ka mašīnu salaboja.")
Salīdzinājums ar pasīvu: "La macchina è stata riparata." (Latv.: "Mašīna tika salabota.")
- Italiano: "Mi faccio tagliare i capelli." (Latv.: "Es lieku sev nogriezt matus." / "Es dodos pie friziera, lai man nogriež matus.")
Piezīme: "Fare/farsi" uzsver to, kurš organizē darbību, nevis to, kurš tieši to izpilda.
- "Bisogna + infinitivo" (jā/ir nepieciešams)
- "Si deve + infinitivo" (jā/ir jā)
- "Va/sono da + participio"; arī "va + participio" lieto, lai izteiktu vispārēju pienākumu vai to, ka kaut kas "jāizdara".
Piemēri:
- Italiano (passivo): "Le regole devono essere rispettate." (Latv.: "Noteikumi ir jāievēro.")
- Alternatīva: "Bisogna rispettare le regole." (Latv.: "Jāievēro noteikumi.")
- Alternatīva: "Le regole vanno rispettate." (Latv.: "Noteikumus vajag ievērot.")
- Italiano: "Si deve fare attenzione." (Latv.: "Jābūt uzmanīgam." / "Jāuzmanās.")
Piemēri:
- Italiano: "La città venne distrutta durante la guerra." (Latv.: "Pilsēta tika iznīcināta kara laikā.")
- Savienojums ar essere: "La città è stata distrutta durante la guerra." (Latv.: "Pilsēta tika iznīcināta/ir iznīcināta.")
Stila atšķirības: "Venire" pasīvu biežāk redz rakstiskā vai literārā valodā; sarunvalodā biežāk lieto "essere" vai citas alternatīvas.
Piemēri:
- "La porta è chiusa." (Latv.: "Durvis ir ciet." — var nozīmēt: durvis ir tagad ciet (stāvoklis)).
- "La porta è stata chiusa." (Latv.: "Durvis tika aizvērtas." — uzsvars uz darbību/aktivitāti, kas notika pagātnē.)
Piemēri:
- Italiano: "La legge è stata approvata dal parlamento." (Latv.: "Likums tika pieņemts no parlamenta.")
Pārrakstīts aktīvi: "Il parlamento ha approvato la legge." (Latv.: "Parlaments pieņēma likumu.")
- Italiano: "È stato detto che ci sarà uno sciopero." (Latv.: "Tika teikts, ka būs streiks.")
Pārrakstīts: "Qualcuno ha detto che ci sarà uno sciopero." (Latv.: "Kāds teica, ka būs streiks.")
2. Mēģināt izveidot "si" pasīvu ar intransitīviem verbiem:
Nepareizi: "*Si dormono bene." (nevajadzīgi/nevietā)
Pareizi: "Si dorme bene." (impersoonālais — "labāk guļas"), vai vienkārši "Si dorme."
3. Reflexīvais "si" tiek sajaukts ar pasīvo «si passivante»:
Piemērs: "La porta si apre" var nozīmēt "Durvis atveras pašas" (pronomināls) vai "Durvis tiek atvērtas" (pasīvs) — konteksts nosaka nozīmi.
4. Aizmirst par dalījumu starp "essere + participio" kā darbību un kā īpašības vārdu:
- "La stanza è arredata" (var nozīmēt "istaba ir iekārtota" kā stāvoklis) pret "La stanza è stata arredata ieri" (darbība, kas tika izdarīta vakar).
5. Lietot pārāk daudz formālo pasīvo sarunvalodā — itāļu runātāji bieži dod priekšroku "si" vai aktīvam teikumam.
- Ja rīkotājs ir svarīgs vai zināms: lietojiet aktīvo balsi (es: "Marco ha fatto...").
- Ja izpildītājs nav svarīgs vai nav zināms un gribat vienkāršu, dabisku izteiksmi: lietojiet "si" (impersonale vai passivante) vai konstrukcijas ar "bisogna/si deve".
- Ja vēlaties uzsvērt, ka kāds lika/organizēja darbību: izmantojiet causative "fare/farsi".
- Ja runājat literāri vai vēlaties stilistisku efektu pagātnē: var lietot "venire" kā pasīvu formu.
- Ja runājat sarunvalodā — izvairieties no pārmērīgas "essere + participio" pasīvās un izvēlieties aktīvo vai "si".
Pasīvā balss — teikuma forma, kur subjekts cieš darbību; veidojas ar "essere + participio" vai citām pasīvo konstrukcijām (itāļu: voce passiva).
Si impersonale — "si" + 3. pers. vienskaitlī; lieto, lai teiktu "cilvēki vispār" (piem., "Si dice che...").
Si passivante — "si" lietojums pasīvai nozīmei; darbības objekts kļūst par teikuma subjektu un verbs saskan skaitlī/dzemtē.
Participio passato (pagātnes participis) — pagātnes forma, kas lieto pasīva veidošanā (it.: scritto, mangiato, fatto utt.).
Causative (fare/farsi)
— konstrukcija, kas nozīmē "likt darīt/saņemt izdarīt" (piem.: "Ho fatto riparare...").
Ja vēlaties, varu sagatavot īsu tabulu ar tipiskām pasīvo teikumu pārvēršanām uz alternatīvām (ar vairāk piemēru jūsu līmenim).