Pamata saikļi
A1Itāļu valodas pamata saikļi
Piemēri:
'Io mangio e bevo.' — Es ēdu un dzeru.
'Non vado perché sono stanco.' — Es neeju, jo esmu noguris.
'Se piove, resto a casa.' — Ja līst, palieku mājās.
- savienotu vārdus vai locījumus (es un tu);
- saistītu frāzes vai virknes (apraksti, saraksti);
- sasaistītu galvenos un pakārtotos teikumus (es domāju, ka...);
- norādītu iemeslu, mērķi, laiku, nosacījumu, pretstatu utt.
Galvenās kategorijas: koordinējošās un pakārtotās saikļi
Savienojošie (kopā): e / ed / anche / sia...sia
'E' nozīmē "un". Pirms patskaņa reizēm lieto 'ed' (lai izvairītos no divām balsīm kopā): 'ed è', 'ed anche'.
Piemēri:
'Io e Marco andiamo al cinema.' — Es un Marko ejam uz kino.
'Voglio venire, ed è importante.' — Es gribu nākt, un tas ir svarīgi.
'Sia Luca sia Maria sono invitati.' — Gan Lūka, gan Marija ir aicināti.
Izvēles (vai): o / oppure
'O' ir vienkārša "vai"; 'oppure' ir formālāk vai uzsver atšķirību.
Piemēri:
'Vuoi tè o caffè?' — Vai tu gribi tēju vai kafiju?
'Possiamo andare adesso oppure domani.' — Mēs varam iet tagad vai rīt.
Pretstatījuma (bet): ma / però / tuttavia / invece / anzi
' Ma' ir visbiežāk lietotais pretstats. 'Però' tiek bieži lietots pēc komata un ir nedaudz spēcīgāks; 'tuttavia' ir formālāks.
Piemēri:
'Vorrei venire, ma sono occupato.' — Es gribētu nākt, bet esmu aizņemts.
'Vorrei venire; però ho un impegno.' — Gribētu nākt; tomēr man ir saistības.
Secinājuma/izrietošie (tāpēc): quindi / dunque / perciò / pertanto
Šie savieno teikumu ar seku vai loģisku izrišanu.
Piemēri:
'Ha studiato molto, quindi ha superato l'esame.' — Viņš daudz mācījās, tāpēc izturēja eksāmenu.
'Non abbiamo notizie; pertanto siamo preoccupati.' — Mums nav ziņu; tāpēc esam noraizējušies.
Skaitliskie / izslēdzošie: né...né / non solo...ma anche
' Né...né' nozīmē "ne...ne"; 'non solo...ma anche' = "ne tikai...bet arī".
Piemēri:
'Non ho visto né Marco né Luca.' — Es neesmu redzējis ne Marku, ne Luku.
'Non solo studia, ma anche lavora.' — Viņš ne tikai mācās, bet arī strādā.
Izskaidrojošie (t.i.): cioè / ossia / ovvero
Lieto, lai precizētu vai pārfrāzētu.
Piemēri:
'Vado a Roma, cioè il 10 giugno.' — Es dodos uz Romu, t.i., 10. jūnijā.
Relācijām/komplementiem: che
'Che' ir visplašāk lietotais saiklis, kas nozīmē "ka" (that) — ievada domas, ziņas, runas utt.
Piemēri:
'So che arriverà domani.' — Es zinu, ka viņš ieradīs rīt.
'Ha detto che non può venire.' — Viņš teica, ka nevar nākt.
Cēloņsakaras: perché / poiché / siccome / dato che
Šie norāda iemeslu. Parasti seko indikatīvam.
Piemēri:
'Non sono uscito perché pioveva.' — Es neizgāju, jo lija.
'Poiché sei qui, possiamo iniziare.' — Tā kā tu esi šeit, varam sākt.
Mērķa / nolūka: affinché / perché (ar konjunktīvu) / per + infinitīvs
Lai izteiktu nolūku, itālieši lieto vairākas konstrukcijas:
- 'affinché' + konjunktīvs (lai...);
- 'per' + infinitīvs, ja subjektu var salīdzināt (vai tas pats subjekts);
- 'perché' var lietot ar konjunktīvu, lai izteiktu nolūku — šī lietošana ir biežāka rakstiskā/standarta valodā.
Piemēri:
'Studio affinché possa superare l'esame.' — Es mācos, lai varētu izturēt eksāmenu. (konjunktīvs)
'Vado in biblioteca per studiare.' — Es eju uz bibliotēku, lai mācītos. (infinitīvs, tas pats subjekts)
'Ti spiego perche tu capisca meglio.' — Es paskaidroju, lai tu labāk saprastu. (konjunktīvs)
Laika saikļi: quando, mentre, appena, non appena, prima che, dopo che, finché
Laika saikļi norāda notikumu secību. Dažreiz nepieciešams konjunktīvs, ja subjekti atšķiras.
Piemēri:
'Quando arriverai, chiamami.' — Kad tu ieradīsies, piezvani man.
'Mentre studiavo, ascoltavo musica.' — Kamēr es mācījos, klausījos mūziku.
'Prima di partire, controllo la valigia.' — Pirms doties, es pārbaudu koferi. (same subj.: "prima di + infinitīvs")
'Partirò prima che tu arrivi.' — Es izbraukšu, pirms tu ieradīsies. (subjekti atšķiras → konjunktīvs)
Nosacījuma (if): se, qualora, a condizione che, purché
Nosacījumi var būt reāli (indik.), iespējam, reālistiski vai nerealistiski (konj. + kondicionālis).
Piemēri:
'Se piove, resto a casa.' — Ja līst, palieku mājās. (reāls nosac.)
'Se avessi più tempo, verrei con te.' — Ja man būtu vairāk laika, es nāktu ar tevi. (nereālistisks: imperfekts konjunktīvs + kondicionālis)
'Puoi uscire purché torni presto.' — Tu drīksti iziet, ja vien atgriezīsies ātri. (purché + konj.)
Pieņemšanas / atzīšanas (concessive): sebbene, benché, nonostante, malgrado
Šie bieži prasīs konjunktīvu (it īpaši formālākā rakstībā), lai izteiktu "lai gan".
Piemēri:
'Sebbene fosse stanco, ha continuato a lavorare.' — Lai gan viņš bija noguris, viņš turpināja strādāt. (konjunktīvs)
'Nonostante la pioggia, siamo usciti.' — Neskatoties uz lietu, mēs izgājām.
Salīdzinājuma konstrukcijas: come, come se
'Come' salīdzina; 'come se' bieži prasa konjunktīvu, ja notikums ir izdomāts vai nereāls.
Piemēri:
'Parla come un esperto.' — Viņš runā kā eksperts.
'Parla come se fosse esperto.' — Viņš runā it kā būtu eksperts. (nereālistiska salīdzināšana)
Rezultāta/sekas: così...che / talmente...che / tanto...che
Šīs konstrukcijas rāda sekas: tik ... ka.
Piemēri:
'Era così stanco che non poteva parlare.' — Viņš bija tik noguris, ka nevarēja runāt.
'Talmente caldo che siamo rimasti in casa.' — Tā bija tik karsti, ka palikām mājās.
Attiecīgās / relatīvās saikles: che vs cui
'Che' bieži aizvieto 'that/who/which' bez prepozīcijas; 'cui' tiek lietots kopā ar prepozīciju (ar kuru).
Piemēri:
'La casa che ho comprato è grande.' — Māja, ko es nopirku, ir liela.
'La persona con cui ho parlato è gentile.' — Persona, ar kuru es runāju, ir laipna.
Praktiski padomi par konjunktīviem un laikām
Kādās situācijās parasti jālieto konjunktīvs (congiuntivo)?
Konjunktīvs bieži parādās pēc saikļiem vai frāzēm, kas izsaka:
- vēlēšanos / pavēli: 'Voglio che tu venga.'
- šaubas vai iespējamību: 'Temo che non sia vero.'
- emocijas: 'Mi dispiace che tu sia triste.'
- nosacījumi nerealitātei: 'Se fossi ricco, comprerei una casa.'
Kad lietot infinitīvu vs konjunktīvu ar laika saikļiem?
Ja subjekts galvenajā un pakārtotajā teikumā ir tas pats → bieži izmanto 'prima di' + infinitīvs vai 'dopo' + infinitīvs: 'Prima di partire, ho mangiato.' Ja subjekti atšķiras → 'prima che' + konjunktīvs: 'Sono partito prima che lei arrivasse.'
Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties
- 'Per' + infinitīvs = nolūks, kad subjekts ir tas pats: 'Studio per imparare.'
- 'Affinché' + konjunktīvs (vai 'perché' + konjunktīvs) = nolūks, bieži, ja subjekti atšķiras: 'Ti chiedo scusa affinché tu mi perdoni.'
- 'Perché' + indikatīvs = iemesls: 'Non vado perché sono malato.'
- 'Prima di' + infinitīvs, ja subjekts ir tas pats: 'Prima di uscire, chiudo la finestra.'
- 'Prima che' + konjunktīvs, ja subjekti atšķiras: 'Esco prima che lui arrivi.'
- Parasti nav komata pirms 'e' savienojot divus vienkāršus elementus: 'Mangio e bevo.'
- Komats bieži ieliekams pirms 'ma' (pretstats) un pirms 'però' vai 'tuttavia' (apsekojot kontrastu): 'Volevo venire, ma ero malato.'
- Parasti nav komata pirms 'che', kad tas ievada būtisku atkarīgu teikumu: 'Penso che sia giusto.'
- Lieto komatu, lai atdalītu ievadrindu vai pieklājības frāzi: 'Sebbene piovesse, siamo usciti.'
Biežāk lietotie saikļi — īss saraksts ar piemēriem
' e ' — 'Io e te siamo amici.' — Es un tu esam draugi.
' ed ' — 'Ed era proprio così.' — Un tas patiešām tā bija.
' o / oppure ' — 'Preferisci tè o caffè?' — Vai tu dodat priekšroku tējai vai kafijai?
' ma / però / tuttavia ' — 'Vorrei, ma non posso.' — Es gribētu, bet nevaru.
' perché / poiché / siccome ' — 'Non esco perché piove.' — Es neeju ārā, jo līst.
' affinché / per (inf.) ' — 'Lavoro per vivere.' — Es strādāju, lai dzīvotu. 'Studio affinché riesca l'esame.' — Es mācos, lai varētu nokārtot eksāmenu.
' quando / mentre / appena / dopo che / prima che ' — 'Quando arrivi, chiamami.' — Kad tu ieradīsi, piezvani man.
' se / qualora / purché / a condizione che ' — 'Se vuoi, vieni con noi.' — Ja gribi, nāc ar mums.
' sebbene / benché / malgrado / nonostante ' — 'Sebbene sia tardi, continuiamo.' — Lai gan ir vēls, mēs turpinām.
' così...che / talmente...che ' — 'Era così stanco che cadde.' — Viņš bija tik noguris, ka viņš nokrita.
' né...né ' — 'Non vedo né lui né lei.' — Es neredzu viņu ne viņu.
' non solo...ma anche ' — 'Non solo è gentile, ma anche intelligente.' — Viņš ne tikai ir laipns, bet arī inteliģents.
Itāliski: 'Spero che tu venga.' (konjunktīvs) — Latvieski: 'Es ceru, ka tu nāksi.' (indikātīvs)
Tāpēc latviešu runātājam jāpievērš uzmanība, kad itāliešu saikļi prasa konjunktīvu (šausmas/nenoteiktība/vēlējums) un kad pietiek ar indikātīvu.
Īss glosārijs (latviski)
Saiklis (congiunzione) — vārds, kas savieno vārdus, frāzes vai teikumus.
Koordinējošais saiklis (congiunzione coordinante) — savieno līdzvērtīgas vienības (piem., e, o, ma).
Pakārtotais saiklis (congiunzione subordinante) — ievada pakārtotu teikumu (piem., che, quando, perché).
Konjunktīvs (congiuntivo) — verbu mode itāliešu valodā, kas bieži seko pakārtotām teikuma konstrukcijām, izsaka šaubas, vēlmes, emocijas.
Indikatīvs (indicativo) — visbiežāk verbu laiks, kas izsaka faktus vai realitāti.
Korrelatīvs (coppia di congiunzioni) — saikļu pāri, kas darbojas kopā, piemēram 'sia...sia', 'né...né'.
- Saikļi ir galvenais instruments, lai veidotu loģisku teikumu saikni itāļu valodā.
- Sadalījums: koordinējošie (vienā līmenī) un pakārtotie (apakšteikumi).
- Pievērs uzmanību tam, vai pēc saikļa jālieto indikātīvs vai konjunktīvs — konjunktīvs parādās pie vēlēšanās, šaubām, nolūka, pieļaujamības un piekrišanas.
- Atceries atšķirības: 'per' (infinitīvs) vs 'affinché/perché' (nolūks ar konjunktīvu), 'prima di' (same subj.) vs 'prima che' (different subj. + konjunktīvs).
Šis pārskats aptver pamatprincipus un biežākās saikļu formas. Ja vēlies, varu sagatavot koncentrētu sarakstu ar vingrinājumiem vai vairāk piemēru konkrētām saikļu grupām (piem., tikai laika saikļi vai tikai nosacījuma teikumi).