Laika un datuma norādīšana
A1Laika un datuma norādīšana itāļu valodā
Itāļu valodā laika (stundu un minūšu) un datuma norādīšana ir praktiska iemaņa, kuru izmanto ikdienā — gan sarunās, gan oficiālos tekstos. Galvenās atšķirības pret latviešu valodu: parasti lieto noteikto artikulu pie stundām (È l'una / Sono le due), sarunvalodā plaši lieto 12 stundu izteiksmes ar "di mattina/di pomeriggio/di sera", bet oficiāli (grafikos, birojā) izmanto 24 stundu formātu. Zemāk soli pa solim — kad, kā veidot un biežākās kļūdas.
Kā jautāt, kura ir stunda?
Biežākie jautājumi:
Che ore sono? (Cik ir pulkstenis?)
Che ora è? (Cik ir pulkstenis?) — abi ir pieņemami; "Che ore sono?" ir nedaudz tiešāks, "Che ora è?" bieži lieto ikdienā.
A che ora...? (Cikos...?) — jautājums par notikuma sākumu: A che ora comincia il film? (Cikos sākas filma?)
Kā pateikt pilnas stundas (pamatforma)?
Itāļu valodā pilnas stundas parasti izsaka ar noteikto artikulu:
È l'una. (Ir viena.) — vienai stundai lieto l' (saīsinājums no "la").
Sono le due. (Ir divas.)
Sono le tre. (Ir trīs.)
Daži piemēri (itāļu — (latviešu)):
È l'una. (Ir viena.)
Sono le due. (Ir divas.)
Sono le tre. (Ir trīs.)
Sono le quattro. (Ir četras.)
Sono le cinque. (Ir piecas.)
Sono le sei. (Ir sešas.)
Sono le sette. (Ir septiņas.)
Sono le otto. (Ir astoņas.)
Sono le nove. (Ir deviņas.)
Sono le dieci. (Ir desmit.)
Sono le undici. (Ir vienpadsmit.)
Sono le dodici. (Ir divpadsmit.)
Lai norādītu, ka ir tieši stunda, var pievienot "in punto":
Sono le otto in punto. (Ir tieši astoņi.)
Minūtes: "e" (pēc stundas) un "meno" (līdz nākamajai)/kā veikt aprēķinu
Pēc stundas izmanto saikli "e" (un):
Sono le due e dieci. (Ir divas un desmit — 2:10.)
Sono le sette e venti. (Ir septiņas un divdesmit — 7:20.)
Sono le nove e cinque. (Ir deviņas un piecas — 9:05.)
Līdz nākamajai stundai izmanto "meno" (mazāk):
Sono le quattro meno dieci. (Ir desmit minūtes līdz četrām — 3:50.)
Sono le cinque meno un quarto. (Ir ceturtā daļa līdz piecām — 4:45.)
Pārejas piemēri (itāļu — (latviešu)):
2:05 — Sono le due e cinque. (Ir divas un piecas.)
3:15 — Sono le tre e un quarto. (Ir trīs un ceturtdaļa.)
4:30 — Sono le quattro e mezza. / Sono le quattro e trenta. (Ir četras un puse / četras trīsdesmit.)
6:40 — Sono le sette meno venti. (Ir divdesmit līdz septiņām.)
14:50 — Sono le quindici meno dieci. (Ir desmit līdz piecpadsmit — forma 24 stundu izteiksmē)
Citas nianses:
- "un quarto" = 15 minūtes ("e un quarto" pēc stundas, "meno un quarto" — 15 līdz nākamajai). Piemērs: 3:15 — Sono le tre e un quarto.
- "mezzogiorno" = pusdienlaiks (12:00), "mezzanotte" = pusnakts (00:00). Piemērs: È mezzogiorno. (Ir pusdienlaiks.) È mezzanotte. (Ir pusnakts.)
- "mezza/mezzo": visbiežāk lieto "mezza" (lai saskaņotu ar 'ora', kas ir sieviešu dzimtē): Sono le due e mezza. (Ir divas un puse.) Dažviet runā arī "e mezzo" — dzimtā variācija, taču "e mezza" ir drošāka forma.
24 stundu formāts un oficiālie laiki
Oficiāli (transporta sarakstos, birojos) bieži lieto 24 stundu formātu: "ore 14:30" vai "14:30".
Piemēri:
Il treno parte alle 14:30. (Vilciens atiet plkst. 14:30.)
L'appuntamento è fissato per le 09:00. (Tikšanās ir noteikta plkst. 09:00.)
Runājot, 24 stundu formātu var izrunāt kā "le quattordici e trenta" vai vienkārši kā ciparus: "le quattordici e trenta" (14:30). Sarunvalodā bieži izvēlas 12 stundu formu ar dienas daļu (di mattina/di pomeriggio/di sera): È l'una del pomeriggio. (Ir viena pēcpusdienā — 13:00.)
Prievārdi un artikuli, kas saistīti ar laiku
- Parasti stundu saka ar noteikto artikulu: È l'una / Sono le tre.
- Lai teiktu "plkst." (at / at the time) lieto priekšzīmi "a" vai ar artikulu "alle"/"all'":
- Ci vediamo alle otto. (Tiksimies pulksten astoņos.)
- Arriva all'una. (Ierodas vienos.) — šeit "a + l'" = "all'".
- A mezzogiorno mangio. (Es ēdu pusdienās.) — ar pusdienu un pusnakti parasti lieto "a" bez artikula.
Laika intervāli un ilgums
Norādot laika intervālu, lieto "dalle ... alle ..." vai "da ... a ...":
L'ufficio è aperto dalle 9 alle 17. (Birojs ir atvērts no 9 līdz 17.)
La lezione dura due ore. (Lekcija ilgst divas stundas.)
Resto qui per mezz'ora. (Palieku šeit pusstundu.)
Datuma norādīšana itāļu valodā
Kā jautāt par datumu?
Che giorno è oggi? (Kāda diena šodien?)
Qual è la data di oggi? (Kāds ir šodienas datums?)
Quando è il tuo compleanno? (Kad ir tavs dzimšanas diena?)
Dienas un mēneši (itāļu — (latviešu))
Dienas:
lunedì (pirmdiena)
martedì (otrdiena)
mercoledì (trešdiena)
giovedì (ceturtdiena)
venerdì (piektdiena)
sabato (sestdiena)
domenica (svētdiena)
Mēneši:
gennaio (janvāris)
febbraio (februāris)
marzo (marts)
aprile (aprīlis)
maggio (maijs)
giugno (jūnijs)
luglio (jūlijs)
agosto (augusts)
settembre (septembris)
ottobre (oktobris)
novembre (novembris)
dicembre (decembris)
Piezīme: itāļu valodā dienas un mēneši raksta ar mazajiem burtiem (nereizina), izņemot īpašvārdus vai nosaukumus.
Kā pateikt datumu runājot
Parasti lieto "il + datums + mēnesis" formu:
Oggi è il 5 maggio 2025. (Šodien ir 5. maijs 2025.)
Il mio compleanno è il primo maggio. (Mans dzimšanas diena ir pirmā maijā.) — īpašā gadījumā pirmajam dienai bieži lieto "primo" ("il primo maggio").
Citi piemēri:
Che giorno è domani? — Domani è il 3 marzo. (Kāda diena rīt? — Rīt ir 3. marts.)
La festa è il 25 dicembre. (Svētki ir 25. decembrī.)
Bieži runā ar skaitļu formu: "il 10 ottobre" vai saīsināti "10 ottobre" (uzrakstot). Rakstiskā komunikācijā parasti pievieno artikulu: "Oggi è il 10 ottobre."
Rakstiskie datumu formāti
Itālijā raksta galvenokārt diena/mēnesis/gads (gg/mm/aaaa):
5/10/2025 vai 05/10/2025 → il 5 ottobre 2025.
Oficiāli dokumentos var lietot pilnu formu: 5 ottobre 2025.
Dažkārt (IT, starptautiski) redz "2025-10-05" (ISO formāts). Ja lasāt ciparus, atcerieties, ka pirmais ir diena, ne mēnesis.
Kā lasīt gadus
Gadus parasti izrunā kā vienu vārdu:
1999 — millenovecentonovantanove. (1999)
1984 — millenovecentoottantaquattro. (1984)
2000 — duemila. (2000)
2001 — duemilauno. (2001)
2015 — duemilaquindici. (2015)
2023 — duemilaventitré. (2023)
Piezīme: reizēm runā pa desmitgadēm: "gli anni '90" (deviņdesmitajos) vai sešdesmito gadu izteiksmēs, bet ikdienā labāk izmantot pilnu nosaukumu.
Biežākās kļūdas un kā tās labot
- Nepielieto artikulu pie stundām: pareizi — "Sono le tre", nevis "Sono tre" (izņemot īsas atbildes lokālās sarunās).
- Sajaukt 12/24 formātus: ja runājat oficiāli (grafiki), izmantojiet 24 stundu formu vai pievienojiet "di mattina/di pomeriggio/di sera" skaidrībai. Piemērs: "alle 8" var nozīmēt 8:00 no rīta vai vakarā — saklaidrībai: "alle 8 di sera" vai "alle 20:00".
- "Mezza/mezzo" saskaņošanas jautājums: drošāk lietot "e mezza" (È l'una e mezza), jo 'ora' ir sieviešu dzimtes vārds.
- Datuma rakstībā aizmirst, ka secība ir diena–mēnesis–gads: 05/10/2025 = 5 ottobre 2025, nevis 10 maijs.
- Mēnešu un dienu ar lielajiem burtiem: itāliskā pareizrakstība izmanto mazos burtus (gennaio, lunedì).
Noderīgas frāzes (īsi un praktiski)
A che ora...? — Cikos...?
Che ore sono? — Cik ir pulkstenis?
Che ora è? — Cik ir pulkstenis?
Ci vediamo alle... — Tiksimies pulksten...
L'appuntamento è fissato per le... — Tikšanās ir nolikta uz...
È mezzogiorno / È mezzanotte — Ir pusdienlaiks / Ir pusnakts
Il 1° maggio / il primo maggio — 1. maijs
Dalle ... alle ... — No ... līdz ...
Īss vārdnīca (glossārijs)
ora (f.) — stunda; ore (pl.) — stundas
minuto — minūte
mezzogiorno — pusdienlaiks (12:00)
mezzanotte — pusnakts (00:00)
mezzo / mezza — puse (piem., "e mezza" = un puse)
un quarto — ceturtdaļa (15 min)
in punto — tieši (piem., "in punto" = tieši)
il / l' / le — noteiktie artikuli, kas lietojami pie stundām
Noslēgumā
Praktiski ieteikumi: runājot — izmantojiet "È l'una" vai "Sono le ..."; lai nebūtu neskaidrību pēc pusdienas, pievienojiet "di mattina/di pomeriggio/di sera" vai izmantojiet 24 stundu formātu. Datumu raksta diena–mēnesis–gads un parasti lieto artikulu "il" (izņemot virsrakstus). Arī klausoties, pievērsiet uzmanību kontekstam — oficiālos grafikā redzēsit 24 stundu formu, sarunās — 12 stundu ar daļām dienas.
Ar šiem paraugiem un skaidrojumiem jums vajadzētu ērti lasīt un veidot laika un datuma teikumus itāļu valodā.