konjunktīva nepilnīgais laiks (itāļu congiuntivo imperfetto)
B2Kas ir "congiuntivo imperfetto"?
Congiuntivo imperfetto ir itāļu valodas subjunktīva (latviski bieži sauc par "konjunktīva") forma, kas parasti attiecas uz darbībām pagātnē vai uz pagātnes skatījumu. To izmanto, lai izteiktu šaubas, vēlmes, emocijas, pieklājību, hipotētiskas vai netiešas situācijas, kad runātājs attiecina notikumu uz pagātni vai kad galvenā teikuma laiks ir pagātne.
1) Pēc teikumiem pagātnes formā, kas prasa subjunktīvu
- Ja galvenā teikuma darbība ir pagātnē (piem., pensavo, credevo, volevo, era importante), apakšvēlam jābūt congiuntivo imperfetto, ja runa ir par notikumu, kas ir vienlaicīgs vai vispārīgs attiecībā uz šo pagātni.
- Italiano: Pensavo che Maria parlasse inglese.
- Latviski: Es domāju, ka Marija prata angliski.
2) Vēlmes, pieklājīgas lūgšanas un ieteikumi (vairāk pieklājības/neskaidrības nekā tieša pavēle)
- Italiano: Vorrei che tu venissi domani.
- Latviski: Es gribētu, lai tu nāktu rīt.
3) Hipotētiskas vai nereālas situācijas tagadnē / pretfaktu nosacījumi (se + congiuntivo imperfetto)
- Italiano: Se fossi ricco, comprerei una villa.
- Latviski: Ja es būtu bagāts, es nopirktu villu.
- Shēma: Se + congiuntivo imperfetto → condizionale presente (parasti)
4) attiecības/īpašības, ko meklējam pagātnē (neskaidrība vai neeksistējošs antecedents)
- Italiano: Cercavo un libro che spiegasse l'argomento.
- Latviski: Meklēju grāmatu, kas izskaidrotu tēmu.
5) Pēc impersonalām izteiksmēm pagātnē
- Italiano: Era importante che lui studiasse per l'esame.
- Latviski: Bija svarīgi, lai viņš mācītos priekš eksāmena.
6) Netiešā runa (kad sākotnējais laiks ir pagātnē)
- Italiano: Mi ha detto che volesse partire il giorno dopo. (varredzēt dažādas novirzes)
- Latviski: Viņš man teica, ka gribētu doties nākamajā dienā.
Pamatrule (regulārie verbi)
- Noņem infinitīva galotni (-are/-ere/-ire), pievieno subjunktīva nepilnīgā laika galotnes.
- -are: -assi, -assi, -asse, -assimo, -aste, -assero
- E.g. parlare: io parlassi, tu parlassi, lui/lei parlasse, noi parlassimo, voi parlaste, loro parlassero
- -ere: -essi, -essi, -esse, -essimo, -este, -essero
- E.g. credere: io credessi, tu credessi, lui/lei credesse, noi credessimo, voi credeste, loro credessero
- -ire: -issi, -issi, -isse, -issimo, -iste, -issero
- E.g. partire: io partissi, tu partissi, lui/lei partisse, noi partissimo, voi partiste, loro partissero
Svarīgas piezīmes par izveidi
- Pirmajā un otrajā personā vienskaitlī galotne ir vienāda (-ssi): io parlassi / tu parlassi.
- Otrā personā daudzskaitlī forma (-aste, -este, -iste) dažreiz sakrīt ar passato remoto (piem., voi parlaste = congiuntivo imperfetto un passato remoto var izskatīties vienādi), taču konteksts parasti nosaka nozīmi.
- Verbi ar pievienojamu -isc- (capire) saglabā -isc- formā congiuntivo imperfetto: io capissi, tu capissi, lui capisse...
- essere: io fossi, tu fossi, lui/lei fosse, noi fossimo, voi foste, loro fossero
- E.g. Se fossi ricco, viaggerei. (Ja es būtu bagāts, es ceļotu.)
- avere: io avessi, tu avessi, lui/lei avesse, noi avessimo, voi aveste, loro avessero
- E.g. Se avessi tempo, verrei. (Ja man būtu laiks, es nāktu.)
- andare: io andassi, tu andassi, lui/lei andasse, noi andassimo, voi andaste, loro andassero
- dare: io dessi, tu dessi, lui/lei desse, noi dessimo, voi deste, loro dessero
- fare: io facessi, tu facessi, lui/lei facesse, noi facessimo, voi faceste, loro facessero
- stare: io stessi, tu stessi, lui/lei stesse, noi stessimo, voi steste, loro stessero
- sapere: io sapessi, tu sapessi, lui/lei sapesse, noi sapessimo, voi sapeste, loro sapessero
- potere: io potessi, tu potessi, lui/lei potesse, noi potessimo, voi poteste, loro potessero
- volere: io volessi, tu volessi, lui/lei volesse, noi volessimo, voi voleste, loro volessero
- venire: io venissi, tu venissi, lui/lei venisse, noi venissimo, voi veniste, loro venissero
- dire: io dicessi, tu dicessi, lui/lei dicesse, noi dicessimo, voi diceste, loro dicessero
- bere: io bevessi, tu bevessi, lui/lei bevesse, noi bevessimo, voi beveste, loro bevessero
- Salīdzinājums ar congiuntivo presente:
- Ja galvenā darbība ir tagadnē (es domāju, ceru tagad), lieto congiuntivo presente: Penso che lui venga. (Es domāju, ka viņš nāk.)
- Ja galvenā darbība ir pagātnē (pensavo, credevo), lieto congiuntivo imperfetto: Pensavo che lui venisse. (Es domāju, ka viņš nāktu / bija nācis uz manu izpratni.)
- Salīdzinājums ar congiuntivo trapassato (pagātnes pagātne):
- Congiuntivo imperfetto: lieto par notikumu, kas ir vienlaicīgs ar galveno pagātnes darbību vai nav skaidri agrāks.
- Es.: Pensavo che lui parlasse con te. (Es domāju, ka viņš runāja/ar tevi runāja tajā brīdī.)
- Congiuntivo trapassato (avere/essere in congiuntivo imperfetto + participio passato, piem. "fosse venuto", "avesse detto"): lieto, ja apakšdarbība notika PIRMS galvenās pagātnes darbības.
- Es.: Pensavo che lui fosse già arrivato. (Es domāju, ka viņš jau bija ieradies.)
- Lietot indikativu vietā subjunktīva: daudzās runātās valodas vietās cilvēki lieto indikativu (piem., "Pensavo che lui veniva"), tomēr normatīvi pareizi ir "Pensavo che lui venisse".
- Sajaukt laika secību (kad jālieto trapassato nevis imperfetto): ja apakšdarbība notika pirms galvenā pagātnes notikuma, jālieto congiuntivo trapassato (pārbaudiet ar pagātnes norādi).
- Aizmirst neregulāro formu: pārbaudiet verbu tabulas (īpaši essere/avere/dare/fare/venire/dire etc.).
Padomi atcerēties:
- Ja galvenais teikums ir pagātnē (pensavo/volevo/credevo/era importante...), tad parasti izmanto congiuntivo imperfetto apakšteikumā.
- Atcerieties šablonus: "Se + congiuntivo imperfetto → condizionale presente" (pretfaktu tagadnē).
- Mācieties galvenos neregulāros verbus no galotnēm (fossi/avessi/dessi/facessi/venissi utt.).
1) Pēc pagātnes izteikumiem, kas pauž domas vai nojausmas
- Italiano: Non credevo che lui sapesse la verità.
- Latviski: Es neticēju, ka viņš zinās/pateiks patiesību. (burtiskāk: Es neticēju, ka viņš zināja patiesību.)
2) Vēlmes/pieklājīgas lūgšanas
- Italiano: Vorrei che mi aiutassi con questo problema.
- Latviski: Es gribētu, lai tu man palīdzētu ar šo problēmu.
3) Kondicionāli (pretfaktu tagadnē)
- Italiano: Se avessi più tempo, leggerei di più.
- Latviski: Ja man būtu vairāk laika, es lasītu vairāk.
4) Meklēšana/neskaidrs antecedents pagātnē
- Italiano: Cercavo qualcuno che potesse aiutarmi.
- Latviski: Meklēju kādu, kas varētu man palīdzēt.
5) Impersonālas izteiksmes pagātnē
- Italiano: Era necessario che tutti partecipassero.
- Latviski: Bija nepieciešams, lai visi piedalītos.
6) Netiešā runa (pārvietojot izteikumu pagātnē)
- Diretto: "Voglio che tu venga domani." → Indiretto (passato): "Diceva che volesse che io venissi il giorno dopo."
- Latviski: Tiešā runa: "Es gribu, lai tu nāktu rīt." → Netiešā: "Viņš teica, ka gribētu, lai es nāktu nākamajā dienā."
7) Regulārie paraugi
- Parlare (reg. -are): io parlassi, tu parlassi, lui parlasse, noi parlassimo, voi parlaste, loro parlassero
- Esempio: Speravo che tu parlassi con lui. (Cerēju, ka tu ar viņu runātu.)
- Credere (reg. -ere): io credessi, tu credessi, lui credesse, noi credessimo, voi credeste, loro credessero
- Esempio: Credevo che lui credesse alla storia. (Es domāju, ka viņš ticēja stāstam.)
- Partire (reg. -ire): io partissi, tu partissi, lui partisse, noi partissimo, voi partiste, loro partissero
- Esempio: Pensavamo che loro partissero presto. (Mēs domājām, ka viņi drīz dosies prom.)
8) Neregulārie paraugi
- Essere: fossi, fossi, fosse, fossimo, foste, fossero
- Esempio: Se io fossi al tuo posto, parlerei con il professore. (Ja es būtu tavā vietā, es runātu ar pasniedzēju.)
- Avere: avessi, avessi, avesse, avessimo, aveste, avessero
- Esempio: Avrei voluto che tu avessi più fiducia. (Būtu gribējis, lai tev būtu vairāk uzticības.)
- Congiuntivo = subjunktīvs / konjunktīvs: nosaka izteiksmju grupu, kuras lieto šaubām, vēlmēm, iespējām, emocijām.
- Imperfetto = nepilnīgais (pagātnes) laiks: attiecas uz darbībām pagātnē vai uz uzvedību/pieredzi pagātnē.
- Condizionale = nosacītā forma: lieto hipotēzēs un pieklājīgās vēlmēs.
- Trapassato = pagātnes pagātne; congiuntivo trapassato lieto tad, ja apakšdarbība notika PIRMS galvenā pagātnes notikuma.
Kopsavilkums
Congiuntivo imperfetto ir būtiska itāļu valodas forma, lai pareizi norādītu šaubas, vēlmes, emocijas, pieklājību un hipotēzes, ja runātājs attiecina notikumu uz pagātni vai galvenā teikuma laiks ir pagātne. Galvenā darbība: mācīties regulārās un neregulārās galotnes, saprast laika savienojumus (kad jālieto imperfetto vs trapassato) un piefiksēt bieži sastopamās kļūdas, piemēram, indikativa lietošanu subjunktīva vietā.
Ja vēlies, varu izveidot arī īsu tabulu ar biežāk lietoto neparasto verbi konjugācijām vai vairāk salīdzinājumu ar congiuntivo presente un trapassato (ar papildu paskaidrojumiem latviski).