Subjunktīvais izteiksmes veids (tagadnes subjunktīvs) - franču Grammar

Kas ir subjunktīvais izteiksmes veids (tagadnes subjunktīvs)?

Subjunktīvais izteiksmes veids (present subjunctive) ir darbības vārda izteiksme, ko lieto, lai runātu par nereālu, iespējamu, vēlamu, ieteiktu vai nosacītu darbību — tātad nevis par faktu, bet par to, kas varētu, būtu vai tiek cerēts, lai notiktu. Dažās valodās (piem., spāņu, franču, itāļu) subjunktīvs ir skaidri izteikts ar īpašu forma‑sistēmu; citās (piem., latviešu) to pašu nozīmi parasti izsaka ar perifrāzēm (piem., "lai", kondicionālu vai vārdiem "vajag", "ir svarīgi").

Kad es lietoju tagadnes subjunktīvu?

Subjunktīvu izmanto galvenokārt šādos gadījumos:

Vēlmes, lūgumi, ieteikumi

(Spāņu) Quiero que vengas mañana. — (Latviski) Es gribu, lai tu nāktu(rīt).
(Angļu) I suggest that he arrive early. — Es ierosinu, lai viņš ierodas laicīgi.

Impersionāli izteikumi par nepieciešamību vai vērtējumu

(Spāņu) Es importante que estudies. — Ir svarīgi, lai tu mācies.
(Franču) Il faut que tu partes. — Vajag, lai tu dodies.

Emocijas, šaubas, noliegumi

(Spāņu) Me alegra que estés aquí. — Mani priecē, ka tu esi šeit (vai: mani priecē, lai tu būtu šeit).
(Spāņu) No creo que él venga. — Es nedomāju, ka viņš nāks (spāņu valodā: subjunktīvs).

Mērķa un laika saistītas teikuma daļas (nolūks, pirms, līdz, kamēr u.c.)

(Spāņu) Estudia para que apruebes el examen. — Mācies, lai nokārtotu eksāmenu.
(Spāņu) Cierra la puerta antes de que llegue el perro. — Aizver durvis pirms suns pienāk.

Kā veido tagadnes subjunktīvu? (galvenie piemēri: spāņu, franču, angļu)

Spāņu valoda — vienkārša metode?

1) Paņem 1. personu vienskaitlī (yo) tagadnē, noņem galotni -o un pievieno subjunktīva galotnes.

-ar vārdi: -e, -es, -e, -emos, -éis, -en
hablar → hable, hables, hable, hablemos, habléis, hablen
-er/-ir vārdi: -a, -as, -a, -amos, -áis, -an
comer → coma, comas, coma, comamos, comáis, coman
vivir → viva, vivas, viva, vivamos, viváis, vivan

Ir atsevišķas īpatnības: kāstamās izmaiņas (pensar → piense/pensemos), un vairāki izteiksmīgi (ir) izteiksmju neprātīgi: ser → sea, ir → vaya, saber → sepa, haber → haya, dar → dé, estar → esté.

Piemēri (spāņu → tulkojums latviski):
- Espero que vengas pronto. — Es ceru, lai tu nāktu drīz.
- Es importante que ella sea puntual. — Ir svarīgi, lai viņa būtu punktuāla.

Franču valoda

Francūzis iegūst subjunktīva stumbru no 3. personas daudzskaitļa (ils/elles), noņem -ent un pievieno galotnes: -e, -es, -e, -ions, -iez, -ent.

parler (ils parlent) → que je parle, que nous parlions
finir (ils finissent) → que je finisse, que nous finissions

Ir arī neatkarīgi neprievilcīgi: être → que je sois, avoir → que j'aie, aller → que j'aille, faire → que je fasse, pouvoir → que je puisse.

Piemēri (franču → latviski):
- Il faut que tu viennes. — Vajag, lai tu nāktu.
- Je doute qu'il soit prêt. — Es šaubos, vai viņš ir gatavs (franču subjunktīvs).

Angļu valoda — „mandative” subjunctive

Angļu present subjunctive parasti ir vienkāršā bāzes forma (bez -s) trešajā personā iekš "that" klauzules pēc ieteikuma, prasības vai nepieciešamības izteicējiem:

I suggest that he go now.
It is essential that she be present.

Britu valodā bieži izmanto konstrukciju "that + should + infinitive" kā alternatīvu: I suggest that he should go.

Kā to izsaka latviešu valodā?

Svarīgs punkts: mūsdienu latviešu valodā nav atsevišķas, plaši lietotas morfoloģiskas "tagadnes subjunktīva" formas tādā nozīmē kā spāņu vai franču. To funkcijas parasti izsaka ar šādiem līdzekļiem:

"Lai" + darbības vārds (optatīva/imperatīva nozīme)

Lai tev veicas! ("May you succeed!" / 'Long live...')
Lai viņš nāk! ("Let him come!")
Es gribu, lai tu nāktu uz ballīti. (Es vēlos, lai tu ierastos.)

Kondicionālis (-tu) vai cita perifrāze

Es gribētu, lai tu to izdarītu. — šeit "izdarītu" ir kondicionāla forma, kas pauž vēlmi vai hipotēzi.
Bieži izmanto arī "vajadzētu", "ir jā", "man gribētos", lai izteiktu nepieciešamību vai vēlmi bez subjunktīva formas.

Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

1) Izlaist subjunktīvu tur, kur tas nepieciešams (spāņu/franču mācoties)

Kļūda (spāņu): *Espero que vienes.

Pareizi: Espero que vengas. (Tulkojums: Es ceru, lai tu nāktu.)

2) Lietot subjunktīvu, kad fakts vai ierasti notikums prasa indikativu

Kļūda (spāņu): *Creo que sea verdad.

Pareizi: Creo que es verdad. (Ja runātājs izsaka pārliecību, lieto indikativu; ja šaubu, tad subjunktīvs.)

3) Angļu subjunktīva lietošana: "be" vs "is"

Pareizi (preskriptīvi): It is important that he be on time.

Daudzi runātāji tomēr lieto "is" — tas bieži tiek pieļauts sarunvalodā, bet oficiālā rakstībā priekšroka ir subjunktīvai formai.

Kā atšķirt subjunktīvu no kondicionāļa vai indikativa?</b]

Praktiska atšķirība: subjunktīvs parasti izsaka vēlmi, ieteikumu, nosacījumu vai šaubas iekš atkarīgās teikuma daļas; kondicionāls izsaka "would" tipa rezultātu (ko kāds darītu), un indikativs runā par faktu vai realitāti.

Piemēri spāņu valodā:
- Subjunktīvs (vēlme): Quiero que vengas. ("Es gribu, lai tu nāktu.")
- Kondicionāls (rezultāts): Si tuviera tiempo, iría. ("Ja man būtu laiks, es aizietu.")
- Indikatīvs (fakts): Sé que viene. ("Es zinu, ka viņš nāk.")

Praktiski padomi, kā mācīties subjunktīvu

- Iemācieties 'trigger' izteikumus (quero/esperar/temo/il faut/es necesario/u.tml.) — ja zināt, pēc kādiem vārdiem parasti seko subjunktīvs, būs vieglāk.
- Memorējiet spāņu, franču un angļu neprāvīgas (irregular) formas: spāņu ser/ir/estar/saber/haber; franču être/avoir/aller/faire; angļu be (formāli).
- Praktizējiet ar īsiem teikumiem: pārtulkojiet no latviešu uz mērķvalodu; mēģiniet aizstāt "lai" konstrukcijas latviešu teikumos ar subjunktīvu mērķvalodā.
- Klausieties un lasiet reālos piemēros (ziņu teksti, dialogs, literatūra) — subjunktīvs bieži parādās pēc noteiktiem vārdiem.

Glosārijs (īsas definīcijas latviski)

Izteiksme (mood) — darbības vārda veids, kas norāda runātāja attieksmi pret darbību (faktu, pavēli, nosacījumu utt.).
Indikatīvs — izsaka faktu vai realitāti.
Imperatīvs — pavēles izteiksme (Nāc!).
Kondicionāls — izsaka hipotētisku rezultātu (es nāktu).
Subjunktīvs / konjunktīvs — izsaka vēlmes, šaubas, nosacījumus, ieteikumus, kas nav izrādāmi kā fakts.
Perifrāze — darbības vārda izteiksmes veids izteikts ar vairākām vārdu formām (piem., "ir jā", "vajadzētu", "lai + vārds").

Īss noslēgums

Present subjunctive ir ļoti noderīga izteiksme, lai runātu par to, kas nav noteikts vai ir atkarīgs no vēlmes, nosacījuma vai emocijas. Ja mācāties valodu ar subjunktīvu (piem., spāņu vai franču), fokusējieties uz 'trigger' vārdiem un neprāvīgām formām, un vienmēr salīdziniet, kā šo pašu nozīmi izsaka jūsu dzimtajā valodā (latviešu — ar "lai", kondicionāliem un perifrāzēm).