Relatīvie vietniekvārdi: qui, que

Relatīvie vietniekvārdi: qui, que

Šajā rakstā izskaidrosim franču valodas divus pamata attiecījos vietniekvārdus — qui un que. Aprakstīsim, ko tie nozīmē, kad un kā tos lieto, kā tos atšķirt, sniegsim skaidrus piemērus (franču valodā) ar latviešu tulkojumiem un uzsvērsim biežāk pieļautās kļūdas.

Kas ir 'qui' un 'que'?

'Qui' — vietnieks, kas aizstāj subjektu

"Qui" lieto, kad relatīvā (attiecīgā) klauza prasa subjektu — tātad antecedents veic darbību attiecīgajā klauzā. Pēc "qui" parasti seko darbības vārds (verbe).

Piemēri:
- La femme qui parle est médecin. — Sieviete, kas runā, ir ārste.
- Voici l'homme qui travaille ici. — Šeit ir vīrietis, kurš strādā šeit.
- Les enfants qui jouent sont contents. — Bērni, kas spēlējas, ir priecīgi.

'Que' — vietnieks, kas aizstāj tiešo objektu (COD)</b]

"Que" lieto, ja relatīvā klauzā antecedents ir darbības saņēmējs (tiešais objekts). Pēc "que" seko subjekts un pēc tam darbības vārds.

Piemēri:
- Le livre que je lis est intéressant. — Grāmata, ko es lasu, ir interesanta.
- La fille que tu connais habite ici. — Meitene, kuru tu pazīsti, dzīvo šeit.
- L'homme qu'on voit là-bas est professeur. — Vīrietis, ko tur redzam, ir skolotājs.

Kā izvēlēties: vienkāršs tests

Praktisks tests: pārvērtini relatīvo klauzu par atsevišķu teikumu.
1) Ja antecedents tajā teikumā ir subjekts (tas veic darbību) — lieto "qui".
2) Ja antecedents tajā teikumā ir tiešais objekts (tas saņem darbību) — lieto "que".

Piemērs soli pa solim:
- Antecedents: le chien
- Le chien dort. → Le chien qui dort. — Suns, kas guļ.
- Tu vois le chien. → Le chien que tu vois. — Suns, ko tu redzi.

Svarīgi varianti un izņēmumi

Elisiona: que → qu'

"Que" saīsinās līdz "qu'" pirms patskaņa vai muļķīgas h (h muet):
- L'idée qu'il a eue était bonne. — Ideja, kas viņam radās, bija laba.
- La maison qu'il a achetée est grande. — Māja, ko viņš nopirka, ir liela.

Ce qui / Ce que (kad antecedents nav konkrēts vārds)

Ja nav skaidra antecedenta (t.i., domājam par "tas", "tas, kas" vai "tas, ko"), lieto "ce qui" (subjekts) vai "ce que" (objekts):
- Ce qui m'intéresse, c'est la musique. — Kas mani interesē, tā ir mūzika.
- Ce que je veux, c'est du repos. — Tas, ko es gribu, ir atpūta.

Prepozycijas + 'qui': à qui, pour qui, avec qui

Ja darbības vārds vai konstrukcija prasa prepozīciju (piem., parler à, répondre à), un antecedents ir PERSONA, tad bieži lieto "à qui", "pour qui" utt.:
- La personne à qui j'ai parlé est gentille. — Persona, ar kuru es runāju, ir jauka.
- Le garçon pour qui elle pleure est parti. — Zēns, par kuru viņa raud, ir aizgājis.

Ja antecedents ir LIETA un nepieciešama prepozīcija, lieto "auquel", "à laquelle", "auxquels", "auxquelles":
- Le film auquel je pense est long. — Filma, par kuru es domāju, ir gara.

Dont (kad franču darbības vārds prasa 'de') un 'où' (vieta/laiks)

- "Dont" aizstāj frāzi ar "de" vai pauž piederību ("whose", "of which"):
- La femme dont je parle est docteur. — Sieviete, par kuru es runāju, ir ārste.
- L'homme dont la voiture est rouge... — Vīrietis, kura auto ir sarkans...

- "Où" lieto, kad attiecīgā klauza norāda vietu vai laiku:
- La ville où je suis né. — Pilsēta, kurā es piedzimu.
- Le jour où nous sommes partis était beau. — Diena, kad mēs devāmies, bija skaista.

Pagātnes daļas saskaņa (agreement) ar 'que'

Svarīgs punktiņš: ja relatīvais vietniekvārds "que" ir tiešais objekts un tas atrodas pirms pagātnes daļas (particip passé) kopā ar auxiliaire "avoir", tad pagātnes daļai jāatbilst antecedenta dzimumā un skaitlī.

Piemēri:
- La robe que j'ai achetée. — Kleita, kuru es nopirku. (robe — fem. sg. → achetée)
- Les lettres que j'ai écrites. — Vēstules, kuras es uzrakstīju. (lettres — fem. pl. → écrites)
- Le livre que j'ai lu. — Grāmata, kuru es izlasīju. (livre — masc. sg. → lu)
- Les livres que j'ai lus. — Grāmatas, kuras es izlasīju. (livres — masc. pl. → lus)

Negācija neizslēdz saskaņu:
- Les lettres que je n'ai pas écrites. — Vēstules, kuras es neuzrakstīju.

Kad relatīvais vietniekvārds ir "qui" (subjekts), pagātnes daļa seko parastajām noteikumiem: ja darbības vārds lieto être (piem., refleksīvās vai pārejas formas pasīvā), pagātnes daļa saskaņosies ar subjektu; ja lieto avoir un nav iepriekšējo tiešo objektu, parasti nav papildus saskaņas.

Piemēri:
- Le garçon qui a chanté est talentueux. — Zēns, kas dziedāja, ir talantīgs. (nav papildu saskaņas ar "qui")
- Les filles qui sont arrivées sont contentes. — Meitenes, kas ieradās, ir priecīgas. (être → arrivées saskaņojas ar les filles)

Biežāk pieļautās kļūdas

- Samainīt subjektu un objektu (ļaut lietot "que" vietā, kur vajag "qui").
- Nepareizi: *La femme que parle...* → Pareizi: La femme qui parle... — Sieviete, kas runā.

- Lietot "que" pēc prepozīcijas "à" ar personu: jālieto "à qui" vai jāizmanto "auquel" (lieta).
- Nepareizi: *La personne que j'ai parlé* → Pareizi: La personne à qui j'ai parlé.

- Aizmirst saskaņu ar "que" + passé composé.
- Nepareizi: *Les lettres que j'ai écrit.* → Pareizi: Les lettres que j'ai écrites.

- Sajaukt "dont" un "que" (ja vārds prasa "de", jālieto "dont").
- Nepareizi: *Le livre que j'ai besoin.* → Pareizi: Le livre dont j'ai besoin.

Padomi, lai vieglāk iemācītos

- Tests: uzraksti relatīvo klauzu kā atsevišķu teikumu un noskaidro, vai antecedents tur ir subjekts vai objekts.
- Atceries: qui = subjektu vietā; que = tiešā objekta vietā.
- "Que" saīsinās uz "qu'" pirms patskaņa vai muļķīgas h.
- Ja verbs prasa "de", domā par "dont". Ja tas prasa "à" un antecedents ir persona — lieto "à qui"; ja antecedents ir lieta — lieto "auquel/à laquelle" utt.
- Pārbaudi saskaņu ar pagātnes daļu, ja objekts (que) iepriekš seko verbam, īpaši ar avoir.

Īss kopsavilkums

- Qui = subjektu vietniekvārds (tas, kas veic darbību).
- Que = tiešā objekta vietniekvārds (to, ko dara).
- Ce qui / ce que — lieto, ja nav konkrēta antecedenta.
- Dont, où, auquel utt. — citi relatīvie pronomi, ko izvēlas atkarībā no prepozīcijas vai nozīmes.
- Atceries pagātnes daļas saskaņu, kad objekts (que) iepriekš seko darbības vārdam ar avoir.

Glosārijs

Ja vēlies, varu pievienot īsu kopszadījumu ar parastiem saliktiem piemēriem (ar paskaidrojumiem soli pa solim) vai sagatavot sarakstu ar biežāk sastopamajiem teikumiem, kur izvēlēts nepareizs relatīvais vietniekvārds un kā to labot.