Personas vietniekvārdi (subjekta vietniekvārdi)

Personas vietniekvārdi (subjekta vietniekvārdi) franču valodā — je, tu, il/elle/on, nous, vous, ils/elles

Šajā rakstā skaidroju, kas ir franču personīgie subjekta vietniekvārdi, kad un kā tos lieto, kā tie saistās ar darbības vārdu formām, kādas ir tipiskas kļūdas un daudz praktisku piemēru. Teksts ir latviešu valodā; piemēri ir galvenokārt franču valodā ar tulkojumiem latviski.

Kas ir personīgie subjekta vietniekvārdi?

Personīgais subjekta vietniekvārds ir vārds, kas aizstāj teikumā to, kas veic darbību (subjektu). Franču valodā galvenie personīgie subjekta vietniekvārdi ir:

- je — es
- tu — tu
- il — viņš / tas (vīriešu dzimte)
- elle — viņa / tā (sieviešu dzimte)
- on — neitrāls/vispārīgs "cilvēki" vai sarunvalodā bieži "mēs"
- nous — mēs
- vous — jūs (gan pieklājības forma vienai personai, gan otrais daudzskaitlis)
- ils — viņi (vīrieši vai jaukta grupa)
- elles — viņas (tikai sievietes grupa)

Atšķirībā no latviešu valodas, kur subjektu dažkārt var izlaist (pro-drop), franču teikumā subjekta vietniekvārds parasti ir obligāts — teikumā parasti jābūt "je, tu, il" utt., jo no darbības vārda formas ne vienmēr var viennozīmīgi saprast, kas ir subjekts.

Kā lietot katru no vietniekvārdiem?

Je ("es")

Je lieto, lai runātu par sevi. Pirms patska vai mute h (h muet) je saīsinās līdz j' (elision): j'aime, j'habite.

- Je parle français. (Es runāju franču valodā.)
- J'aime le chocolat. (Man patīk šokolāde.)
- Je ne comprends pas. (Es nesaprotu.)

Bieža kļūda: rakstīt "Je aime" — pareizi ir "J'aime".

Tu ("tu")

Tu — otrā persona vienskaitlī, neformāla. Lieto draugu, ģimenes, vienaudžu, paziņu starpā. Neizmanto ar svešiniekiem vai formālos kontekstos (tur labāk vous).

- Tu vas bien ? (Vai tev viss kārtībā?)
- Tu t'appelles comment ? (Kā tevi sauc?)

Il / Elle ("viņš/viņa"; arī priekšmetiem: "tas/tā")

Il un elle — trešā persona vienskaitlī. Tos lieto gan par cilvēkiem, gan par priekšmetiem atbilstoši dzimtēm:

- Il est professeur. (Viņš ir skolotājs.)
- Elle est grande. (Viņa ir gara.)
- La table est vieille. Elle est belle. (Galds ir vecs. Tas ir skaists.)

Il tiek lietots arī impersonalā izteiksmē, piem., laika apstākļiem: Il pleut. (Līst.) Tā ir obligāta forma lietainībai un citiem dabas izteicieniem.

On (neitrāls "cilvēki" vai sarunvalodā "mēs")

On ir ļoti bieži lietots: tas gramatikas ziņā ir 3. personā vienskaitlī (verbs ar il/elle formu), bet nozīme var būt vispārīga ("cilvēki") vai konkrēta un tuvināta (sarunvalodā bieži aizvieto nous = mēs):

- On dit que… (Saka, ka… — vispārīga izteiksme.)
- On va au cinéma ce soir. (Mēs ejam uz kino šovakar. — sarunvalodā.)

Normatīvi on vienmēr iegūst 3. pers. vienskaitļa formas (On est, On va). Sarunvalodā redzēsi arī "On est contents" — tas ir runāšanai raksturīgs, lai uzsvērtu grupu; gramatikas skaidrāk būtu "On est content" (vienskaitlis).

Nous ("mēs")

Nous ir oficiālā "mēs" forma un raksturīga rakstītai vai formālai runai. Sarunvalodā bieži to aizvieto ar on:

- Nous parlons français. (Mēs runājam franču valodā.)
- On y va ? — Nous y allons. (Iesim? — Mēs iesim.)

Vous ("jūs")

Vous ir otrās personas daudzskaitlis (jūs) un vienlaikus arī pieklājības forma, ko lieto, lai uzrunātu vienu personu formāli (kā latviešu "Jūs"). Darbības vārds tiek salikteņots kā otrai personai daudzskaitlī.

- Vous êtes professeur ? (Vai Jūs esat skolotājs? vai Vai jūs esat skolotāji?)
- Bonjour, comment allez-vous ? (Sveiki, kā jums klājas?)

Ja neesi pārliecināts, kuru formu lietot, drošāk sākt ar vous — tā ir pieklājīgāka.

Ils / Elles ("viņi / viņas")

Ils — vīriešu vai jauktas grupas daudzskaitlis; elles — tikai sieviešu grupas daudzskaitlis. Tas ietekmē arī vārdu salīdzināšanas un pagātnes daļas vienošanos (skat. zemāk):

- Ils sont arrivés. (Viņi ieradās.)
- Elles sont arrivées. (Viņas ieradās.)

Ja grupa satur vismaz vienu vīrieti, lieto ils.

Kā vietniekvārdi saistās ar darbības vārdiem — konjugācija, elision, negācija, jautājumi

Vienkārša konjugācijas demonstrācija (tagadne):

Paraugs ar regulāru -er darbības vārdu "parler" (runāt):
- Je parle. (Es runāju.)
- Tu parles. (Tu runā.)
- Il/Elle/On parle. (Viņš/Viņa/Mēs runā.)
- Nous parlons. (Mēs runājam.)
- Vous parlez. (Jūs runājat.)
- Ils/Elles parlent. (Viņi/Viņas runā.)

Ar -ir darbības vārdu "finir":
- Je finis, Tu finis, Il finit, Nous finissons, Vous finissez, Ils finissent.

Ar -re darbības vārdu "vendre":
- Je vends, Tu vends, Il vend, Nous vendons, Vous vendez, Ils vendent.

Būtiskie izņēmumi (daži svarīgākie):
- Être: Je suis, Tu es, Il est, Nous sommes, Vous êtes, Ils sont.
- Avoir: J'ai, Tu as, Il a, Nous avons, Vous avez, Ils ont.
- Aller: Je vais, Tu vas, Il va, Nous allons, Vous allez, Ils vont.
- Faire: Je fais, Tu fais, Il fait, Nous faisons, Vous faites, Ils font.

Elision (j') un saīsinājumi

Je kļūst par j' pirms patska skaņas vai mute h: j'aime, j'habite, j'arrive. Tā ir obligāta rakstībā un izrunā.

Negācija

Tipiska negatīva konstrukcija: ne ... pas. Subjekts paliek pirms darbības vārda:
- Je ne comprends pas. (Es nesaprotu.)
- Nous n'avons rien. (Mums nav neko.)

Jautājumi: est-ce que un inversija

Divi izplatīti vaicājumu veidi:
- Avec "est-ce que": Est-ce que tu viens ? (Vai tu nāksi?) — droša, ikdienišķa forma.
- Avec inversija (formālāka): Viens no piemēriem — Parles-tu anglais ? (Vai tu runā angliski?)

Ar "vous" bieži lieto inversiju formāli: Parlez-vous français ? (Vai jūs runājat franču valodā?)

On vs. nous; tu vs. vous — sociālās nianses

On vs. Nous

- On ir ļoti izplatīts sarunvalodā un bieži aizstāj nous: "On y va" (Mēs ejam) ir dabiskāk runāšanā nekā "Nous y allons".
- On gramatikas ziņā ir vienskaitlis — darbības vārds vienmēr 3. pers. vienskaitlī: On est, On a.

Tu vs. Vous (kad lietot?)

- Tu — draudzīgi, neformāli.
- Vous — pieklājīgi vai daudzskaitlī. Ja cilvēks ir vecāks, autoritāte vai nepazīstams, starts ar vous ir drošāk.

Kopīgas kļūdas un kā no tām izvairīties

- Aizmirst elision: "Je aime" ir nepareizi — pareizi "J'aime".
- Lietot "tu" formu pie svešinieka — ja neesi pārliecināts, lieto "vous".
- Sajaukt "on" un "nous": atceries, on prasa 3. pers. vienskaitli (On est), bet nozīme bieži ir "mēs".
- Lietot "elles" par jauktu grupu — ja grupā ir vismaz viens vīrietis, lieto "ils".
- Aizmirst subjekta vietniekvārdu, jo latviešu valodā to var izlaist — franču valodā subjekts gandrīz vienmēr ir jānorāda.
- "C'est" vs "Il est": izmanto "C'est" ar noteikto/nenoteikto lietvārdu vai identifikāciju (C'est un ami.), bet "Il est" ar īpašības vārdiem bez nenoteiktā artikula (Il est gentil.).

Daudz piemēru pēc vietniekvārda — praktiski lietojumi

Subjekta vietniekvārdi pagātnes formās un vienošanās (īsāk)

Svarīgi atcerēties: pagātnes kombinācijas (piem., passé composé) izmanto palīdzības darbības vārdus être vai avoir. Ja tiek lietots être kā palīdzdarbības vārds, pagātnes daļai (participe passé) bieži ir jāvienojas ar subjektu skaitlī un dzimtē:

- Elle est allée. (Viņa ir devusies — daļa "allée" sieviešu dzimtē, viensk.)
- Ils sont partis. (Viņi devās — "partis" vīriešu dzimtē daudzk.)

Ar avoir palīgdarbības vārdu vienošanās parasti nenotiek ar subjektu (izņemot gadījumu, kad tiešais objekts ir priekšā darbības vārdam).

Salīdzinājums ar latviešu valodu — kas jāzina ātri

- Latviešu valodā subjekts bieži tiek izlaists; franču valodā parasti nedrīkst to izlaist.
- Latviešu "jūs" kā formāla forma sakrīt ar vous — lieto līdzīgi kā latviešu valodā.
- Franču "on" bieži aizvieto mūsu sarunvalodu "mēs"; tas ir biežs atšķirīgums pret latviešu tiešo tulkojumu.

Glosārijs

Elision — patskaņa vai mute h priekšā subjekta "je" saīsināšana līdz "j'" (piem., j'aime).

Liaison — izrunas parādība, kad skaņas savienojas starp vārdiem (piem., "vous avez" bieži izrunā kā "vou-z-avez"). (Liaison noteikumi ir sarežģītāki; iesācējam svarīgākais — zināt par elision.)

Mute h (h muet) — h, kas neietekmē elision; pirms tā var saīsināt (j'habite). (Ir arī "h aspiré" — h, kas liedz elision; par to mācīties vārdnīcā.)

Stressed pronouns (uzsvesta forma) — moi, toi, lui, elle, nous, vous, eux, elles; lieto pēc priekšmetiem, pēc prepozīcijām vai kā uzsvaru: "Moi, je suis d'accord." (Es, es piekrītu.)

Kopsavilkums — svarīgākie punkti

- Atcerieties galvenās formas: je, tu, il/elle/on, nous, vous, ils/elles.
- Lietojiet j' pirms patska vai mute h.
- On gramatikas ziņā ir 3. pers. vienskaitlis, bet nozīme var būt "mēs" vai "cilvēki". Sarunvalodā on bieži aizvieto nous.
- Vous ir gan daudzskaitļa forma, gan pieklājības forma vienai personai.
- Ils/elles atšķiras pēc dzimtes grupā — ja ir vismaz viens vīrietis, lieto ils.

Ja vēlies, varu sagatavot atsevišķu īsu uzziņu ar parastām darbības vārdu konjugācijām visām personām (pdf/drukai) vai sarakstu ar biežāk lietotajiem izņēmumiem un īsiem dialogiem, kuros redzami visi vietniekvārdi.