Passé composé ar 'avoir'

Kas ir Passé Composé ar 'avoir'?

Passé composé ir viens no franču pagātnes laikiem, ko izmanto, lai izteiktu pabeigtas darbības pagātnē. Kad runājam par konkrētu, notikušu vai vienreizēju darbību (vai notikumu virkni), franči parasti izvēlas passé composé. Lielākā daļa franču verbu veido passé composé, izmantojot palīgdarbības vārdu avoir (konjugētu tagadnē) + pagātnes dalībnieku (participe passé).

Piemēri:
J'ai mangé. — Es apēdu (vai: esmu apēdis).
Elle a fini ses devoirs. — Viņa pabeidza mājasdarbus.
Nous avons vu un film. — Mēs redzējām filmu.

Kad lietot Passé Composé ar 'avoir'?

Passé composé (ar avoir) lieto, ja:
- darbība ir pabeigta un notikusi konkrētā brīdī vai laikā pagātnē;
- apraksta virkni sekojošu, atsevišķu darbību;
- runā par izmaiņu stāvoklī vai notikuma rezultātu;
- runājam par notikumiem, kas ir svarīgi stāstījumam (franču runā bieži izmanto passé composé runās un stāstos).

Piemēri:
Hier, j'ai acheté un livre. — Vakar es nopirku grāmatu.
À midi, il a téléphoné. — Pusdienlaikā viņš piezvanīja.
J'ai fermé la porte, j'ai pris mon sac et je suis parti. — Es aizvēru durvis, paņēmu somu un devos prom.

Kā to veido? (konstrukcija)

Vienkāršā formula:
Subjekts + présent de "avoir" + participe passé

Présent de "avoir":
j'ai, tu as, il/elle/on a, nous avons, vous avez, ils/elles ont

Piemēri ar katru personu:
J'ai mangé. — Es apēdu.
Tu as fini. — Tu pabeidzi.
Il a vendu sa voiture. — Viņš pārdeva savu auto.
Nous avons lu le livre. — Mēs izlasījām grāmatu.
Vous avez compris la leçon. — Jūs sapratāt stundu.
Ils ont pris le train. — Viņi brauca ar vilcienu.

Kā veido participe passé (pagātnes dalībnieku)?

Parasti:
- Verbi, kas beidzas ar -er → participe passé beidzas ar -é (parler → parlé).
- Verbi, kas beidzas ar -ir → participe passé beidzas ar -i (finir → fini).
- Verbi, kas beidzas ar -re → participe passé beidzas ar -u (vendre → vendu).

Piemēri (regulārie):
Parler → J'ai parlé avec lui. — Es runāju ar viņu.
Finir → Elle a fini son travail. — Viņa pabeidza darbu.
Vendre → Nous avons vendu la maison. — Mēs pārdevām māju.

Neparastie (daži biežākie):
avoir → eu: J'ai eu un problème. — Man bija problēma.
être → été: Il a été malade. — Viņš bija slims.
faire → fait: J'ai fait mes devoirs. — Es izdarīju mājasdarbus.
prendre → pris: Elle a pris un taxi. — Viņa paņēma taksometru.
mettre → mis: Il a mis la clé sur la table. — Viņš lika atslēgu uz galda.
voir → vu: Nous avons vu ce film. — Mēs redzējām šo filmu.
lire → lu: J'ai lu ton message. — Es izlasīju tavu ziņu.
écrire → écrit: Elle a écrit une lettre. — Viņa uzrakstīja vēstuli.
boire → bu: Tu as bu le café? — Vai tu izdzēri kafiju?
ouvrir → ouvert: Ils ont ouvert la porte. — Viņi atvēra durvis.
prendre → pris: J'ai pris des photos. — Es uzņēmu fotogrāfijas.
recevoir → reçu: Elle a reçu un cadeau. — Viņa saņēma dāvanu.

Ir daudz nepravilīgu particips; tos ir vērts iemācīties, jo tie bieži sastopami.

Saskaņošanas noteikumi (accord) ar 'avoir'

Svarīgākais paradums, ko atcerēties:
Ar avoir pagātnes dalībnieks parasti ir nemainīgs (invariables). Tomēr tas mainās (saskaņojas) tikai tad, ja tiešais objekts (direct object) ir novietots pirms palīgdarbības "avoir".

Paskaidrojums vienkāršā valodā:
- Ja objekts seko darbības vārdam (parasti tas ir redzams kā pilna vārdu grupa pēc darbības), pagātnes dalībnieks nemaina formu.
Exemple: J'ai mangé les pommes. — Pagātnes dalībnieks: mangé (nemainās).
- Ja tiešais objekts tiek izteikts ar vietniekvārdu, kas stāv pirms "avoir" (piem., le, la, les, l', me, te, nous, vous) vai ar relatīvo saikli que, tad participe passé saskaņojas ar šo objektu pēc dzimtes un skaitļa.
Exemple: Les pommes que j'ai mangées. — Ici, "les pommes" (fem. pl.) ir pirms, tāpēc: mangées.

Praktiski piemēri:
J'ai vu Paul. — Je l'ai vu. (Nav -e, jo Paul = vīriešu dz. sing.)
J'ai vu Marie. — Je l'ai vue. (Pievieno -e, jo Marie = sieviešu dz. sing.)
J'ai acheté des pommes. — Je les ai achetées. (Pommes = fem. pl. → achetées)
Tu as lu le livre. — Tu l'as lu. (Livre = masc. sing.)

Kad nav saskaņošanas (bieži pieļautas kļūdas):
Je lui ai parlé. — Nav saskaņošanas, jo "lui" ir netiešais objekts (parler à qn) → pas d'accord.
J'ai donné la lettre à Marie. — Je lui ai donné la lettre. — Pas d'accord sur "donné" ("la lettre" seko darbības vārdam).

Īpašs gadījums ar "en":
Ar vietniekvārdu en pagātnes dalībnieks nesaskaņojas: J'en ai mangé. — Es apēdu no tā / esmu apēdis (nepiešķir formu saskaņā ar skaitu).

Verbi, kuri dažkārt lieto gan être, gan avoir (atšķirībā pēc nozīmes)

Daži kustību vai pārejas verbi lieto être, ja tie ir intransitīvi (bez tiešā objekta), un avoir, ja tie ir transiti (ar tiešo objektu). Tā rezultātā mainās arī saskaņošanas principi.

Piemēri:
Sortir:
Je suis sorti. — Es izgāju (es pats izgāju ārā). (être)
J'ai sorti la poubelle. — Es iznesu atkritumu kasti. (avoir + tiešais objekts "la poubelle")

Monter:
Il est monté. — Viņš uzkāpa.
Il a monté les valises. — Viņš uznesa koferus.

Passer:
Je suis passé chez toi. — Es aizgāju garām pie tevis (pagāju garām).
J'ai passé une semaine à Paris. — Es pavadīju nedēļu Parīzē.

Šos atšķirību piemērā ir svarīgi saprast, vai darbība ir vērsta uz objektu (transitīva) vai apraksta kustību/pozīciju.

Negācija, jautājumi un adverbi (vietas kārtība)

Negācija avec l'auxiliaire:
Ne...pas (vai citas negatīvās konstrukcijas) iet ap palīgdarbības vārdu avoir.

Piemēri:
Je n'ai pas fini. — Es neesmu pabeidzis.
Nous n'avons jamais vu ce film. — Mēs nekad neesam redzējuši šo filmu.
Elle n'a plus faim. — Viņai vairs nav izsalkuma.

Adverbi (īpaši bieži lietotie: déjà, encore, bien, mal, souvent, toujours) parasti stāv starp avoir (konjugēto palīgdarbības vārdu) un participe passé:

J'ai déjà vu ce film. — Es jau esmu redzējis šo filmu.
Elle a bien travaillé. — Viņa labi strādāja.

Jautājumu formas:
- Intonācija (runā): Tu as fini ? — Vai tu esi pabeidzis?
- Est-ce que: Est-ce que tu as fini ? — Vai tu esi pabeidzis?
- Inversija (formālāka): As-tu fini ? — Vai tu esi pabeidzis?

Passé Composé vs Imparfait — kā izvēlēties?

Īsi:
- Passé composé — pabeigtas, vienreizējas darbības, notikumu virkne, konkrēts laiks.
- Imparfait — fons, ieradumi pagātnē, nepabeigtas darbības, ilgstošas vai atkārtotas darbības.

Salīdzinājumi:
Quand j'étais petit, je faisais du vélo tous les jours. — Kad biju mazs, es katru dienu braucu ar velosipēdu. (imparfait — ieradums)
Hier, j'ai fait du vélo pendant une heure. — Vakar es braucu ar velosipēdu vienu stundu. (passé composé — konkrēta, pabeigta darbība)

Pendant que je préparais le dîner (imparfait = darbība fonā), il a téléphoné (passé composé = īss pārtraukums/darbība). — Kamēr es gatavoju vakariņas, viņš piezvanīja.

Biežāk pieļautās kļūdas un kā tās izvairīties

1) Aizmirst saskaņošanas nosacījumu: pievienot -e vai -s, tikai ja tiešais objekts stāv pirms вспомогательного "avoir".
Piemērs: *J'ai écrit la lettre. → Je l'ai écrit.* (Pareizi)
Ja raksta: *La lettre que j'ai écrite* — šeit saskaņošana jālieto (écrite), jo "la lettre" priekšā.

2) Jaukšana starp tiešo un netiešo objektu: "parler" izmanto "à + personne" (netiešais), tāpēc: Je lui ai parlé. — Nav saskaņošanas.

3) Nezināšana, kad lietot être vs avoir: īpaši ar verbiem kā sortir, monter, descendre, passer — pārbaudi, vai ir tiešais objekts.

4) Adverbu novietošana nepareizi (daudzi studenti liek adverbam aiz pagātnes dalībnieka). Piemēram, pareizi: Je l'ai déjà vu. — Nevis: Je déjà l'ai vu.

5) Neatcerēties nepravilīgo participe passé formu: piemēram, écrire → écrit, prendre → pris, faire → fait.

Padomi mācībām

- Iemācies savoir konjugāciju avoir tagadnē: j'ai, tu as, il a, nous avons, vous avez, ils ont (ļoti svarīgi).
- Memorē biežākos nepravilīgos participe passé (avoir, être, faire, prendre, voir, écrire, lire, mettre u.c.).
- Trenē saskaņošanas likumu: meklē, vai tiešais objekts stāv pirms "avoir" (vai ir vietniekvārds le/la/les/que, kas iepriekš minēts).
- Pievērs uzmanību vārdam "en" — ar to saskaņošana netiek veikta.
- Praktizē ar īsiem stāstiem: saliec virkni darbību pagātnē, izmantojot passé composé ar avoir.

Glosārijs

participe passé (pagātnes dalībnieks) — forma, kas Lietojas kopā ar palīgdarbību, lai veidotu sastatnes tempus (piem., mangé, fini, vendu).
auxiliaire (palīgdarbības vārds) — here: avoir; tas palīdz veidot passé composé (j'ai, tu as...).
objet direct (tiešais objekts) — tas, kas tieši saņem darbību (piem., "la lettre" fr. "J'ai écrit la lettre").
objet indirect (netiešais objekts) — darbības adresāts ar prievārdu (piem., "à Marie" fr. "J'ai parlé à Marie").
accord (saskaņošana) — participes gramatiskā saskaņošana ar objektu vai subjektu.

Kopsavilkums

Passé composé ar avoir = très utile un plaši lietota konstrukcija franču valodā. Atceries: vorma = avoir (présent) + participe passé; lielākā daļa verbu lieto šo konstrukciju; participe passé saskaņojas tikai tad, ja tiešais objekts atrodas pirms palīdzības vārda. Praktizē regulāri, īpaši nepravilīgos participus un saskaņošanas situācijas — tās sagādā visvairāk grūtību.