Pagātnes infinitīvs (après avoir/être + participe passé)

Kas ir pagātnes infinitīvs?

Pagātnes infinitīvs (franciski infinitif passé) ir infinitīva forma, kas izsaka darbību, kura notikusi pirms citas darbības. To veido palīgvārda avoir vai être infinitīvs + pagātnes participis (participe passé). Tas bieži tulkojams angliski kā "to have + past participle" (piem., "to have eaten") vai latviski kā "būt izdarījis" / "pēc tam, kad bija izdarījis".

Piemērs:
Après avoir mangé, il est parti. — Pēc tam, kad (viņš) bija paēdis, viņš aizgāja.

Kad to lieto?

Pagātnes infinitīvs lieto galvenokārt, lai parādītu, ka viena darbība notika pirms otras. Tipiski konteksti:

- Pēc darbības: ar priekšvārdu après (après + infinitif passé):
Après avoir fini mes devoirs, je suis sorti. — Pēc mājasdarbu pabeigšanas es iznācu ārā.

- Lai izteiktu, ka kaut kas netika izdarīts pirms citas darbības: ar sans + infinitif passé:
Il est parti sans avoir dit au revoir. — Viņš aizgāja, nepateicis atvadas.

- Pēc sajūtas, domām, nožēlas utt. ar de + infinitif passé (vai d'... ja nepieciešams):
Je suis content d'avoir réussi l'examen. — Esmu priecīgs, ka nokārtoju eksāmenu.
Je regrette d'avoir dit cela. — Nožēloju, ka teicu to.

- Atsaucoties uz aculieciniecību vai apgalvojumu (rapports / alleged facts):
Il prétend avoir vu le voleur. — Viņš apgalvo, ka ir redzējis zagli.

- Norādījumi un secība darbībās: kārtojumam vai instrukcijām:
Après avoir branché l'appareil, appuyez sur le bouton. — Pēc ierīces pieslēgšanas nospiediet pogu.

Kā to veidot?

Vienkāršā formula: avoir/être (infinitīvs) + participe passé.

Ar avoir
- Vispārēji lieto ar lielāko daļu šo darbības vārdu: parler → après avoir parlé; finir → après avoir fini; vendre → après avoir vendu.
Piemēri:
Après avoir parlé, elle a raccroché. — Pēc sarunas viņa nolika klausuli.

Ar être
- Lieto ar kustības vai stāvokļa darbības vārdiem, kas tradicionāli veido pagātnes laiku ar être: aller, venir, arriver, partir, naître, mourir, monter, descendre (intransitīvi vārdi), sortir (intransitīvi), etc.
Piemēri:
Après être arrivé à l'aéroport, il a appelé. — Pēc ierašanās lidostā viņš piezvanīja.

Refleksīvie vārdi
- Refleksīvās formas izmanto s' + être infinitīvā: après s'être levé, après s'être lavés utt.
Piemēri:
Après s'être levés, ils ont pris le petit déjeuner. — Pēc pamošanās viņi ieturēja brokastis.

Verbi ar abām iespējām (avoir / être)
- Daži vārdi var lietot abi palīgvārdus atkarībā no tā, vai tie ir pārejoši (transitīvi) vai nepārejoši (intransitīvi). Piemēram: monter, descendre, sortir, passer, rentrer.
Piemēri:
Après être monté à l'étage, il a trouvé la lettre. — Pēc uzkāpšanas stāvā, viņš atrada vēstuli. (intransitīvi — personne est montée)
Après avoir monté les valises, il a fermé la porte. — Pēc koferu uznesšanas viņš aizslēdza durvis. (transitīvi — valises est l'objet direct)

Saskaņošana (kad participe passé maina formu)

Saskaņošanas noteikumi ir svarīga daļa:

- Ar être: pagātnes participis saskaņojas dzimumā (mask./fem.) un skaitlī ar infinitīva subjektu (ja subjekts ir izteikts vai skaidrs kontekstā).
Piemēri:
Après être parti, il a téléphoné. — (vīrietis) Pēc aizbraukšanas viņš piezvanīja.
Après être partie, elle a pleuré. — (sieviete) Pēc aizbraukšanas (viņa) raudāja.
Après être partis, ils sont rentrés. — (vīrieši) Pēc aizbraukšanas viņi atgriezās.

- Ar avoir: parasti nav saskaņošanas. Tomēr, ja tiešais objekts attiecīgajā infinitīva daļā ir izlikts pirms avoir (piem., attiecības ar attiecības vietniekvārdu vai relatīvo vietvārdu), participis saskaņojas ar šo priekšā esošo tiešo objektu.
Piemēri:
Les lettres qu'il affirme avoir écrites. — Vēstules, kuras viņš apgalvo, ka bija uzrakstījis. (écrites saskaņojas ar les lettres)
Je suis content de vous avoir vus. — Esmu priecīgs, ka esmu jūs redzējis. (vus saskaņojas ar vous, ja tas attiecas uz vairākiem vai vīriešiem)

- Refleksīvie vārdi: bieži vien participis saskaņojas ar subjektu (jo refleksīvais vietniekvārds kalpo par tiešo objektu). Piemērs:
Après s'être lavée, elle est sortie. — Pēc mazgāšanās viņa izgāja (lavée saskaņojas ar sievieti).

Piezīme: pastāv sarežģītākas situācijas (piem., kad refleksīvais vietniekvārds ir netiešais objekts), bet pamatprincipi: être → saskaņošana ar subjektu; avoir → parasti bez saskaņošanas, izņemot situācijas, kur priekšā stāv tiešais objekts.

Atšķirības: "après avoir/être" vs "après que" un "avant de"

- après avoir/être + participe passé lieto, ja infinitīva darbību veic tas pats subjekts kā galvenā teikuma darbību veicējs (vai ja subjekts ir skaidrs no konteksta):
Après avoir mangé, je suis parti. — Pēc paēšanas es izgāju.

- après que + izmanto pilnu teikumu ar konjugētu verbu (apvienojumā ar indikativu): šo konstrukciju izmanto, ja jānorāda cits subjekts vai ja vēlas skaidrāku teikuma struktūru:
Après qu'il a mangé, il est parti. — Pēc tam, kad viņš bija paēdis, viņš aizgāja.

- avant de + infinitīvs (nevis pagātnes infinitīvs) izsaka darbību, kas jāveic pirms citas no nākotnes vai vispārīgas darbības:
Avant de partir, j'ai fermé la fenêtre. — Pirms došanās prom es aizvēru logu.

Atcerieties: "après avoir" norāda uz to, ka darbība jau ir notikusi pirms citas darbības; "avant de" norāda, ka darbība ir jāveic pirms citas (bieži nākotnē vai kā nosacījums).

Biežāk pieļautās kļūdas

- Rakstīt "après d'avoir" — nepareizi. Pareizi ir: après avoir.
Nepareizi: *Après d'avoir fini. — Pareizi: Après avoir fini.

- Lietot nepareizu palīgvārdu ar kustības vārdiem (avoir vietā être vai otrādi):
Nepareizi: *Après avoir allé au marché. — Pareizi: Après être allé au marché.

- Aizmirst saskaņošanu ar être vai, kad ar avoir priekšā ir tiešais objekts.
Nepareizi: *Les lettres qu'il a écrit. — Pareizi: Les lettres qu'il a écrites.

- Lietot pagātnes infinitīvu, kad subjektu vajadzētu padarīt izteiktu (ja subjekti atšķiras):
Nepareizi: *Après avoir mangé, Marie est partie. (ja domāts: Pēc tam, kad Jean bija paēdis, Marie aizgāja) — labāk: Après que Jean a mangé, Marie est partie.

- Refleksīvo vietniekvārdu novietošana: pareizi ir s' przed être — après s'être lavé, nevis *après être se lavé.

Plaši piemēri ar tulkojumiem

Après avoir fini mes devoirs, je suis allé me promener. — Pēc mājasdarbu pabeigšanas es aizgāju pastaigāties.
Après être arrivé à la gare, elle a appelé ses parents. — Pēc ierašanās stacijā viņa piezvanīja vecākiem.
Je suis content d'avoir trouvé un emploi. — Esmu priecīgs, ka atradu darbu.
Je regrette de ne pas avoir répondu plus tôt. — Žēl, ka neatbildēju ātrāk.
Il prétend avoir vu le voleur. — Viņš apgalvo, ka ir redzējis zagli.
Sans avoir vérifié, il a signé le document. — Nepārbaudījis, viņš parakstīja dokumentu.
Après s'être levée, elle a préparé le petit déjeuner. — Pēc pamošanās viņa pagatavoja brokastis.
Après avoir vendu la maison, ils ont déménagé à la campagne. — Pēc mājas pārdošanas viņi pārcēlās uz laukiem.
Les souvenirs qu'elle croit avoir perdus. — Atmiņas, kuras viņa domā, ka ir pazaudējusi. (perdus saskaņojas ar souvenirs)
Je suis désolé d'avoir dit ça. — Žēl, ka teicu to.
Après être monté à l'étage, il a trouvé la clé. — Pēc uzkāpšanas stāvā viņš atrada atslēgu.
Après avoir monté les meubles, ils ont rangé la chambre. — Pēc mēbeļu uznešanas viņi sakārtoja istabu.
Je suis heureux de vous avoir aidés. — Priecājos, ka esmu jums palīdzējis (vus saskaņojas ar vous, ja attiecas uz vairākām personām).

Vārdnīca (glossārijs)

Infinitīvs (infinitif) — darbības vārda pamatforma (fr.: parler, finir, aller).
Infinitīvs pagātnes (infinitif passé) — forma avoir/être + participe passé, kas izsaka pirmsdarbu.
Participe passé — pagātnes participis (parlé, fini, allé), kas veido kopā ar palīgvārdu pagātnes laikus un pagātnes infinitīvu.
Palīgvārds (auxiliaire) — avoir vai être, kas palīdz veidot pagātnes laiku.
Saskaņošana (accord) — participja formas atbilstība dzimumā un skaitlim, kad to nosaka être vai priekšā stāvošs tiešais objekts ar avoir.

Kopsavilkums — ātri soļi lietošanai

1) Nosaki, vai darbības vārds parasti izmanto avoir vai être pagātnes formā (ja neesi pārliecināts, domā par to, vai vārds ir kustības/intransitīvs).
2) Lieto avoir/être infinitīvu + participe passé (après avoir fait / après être allé).
3) Atcerēsies par saskaņošanu: être → saskaņošana ar subjektu; avoir → parasti nav saskaņošanas, izņemot, ja tiešais objekts stāv pirms participja.
4) Ja subjekti ir atšķirīgi vai nevajadzētu palaist to saprotamības dēļ, izmanto après que + konjugēts verbs.
5) Neaizmirsti: pareizi — "après avoir", nevis "après d'avoir".

Ja vēlies, varu sniegt papildu piemērus ar konkrētiem darbības vārdiem (refleksīviem, kustības vārdiem vai vārdiem, kas var izmantot gan avoir, gan être).