Netiešā runa

Kas ir netiešā runa?

Netiešā runa (angļu val.: reported speech, franču val.: discours indirect) ir veids, kā atkārtot vai pārstāstīt kāda cita sacīto bez tiešām citātu pēdiņām. Tā pārzina teikuma struktūru — te ir ziņotājs (kas teica) un atkarīgā daļa (ko tieši teica). Parasti izmanto ziņošanas darbības vārdus: teikt, sacīt, jautāt, lūgt, solīt utt.

Piemērs:
Tiešā runa: Anna teica: "Es nākšu rīt."
Netiešā runa: Anna teica, ka nāks nākamajā dienā. (Anna said she would come the next day.)

Kad lieto netiešo runu?

Lai pārstāstītu vai atstāstītu sarunu cita cilvēka vārdā.
Ziņošanā (ziņas, referāti, vēstules) — lai izvairītos no daudziem citātiem.
Bieži lieto pieklājības vai formalitātes nolūkā ("viņa teica, ka..." vietā "viņa teica: '...' ").

Kā pārvērst tiešo runu netiešajā runā — soli pa solim

1) Noņem pēdiņas un ievieno ziņošanas darbības vārdu (teica, jautāja, lūdza utt.). 2) Maina personu vietniekvārdus (es, tu → viņš/viņa vai attiecīgā persona), ja nepieciešams. 3) Var mainīt darbības vārda laiku, ja ziņošanas darbības vārds ir pagātnē (sk. zemāk). Latvijā laiku maiņa nav tik stingra kā angļu valodā; izvēle atkarīga no konteksta. 4) Maina laika un vietas apzīmējumus (šodien → tajā dienā, šeit → tur utt.). 5) Pie jautājumiem izmanto atbilstošu ievadošo vārdu: "vai" yes/no jautājumiem; "kur/kā/kāpēc/kad" — atbilstošajiem wh-vārdiem.

Ziņošanas darbības vārdi — tipiskie vārdi un to lietojums

teikt/sacīt (pārstāvēt teikumu): Viņa teica, ka māja ir balta.
stāstīt (garākiem ziņojumiem): Viņš stāstīja, ka bija ceļojis uz Spāniju.
jautāt (uzdod jautājumus): Viņa jautāja, vai es nākšu.
lūgt (pieklājīgi prasīt): Viņa lūdza, lai es piezvanītu.
pavēlēt/pieprasīt (komandas): Vadītājs pavēlēja, lai darbinieki nāk uz sapulci.
solīt (apsolīt): Viņš solīja, ka izdarīs darbu.

Personu (vietniekvārdu) maiņa — piemēri

Tiešā runa: Jānis: "Es eju uz skolu." Netiešā runa: Jānis teica, ka viņš iet uz skolu. (Jānis said he goes/is going to school.)

Tiešā runa: Marta: "Mēs pabeidzām projektu."
Netiešā runa: Marta teica, ka viņi pabeidza projektu. (Marta said they finished the project.)

Skatīt iezīmes: parasti "es" → "viņš/viņa", "tu" → "viņš/viņa" (ja runātājs vairs nav klāt), "mēs" → "mēs/viņi" atkarībā no situācijas.

Laiku un vietu apzīmējumu maiņa

Laika un vietas vārdi mainās, ja teikumu pārstāsta vēlāk vai no citas vietas. Biežāk lietotās pārejas:

šodien → tajā dienā / tobrīd
vakar → iepriekšējā dienā / toreiz / tajā vakarā
rīt → nākamajā dienā
šovakar → tajā vakarā
tagad → tobrīd / tajā brīdī
šeit → tur
šajā mēnesī → tajā mēnesī

Piemērs:
Tiešā runa: "Es zvanīšu šodien," sacīja Ieva.
Netiešā runa: Ieva sacīja, ka zvanīs tajā dienā. (Ieva said she would call that day.)

Laiku maiņa ("backshift") — kā tas darbojas latviešu valodā

Angļu valodā laiku maiņa bieži ir obligāta (present → past). Latviešu valodā šī maiņa nav tik stingra — bieži izvēle atkarīga no tā, vai sacītais joprojām tiek uzskatīts par patiesu šobrīd vai tiek skatīts tikai kā pagātnes fakts.

Parasti:
- Ja ziņošanas darbības vārds ir pagātnē (sacīja, teica): var mainīt laiku uz pagātni, lai parādītu, ka runa attiecās uz pagātni.
- Ja runātājs vēlas saglabāt norādi uz pašreizēju nozīmi (tas vēl joprojām ir spēkā), var saglabāt sākotnējo laiku.

Piemēri:
Tiešā runa: "Es esmu noguris," teica Roberts.
Netiešā runa (laiku nemaina): Roberts teica, ka viņš ir noguris. (Roberts said he is tired — joprojām aktuāli.)
Netiešā runa (laiku maina): Roberts teica, ka viņš bija noguris. (Roberts said he was tired — norāde uz pagātni.)

Tiešā runa: "Es nākšu rīt," sacīja Anna.
Netiešā runa: Anna sacīja, ka nāks nākamajā dienā. (Anna said she would come the next day.)

Svarīgi: nākotnes laiks parasti saglabājas kā nākotne ("nāks"), ja vien runātājs nevēlas izteikt nosacījumu vai citādi mainīt nozīmi.

Kā ziņot dažādu veidu teikumus — konkrēti gadījumi un piemēri

1. Parastie paziņojumi/teikumi Tiešā: "Es strādāju katru dienu," teica Ilze. Netiešā: Ilze teica, ka strādā katru dienu. (Ilze said she works every day.)

Tiešā: "Mēs uzvarējām sacensības," sacīja komandas kapteinis.
Netiešā: Kapteinis sacīja, ka viņi uzvarēja sacensībās. (The captain said they won the competition.)

2. Yes/no jautājumi
Tiešā: Skolotājs: "Vai tu pabeigsi uzdevumu?"
Netiešā: Skolotājs jautāja, vai es pabeigšu uzdevumu. (The teacher asked whether I would finish the task.)

Tiešā: "Vai viņi nāks uz ballīti?" jautāja Inga.
Netiešā: Inga jautāja, vai viņi nāks uz ballīti. (Inga asked if they would come to the party.)

Svarīgi: yes/no jautājumiem izmanto ievadu "vai" (nevis "ka").

3. Wh-jautājumi (kur, kā, kad, kāpēc, kas utt.)
Tiešā: "Kur tu dzīvo?" jautāja vecmāmiņa.
Netiešā: Vecmāmiņa jautāja, kur es dzīvoju. (Grandma asked where I live.)

Tiešā: "Kad sākas konference?" vaicāja viesis.
Netiešā: Viesis vaicāja, kad sākas konference. (The guest asked when the conference starts.)

Atcerieties: wh-vārds (kur, kā, kad) ievada atkarīgo teikumu — vārdu kārtība paliek parasta apakšteikumā.

4. Komandas un pieprasījumi (imperatīvs)
Tieša pavēle: "Aizver durvis!"
Netiešā (variants ar "lai"): Viņš lūdza, lai es aizveru durvis. (He asked me to close the door.)
Netiešā (variants ar "ka + jā") : Viņš teica, ka man jāaizver durvis. (He said that I must/should close the door.)

Tiešā: "Nerunājiet šeit!" sacīja apsargs.
Netiešā: Apsargs pavēlēja, lai mēs te nerunājam. (The guard ordered that we not talk here.)

Piezīme: komandas var tikt atstāstītas, izmantojot "lai + (subjunktīvā/iespējamā forma)" vai ar konstrukciju "ka + jā + infinitīvs".

5. Piekrišana, solījumi, piedāvājumi
Tiešā: "Es tev palīdzēšu," solīja Andrejs.
Netiešā: Andrejs solīja, ka palīdzēs man. (Andrejs promised he would help me.)

Tiešā: "Es tev to varu aiznest," teica Līga.
Netiešā: Līga teica, ka varētu to aiznest. (Līga said she could take it.)

6. Nosacījumi un hipotētiski teikumi
Tiešā: "Ja es būtu bagāts, es nopirktu māju," teica Marta.
Netiešā: Marta teica, ka, ja viņa būtu bagāta, viņa nopirktu māju. (Marta said that if she were rich she would buy a house.)

7. Vārdu kārtība apakšteikumos
Netiešā runa parasti izmanto parastu apakšteikuma vārdu kārtību — subjekts pirms predikāta: "Viņš jautāja, kur es dzīvoju." (nevis: "kur dzīvoju es?").

Kad NEBŪT jāmaina laiks?

Ja runātājs vēlas saglabāt sākotnējo nozīmi (tas joprojām ir spēkā): "Viņa teica, ka ir skolotāja" — ja viņa joprojām ir skolotāja, laiks var netikt mainīts.
Ja ziņošanas darbība notiek tūlītējā kontekstā (piem., reportāžā tiešraidē): "Reportieris saka, ka situācija ir stabila." (reportieris runā tagad).

Biežāk pieļautās kļūdas un kā no tām izvairīties

Aizmirst mainīt vietniekvārdus ("es" paliek "es") — pārbaudiet, kurš tagad ir runātājs.
Vietā "vai" lieto "ka" yes/no jautājumu atstāstīšanā: pareizi — "viņa jautāja, vai...", nevis "viņa teica, ka...".
Neizmainīt laika un vietas apzīmējumus (piem., 'šodien' → 'tajā dienā').
Lietot tiešu jautājuma vārdu kā izsaukuma jomā: wh-jautājumam jābūt apakšteikumam ("viņa jautāja, kad..." nevis "viņa jautāja: 'Kad?' ").
Komandu atstāstīšanai nevajadzīgi palikt pie tiešā imperatīva formām bez "lai" vai "ka + jā".

Noderīgi padomi ātrai pārveidei

1) Atrodi ziņošanas darbības vārdu un laiku (teica — pagātne? saka — tagadne?). 2) Noņem pēdiņas un ievieto "ka" (paziņojumiem) vai "vai" (yes/no jautājumiem) vai "lai"/"ka + jā" (komandām/ lūgumiem). 3) Pārskatiet vietniekvārdus un laika/vietas vārdu maiņas. 4) Izvēlies, vai saglabāt sākotnējo laiku (ja tas joprojām ir spēkā) vai pārvietot to pagātnē (ja gribi uzsvērt, ka tas bija pagātnē).

Glosārijs — īsi termini

Tiešā runa: orģinālais teikums ar pēdiņām. Piem.: "Es gribu atnākt."
Netiešā runa: pārstāstīts teikums bez pēdiņām. Piem.: Viņa teica, ka grib atnākt.
Ziņošanas darbības vārds: vārds, kas ievada netiešo runu (teica, jautāja, lūdza utt.).
Backshift / laiku maiņa: darbības vārda laika pāreja atkarīgajā teikumā.
"lai": saiklis, ko bieži lieto, lai atstāstītu komandas/lūgumus.

Kopsavilkums

Netiešā runa ļauj pārstāstīt citas personas vārdus bez tiešas citēšanas. Galvenie soļi: izmanto ziņošanas darbības vārdu, pielāgo vietniekvārdus, laika un vietas norādes un izvēlies, vai mainīt darbības vārda laiku atkarībā no konteksta. Īpaši pievērs uzmanību jautājumu ("vai" vs wh-vārdi) un pavēļu/ lūgumu atstāstīšanai ("lai" vai "ka + jā").

Ja vēlies, varu uzrakstīt īsu pārveidošanas tabulu vai vairāk piemēru ar taviem konkrētiem teikumiem.