Nepieciešamības izteikšana ar il faut
A2Kas ir 'il faut' un ko tas nozīmē?
Franču valodā "il faut" ir impersonalā (nepersonālā) forma no darbības vārda falloir. Tas nav attiecināms uz kādu konkrētu personu — "il" šeit nav "viņš", bet vienkārši formas elements. "Il faut" izsaka nepieciešamību, pienākumu, padomu vai aizliegumu (ar negaidītu noliegumu): to var tulkot latviski ar "vajag", "ir jā...", "jā" vai "nedrīkst" (noliegumā).
Pamatafrāzes piemēri:
Il faut étudier pour réussir. (Lai gūtu panākumus, ir jāmācās.)
Il faut partir maintenant. (Ir jāiet prom tagad.)
Il faut de l'argent pour voyager. (Lai ceļotu, vajag naudu.)
Il faut que tu viennes. (Tev ir jāatnāk.)
Kad lieto 'il faut'?
Il faut lieto, ja gribi izteikt:
- vispārīgu nepieciešamību vai padomu (bez konkrētas personas) — Il faut + infinitīvs;
- nepieciešamību, kas attiecas uz konkrētu personu vai subjektu — Il faut que + subjunktīvs (subjonctif);
- vajadzību pēc lietām vai daudzuma — Il faut + lietvārds/kvantitāte;
- aizliegumu vai "nedrīkst" — Il ne faut pas + infinitīvs (vai Il ne faut pas que + subjunktīvs konkrētam subjektam).
Piemēri, lai redzētu atšķirību:
Il faut partir. (Jāiet prom — vispārīgi.)
Il faut que tu partes. (Tev jāiet prom — konkrēti tev.)
Il faut du pain pour la soupe. (Zupai vajag maizi.)
Il ne faut pas fumer ici. (Šeit nedrīkst smēķēt.)
Kā veidot 'il faut' — galvenie modeļi
Il faut + infinitif — vispārīga nepieciešamība vai padoms
Šī forma ir visbiežāk. Tā izsaka, ka kaut kas ir nepieciešams, un nav izteikts konkrēts rīkotājs.
Piemēri:
Il faut étudier pour réussir. (Lai gūtu panākumus, ir jāmācās.)
Il faut partir maintenant. (Ir jāiet prom tagad.)
Il faut faire attention. (Ir jābūt uzmanīgam / jāpievērš uzmanība.)
Il faut être poli. (Ir jābūt laipnam.)
Ar prononiem pirms infinitīva:
Il faut le faire. (To ir jāizdara.)
Il faut lui parler. (Ar viņu jāparunā.)
Il faut y aller. (Tur jāiet.)
Il faut en parler. (Par to jārunā.)
Il faut que + subjonctif — ja nepieciešama konkrēta persona/konkrēta rīcība
Kad nepieciešamība attiecas uz noteiktu subjektu (personu, grupu), lieto konstrukciju Il faut que + subjunktīvs. Pēc "que" rīkojas parastās personas un darbības vārds tiek konjugēts subjonktīvā.
Piemēri ar tulkojumiem:
Il faut que tu viennes. (Tev ir jāatnāk.)
Il faut que je parte. (Man jāiet / man ir jāiet.)
Il faut que nous finissions ce travail ce soir. (Mums šovakar jābeidz šis darbs.)
Il faut qu'il soit prudent. (Viņam jābūt piesardzīgam.)
Daži paraugi subjonktīva formām (tagadnes subjonktīvs):
être → que je sois, que tu sois, qu'il soit, que nous soyons, que vous soyez, qu'ils soient
avoir → que j'aie, que tu aies, qu'il ait, que nous ayons, que vous ayez, qu'ils aient
aller → que j'aille, que tu ailles, qu'il aille, que nous allions, que vous alliez, qu'ils aillent
faire → que je fasse, que tu fasses, qu'il fasse, que nous fassions, que vous fassiez, qu'ils fassent
pouvoir → que je puisse, que tu puisses, qu'il puisse, que nous puissions, que vous puissiez, qu'ils puissent
Svarīgi: pēc Il faut que jālieto subjonctīvs, nevis indikātīvs. Bieži sastopama kļūda: *Il faut que tu viens (nepareizi).* Pareizi: Il faut que tu viennes.
Il faut + nom/quantité — izteikt vajadzību pēc lietām vai skaita
Ar šo konstrukciju var pateikt, cik kaut kas ir vajadzīgs.
Piemēri:
Il faut du pain pour la soupe. (Zupai vajag maizi.)
Il faut de l'argent pour voyager. (Lai ceļotu, vajag naudu.)
Il faut trois oeufs pour cette recette. (Šai receptei vajag trīs olas.)
Il ne faut pas + infinitif / Il ne faut pas que + subjonctif — aizliegumi un brīdinājumi
Il ne faut pas + infinitif izsaka vispārēju aizliegumu vai to, kas nav ieteicams.
Piemēri:
Il ne faut pas fumer ici. (Šeit nedrīkst smēķēt.)
Il ne faut pas boire de l'alcool si tu conduis. (Ja tu brauc, nedrīkst dzert alkoholu.)
Il ne faut pas que + subjonctif — aizliegums vai brīdinājums attiecībā uz konkrētu personu:
Il ne faut pas que tu partes maintenant. (Tev nedrīkst/nevajadzētu doties tagad.)
Laiki: pagātne, nākotne, pieklājība (il a fallu, il fallait, il faudra, il faudrait)
Il faut ir pamatforma (tagadne). Citi laiki tiek veidoti šādi:
Il fallait (imparfait) — izteikt ierastu vai notiekošu nepieciešamību pagātnē.
Il a fallu (passé composé) — notikumu vai nepieciešamību, kas reāli notika/padevās.
Il faudra (futur) — nākotnes nepieciešamība.
Il faudrait (conditionnel) — pieklājīgs ieteikums vai hipotētiska vajadzība.
Piemēri:
Il fallait étudier quand j'étais jeune. (Man bija jāstudē, kad biju jauns.)
Il a fallu partir rapidement. (Bija jāiet prom steidzami.)
Il faudra parler au directeur demain. (Rīt būs jāparunā ar direktoru.)
Il faudrait manger moins de sucre. (Būtu ieteicams ēst mazāk cukura.)
Jautājumu formas: Faut‑il...? / Est‑ce qu'il faut...?
Lai uzdotu jautājumu, var izmantot:
Faut‑il + infinitif? (Faut‑il partir maintenant?) — formālāks un kompaktāks.
Est‑ce qu'il faut + infinitif? (Est‑ce qu'il faut réserver?) — ikdienišķāks variants.
Piemēri:
Faut‑il signer ici? (Vai šeit jāparaksta?)
Est‑ce qu'il faut apporter quelque chose? (Vai kaut ko jāpaņem līdzi?)
Pronomu novietojums ar 'il faut'
Ar Il faut + infinitīvs visi objekta pronomi parasti stāv pirms infinitīva (nevis aiz). Tas ir svarīgi atcerēties.
Piemēri:
Il faut le faire. (To ir jāizdara.)
Il faut lui dire la vérité. (Viņam ir jāpasaka patiesība.) — fr.: Il faut la lui dire.
Il faut s'en occuper. (Par to jāparūpējas.)
Il ne faut pas y aller. (Nedrīkst tur iet.)
Atšķirība starp 'il faut' un citiem veidiem (devoir, avoir besoin de, il est nécessaire de)
- Il faut + infinitif = vispārīga nepieciešamība, impersonalitāte. (Jādarbojas / vajag.)
- Devoir (es dois, tu dois...) = personiska nepieciešamība vai pienākums (konkrēta persona). (Man jā..., tev jā...)
- Avoir besoin de = izteikt vajadzību pēc kaut kā (būt nepieciešamam kaut kam). (Man vajag...)
- Il est nécessaire de / Il est indispensable de = formālāki sinonīmi, biežāk rakstītā valodā.
Piemēri salīdzinājumam:
Il faut partir. (Jāiet — vispārīgi.)
Je dois partir. (Man jāiet — personiski.)
J'ai besoin de partir. (Man vajag iet prom.)
Il est nécessaire de partir. (Ir nepieciešams iet prom — formāli.)
Kopīgas kļūdas — ko izvairīties
1. Izmantot indikātīvu pēc "Il faut que"
Nepareizi: *Il faut que tu viens.
Pareizi: Il faut que tu viennes.
Paskaidrojums: pēc "il faut que" jālieto subjonktīvs.
2. Izmantot infinitīvu pēc "Il faut que"
Nepareizi: *Il faut que partir.
Pareizi: Il faut partir. (ja nav konkrētas personas) vai Il faut que je parte. (ja ir konkrēta persona)
3. Nepareiza pronomu novietošana
Nepareizi: *Il faut parler-lui.
Pareizi: Il faut lui parler.
4. Mēģināt konjugēt "il faut" pēc personām
Nepareizi: *Nous faut étudier.
Pareizi: Il faut que nous étudiions. vai Nous devons étudier. (personiska forma)
5. Sajaukt "il faut" ar "devoir" (nav vienādi)
Il faut ir impersonalā konstrukcija; devoir konjugējas un norāda konkrētas personas pienākumu.
Glosārijs
Subjonctif (subjunktīvs) — darbības vārda laiks, ko franču valodā lieto pēc "il faut que" un citām izteiksmēm, kas pauž vēlmi, nepieciešamību, nenoteiktību.
Infinitif (infinitīvs) — pamatforma (nekonjugēta) darbības vārdam (fr.: étudier, partir).
Verbe impersonnel (nepersonāls darbības vārds) — darbības vārds, kas nav saistīts ar konkrētu personu (fr.: falloir — il faut).
Imparfait — pagātnes forma, kas apraksta ierastus vai nepabeigtus notikumus pagātnē (fr.: il fallait).
Passé composé — pagātnes forma darbībām, kas notikušas (fr.: il a fallu).
Conditionnel — nosacāmā kārtība, bieži lieto pieklājīgai iešanai vai padomam (fr.: il faudrait).
Pēdējie padomi un īss kopsavilkums
- Ja runā par vispārīgu noteikumu vai nepieciešamību — izmanto Il faut + infinitif: Il faut étudier.
- Ja nepieciešamība attiecas uz konkrētu personu — izmanto Il faut que + subjonctif: Il faut que tu viennes.
- Lai izteiktu aizliegumu, izmanto Il ne faut pas + infinitif: Il ne faut pas fumer.
- Pievērs uzmanību pronomu novietojumam — tie stāv pirms infinitīva: Il faut le faire / Il faut lui parler.
- Il faudrait un ieteikums izteikt pieklājīgi; il faudra runā par nākotni.
Šis raksts sniedz pārskatu par galvenajām situācijām, kurās lieto ''il faut'', atšķirībām no citiem izteiksmes veidiem un biežākajām kļūdām. Prakse ar piemēriem (lasot un veidojot teikumus franču valodā) palīdzēs pārliecināties, kur lietot infinitīvu un kur — subjonktīvu.