Izcelšanas teikumi (c'est... qui..., ce dont...)

Ievads: kas ir izcelšanas (cleft) teikumi — c'est... qui..., ce dont...?

Izcelšanas teikumi franču valodā ir konstrukcijas, kurās kāds teikuma elements tiek īpaši izcelts vai identificēts. Galvenās formas ir c'est + X + qui/que + ... un neitrālie ce qui / ce que / ce dont. Šīs konstrukcijas ļauj uzsvērt subjektu, objektu, vietu vai kādu citu papildinājumu un bieži tiek izmantotas, lai precizētu vai kontrastētu informāciju.

Kad un kāpēc lieto izcelšanas teikumus?

- Lai uzsvērtu, kurš vai kas veica darbību: c'est + X + qui (subjekta izcelšana).
- Piemērs: c'est Paul qui a cassé la fenêtre. (Tieši Pāvilis salauza logu.)

- Lai uzsvērtu priekšmetu vai objektu, par kuru runā: c'est + X + que (objekta vai citu papildinājumu izcelšana).
- Piemērs: c'est le livre que j'ai lu hier. (Tā ir grāmata, ko es izlasīju vakar.)

- Lai norādītu uz nezināmu vai vispārīgu lietu: ce qui / ce que / ce dont ("tas, kas", "tas, ko", "tas, par ko" vai "tas, kam nepieciešams de").
- Piemērs: ce dont j'ai besoin, c'est de silence. (Tas, kas man nepieciešams, ir klusums.)

Uzmanība: izcelšanas teikumi ir ideāli, ja jāsaka "Tieši X...", "Tas ir X, kas..." vai ja gribat kontrastēt: Ce n'est pas Pierre qui... c'est Luc.

Kā tie tiek veidoti? (pamata struktūras)

1) C'est + X + qui + V — uzsvars uz subjektu
- Lieto, ja izceltais X ir attiecīgā darbības vārda subjekts (tas, kas dara darbību).
- Piemēri:
- c'est moi qui ai fait une erreur. (Tieši es pieļāvu kļūdu.)
- c'est toi qui as oublié ton sac. (Tieši tu aizmirsīji somu.)
- c'est elle qui viendra demain. (Tieši viņa nāks rīt.)
- ce sont les enfants qui ont tout mangé. (Tieši bērni apēda visu.)

Svarīgi: darbības vārds, kas seko pēc qui, saskaņojas ar izceltā X (personu un skaitli). Piemēram, c'est moi qui SUIS responsable (nevis qui est).

2) C'est + X + que + V — uzsvars uz objektu vai citām teikuma daļām
- Lieto, ja izceltais X ir tiešais objekts vai kāds cits papildinājums (laiks, vieta), kas nav subjekts. Ar šo konstrukciju bieži veido arī vietas vai laika uzsvēršanu.
- Piemēri (objekts):
- c'est le livre que j'ai lu hier. (Tā ir grāmata, ko es izlasīju vakar.)
- c'est Marie que j'ai rencontrée à Paris. (Tieši Mariju es satiku Parīzē.) — piezīme par participes passé: šeit rencontrée saista dzimumu/skaitli (Marie ir sieviete), jo que apstākļo priekšmetu pirms laika formas.

- Piemēri (vieta/laiks):
- c'est à Paris que je suis né. (Tieši Parīzē es piedzimu.)
- c'est en été que nous partons. (Tieši vasarā mēs dodamies prom.)
- c'est avec lui que je suis parti. (Tieši ar viņu es aizgāju.)

Piezīme: parasti vietas/ar priedēkli lietojamos papildinājumus atdala ar que: c'est à/chez/avec ... que ...

3) Ce qui / Ce que / Ce dont — neitrālas izteiksmes ("tas, kas", "tas, ko", "tas, par ko")
- ce qui — ievada teikumu, kad sekojošais darbības vārds prasa subjektu (nozīmē "tas, kas").
- Exemple: ce qui m'intéresse, c'est la musique. (Tas, kas mani interesē, ir mūzika.)

- ce que — ievada teikumu, kad sekojošais elements ir tiešais objekts (nozīmē "tas, ko").
- Exemple: ce que je veux, c'est un café. (Tas, ko es gribu, ir kafija.)

- ce dont — lieto, ja relatīvais teikums prasa priedēkli de ("par ko", "no kā", "kam nepieciešams de").
- Exemple: c'est ce dont j'ai besoin. (Tas ir tas, kas man nepieciešams.)
- Exemple: ce dont nous parlions, c'était son voyage. (Par ko mēs runājām, tas bija viņa ceļojums.)

Piezīme: ce dont aizstāj "de + lietvārds" frāzē. Ja nepieciešama cita priedēkļa saistība (à, avec u.c.), izmanto ce à quoi vai attiecīgu konstrukciju ar qui/que (skat. tālāk).

4) C'est + (prepozicionāls elements) + que — uzsvars uz priedēkļa papildinājumiem
- Ja jāizceļ vieta, laiks vai cits elements ar priedēkli, bieži lieto c'est ... que.
- Exemple: c'est à toi que je donne le livre. (Tieši tev es dodu grāmatu.)
- Exemple: c'est chez nous que la fête aura lieu. (Tieši pie mums norisināsies ballīte.)

- Ja izceltais elements ir cilvēks kā saņēmējs ar priedēkli à, var lietot arī: c'est à lui que j'ai parlé. (Tieši viņam es runāju/ar kuru es runāju.)

Kā izvēlēties 'qui' vai 'que'?

- qui = subjektam attiecīgajā relatīvajā daļā.
- Exemple: c'est celui qui parle. (Tas ir tas, kurš runā.)

- que = tiešajam objektam attiecīgajā relatīvajā daļā.
- Exemple: c'est le film que j'ai vu hier. (Tā ir filma, ko es redzēju vakar.)

Vienkāršs tests: ja teikumā aiz vietniekvārda būtu vārds "il/elle/on" kā subjekts, lieto qui; ja būtu "le/la/les" kā objektu, lieto que.

Vienošanās un laika formas — svarīgas nianses

- Vienošanās ar qui: darbības vārds pēc qui saskaņojas ar izceltā X personu un skaitli.
- c'est moi qui ai pris la décision. ("ai" — 1. pers. sing.)
- c'est toi qui as fait ça. ("as" — 2. pers. sing.)
- ce sont eux qui sont partis. ("sont" — 3. pers. pl.)

- Pagātnes dalībnieks (participe passé) ar que: ja apakšteikumā lietota saliktā laika forma ar avoir un que apzīmē tiešo objektu, kas novietots pirms auxilārā, pagātnes dalībnieks vienojas ar šo objektu dzimtē un skaitlī.
- c'est la lettre que j'ai écrite. (écrite — siev., sing.)
- c'est les chansons que nous avons chantées. (chantées — siev., pl.)

- Ar qui nav šīs vienošanās prasības, jo qui šeit darbojas kā subjekts vai saista subjekta lomu.
- c'est elle qui a écrit la lettre. (nav vienošanās ar 'lettre')

- C'est vs. Ce sont: gramatiskā forma jālieto atbilstoši skaitlim: c'est (sg.) / ce sont (pl.). Tomēr ikdienas runā reizēm dzird c'est arī pirms daudzskaitļa — tas ir neformāls.

Biežāk pieļautās kļūdas

- Jaukt 'qui' un 'que': atcerieties, ka qui = subjekts, que = objekts.
- Kļūda: *c'est lui que est venu. (nepareizi)
- Pareizi: c'est lui qui est venu.

- Neievērot vienošanos ar qui: cilvēki reizēm lieto 3. pers., lai gan izcelētais ir 1. vai 2. pers.
- Kļūda: *c'est moi qui est responsable. (nepareizi)
- Pareizi: c'est moi qui suis responsable.

- Pagātnes dalībnieka nepareiza vienošanās ar que: neaizmirstiet, ka que prasa participes passé vienošanos, ja objekts ir pirms auxiliaire.
- Pareizi: c'est la robe que j'ai achetée. (achetée — siev. sing.)

- C'est pret Ce sont: lietot pēc skaitļa (vieninieks/plural).

Salīdzinājums ar latviešu valodu — kā to iztulkot?

Latviešu valodā izcelšanai bieži izmanto frāzes "Tas ir X, kas...", "Tieši X..." vai vienkārši vārdu kārtojumu ar uzsvaru.

- c'est Paul qui a cassé la fenêtre. -> "Tieši Pāvilis salauza logu." vai "Tas bija Pāvils, kurš salauza logu."
- c'est le livre que j'ai lu. -> "Tā ir grāmata, ko es izlasīju."
- ce dont j'ai besoin, c'est de silence. -> "Tas, kas man nepieciešams, ir klusums."

Latviešu valodā reizēm to pašu efektu var panākt arī ar intonāciju vai invertētu kārtojumu, bet franču c'est ... qui/que konstrukcija ļauj tieši gramatisku izcelšanu.

Kad labāk nelietot šo konstrukciju?

- Ja nevēlaties īpašu uzsvaru — parasti pietiek ar vienkāršu teikumu (Paul a cassé la fenêtre). Izcelšana piešķir akcentu.
- Oficiālā rakstībā jāseko vienošanās noteikumiem; neformālā runā var dzirdēt novirzes (piem., lietot c'est pirms daudzskaitļa).

Kopsavilkums

- c'est + X + qui — izceļ X kā subjektu (kaut kas vai kāds dara darbību).
- c'est + X + que — izceļ X kā tiešo objektu vai citu papildinājumu (vēlams izmantot ar vietas/laika/komplementu izcelšanai).
- ce qui / ce que / ce dont — neitrālas formas "tas, kas", "tas, ko", "tas, par ko"; dont aizvieto "de + ...".
- Uzmanīgi ar vienošanos: verbam pēc qui saskaņoties ar izcelto X; pagātnes dalībnieks var vienoties ar tiešo objektu, ja tas iepriekš seko ar que.

Mazais glosārijs

- Relatīvais vietniekvārds (fr. pronom relatif): qui, que, dont — vārdi, kas ievada relatīvu (atsauces) daļu.
- Priekštecība (fr. antécédent): elements X, kuru izceļ ar c'est + X + ...
- Participe passé: franču pagātnes forma, kas saliktajos laikos apvienojas ar auxiliaire (avoir/être).
- Vienošanās (agreement): saskaņošana pēc personas, dzimtes un skaitļa starp priekštecību un verbu/participle.

Ja gribi, varu pievienot daudz vairāk piemēru pēc laika (pagātne, nākotne, nosacījums) vai skaidrot atsevišķus gadījumus (ce à quoi, à qui utt.).