Impersonālais subjekts 'on'

Impersonālais subjekts "on" franču valodā

Kas ir 'on'?

Franču vietniekvārds on (izrunā: /ɔ̃/) ir nepersonāls vietniekvārds, ko izmanto kā subjektu, kad rīkotājs nav konkrēti norādīts vai kad runātājs vēlas izteikt vispārīgu vai nenoteiktu darbību. Gramatikas ziņā on tiek locīts trešajā personā vienskaitlī, un pēc noklusējuma uzvedas kā vīriešu vienskaitlis. Atkarībā no konteksta to latviski var tulkot kā:

- "cilvēki" (people): On dit que... → Saka, ka...
- "viens" / "kāds" (one / someone): On a frappé à la porte. → Kāds pieklauvēja pie durvīm.
- "mēs" (we), galvenokārt neformālā runā: Ce soir on va au cinéma. → Šovakar mēs ejam uz kino.
- "viņi" (they) vai vispārīgā "tiek" (passive meaning), atkarībā no situācijas.

Piemēri:
On parle français ici. → Šeit runā franču valodā. ("Cilvēki runā...")
On m'a dit ça. → Man to teica. ("Kāds man teica...")
On y va ! → Ejam! / Dosimies! (neformāla «mēs»)

Kad lieto 'on'? (Galvenie gadījumi)

1) Vispārīgi apgalvojumi (general statements)
On izmanto, lai izteiktu, ko dara cilvēki vispār vai kādu parasti notiekošu lietu.
On dit que le temps va changer. → Saka, ka laiks mainīsies.
On ne sait jamais. → Nekad nevar zināt. / Cilvēki nekad nezina.

2) Nezināms rīkotājs (someone / somebody)
Ja negribi vai nevaru norādīt konkrētu personu: On a volé mon vélo. → Man nozaga velosipēdu. ("Kāds man nozaga")

3) Neformāla aizstāšana vietā no "nous" (mēs)
Runāšanā on bieži aizvieto nous (mēs). Gramatiskā forma paliek 3. personā vienskaitlī, bet nozīme ir pirmā persona daudzskaitlī.
On va partir à huit heures. → Mēs dosimies pulksten astoņos.
On s'est rencontrés hier. → Mēs tikāmies vakar. (neformāla aizvietošana)

4) Pasīvai līdzīga nozīme (passive-like / indefinite agent)
On var izteikt darbību bez konkrēta rīkotāja, līdzīgi kā pasīvais izteikums.
On m'a dit la vérité. → Man teica patiesību. ("Man pateica")
Le livre a été lu par les étudiants → vai On a lu le livre. → Grāmatu izlasīja studenti / Grāmatu izlasīja.

5) Refleksīvas konstrukcijas un ikdienas frāzes
On se retrouve à dix heures. → Mēs satiksimies pulksten desmit.
On se demande parfois pourquoi. → Cilvēki reizēm brīnās, kāpēc.

Kā 'on' locās? (parasti izmantotie laiki)

Vārdu on lieto kā trešās personas vienskaitli: verbs vienmēr atbilst 3. p. vienskaitlim.

Daži piemēri dažādos laikos:
- Présent: On parle. → Runā / Mēs runājam.
- Passé composé: On a parlé. → Mēs runājām / Runāja.
- Imparfait: On parlait. → (Cilvēki) runāja / Mēs runājām.
- Futur simple: On parlera. → (Cilvēki) runās / Mēs runāsim.
- Conditionnel: On parlerait. → (Cilvēki) runātu / Mēs runātu.
- Subjonctif (pēc que + subj.): Il faut qu'on parte. → Jāiet. / Mums jāiet.

Piezīme: formas paliek 3. personā vienskaitlī (parle, a, parlait, parlera...), neatkarīgi no tā, vai runātājs domā par vienu vai vairākām personām.

Pagātnes participu saskaņa (agreement) — galvenā sarežģītība

Gramatikas oficiālā (normatīvā) prasība: on ir trešā persona vienskaitlī, tāpēc pagātnes participiem (pieveroties ar être) pēc oficiālās gramatikas jābūt vīriešu vienskaitļa formā:
On est allé. → (normatīvi: vīriešu viensk.) Mēs gājām.

Tomēr spējīgi runātāji ikdienā bieži izlīdzina saskaņu ar reālo referentu (ja on nozīmē nous). Tādēļ daudzi saka vai raksta:
On est allés au cinéma. → Mēs gājām uz kino. (neformāli, daudzskaitlis)
On est allées (ja runā par sieviešu grupu).

Ieteikums:
- Sarunvalodā kļūda nereti tiek pieņemta; rakstiskā, oficiālā valodā labāk izmantot nous, lai izvairītos no neskaidrības: Nous sommes allés.

Ar auxiliaire avoir: neatkarīgi no on, pagātnes participam nav saskaņošanās ar subjektu; tas saskaņojas tikai ar iepriekšējā tiešā objektā, ja tāds ir.
Ex.: On a vu Marie. → On l'a vue. ("vue" saskaņojas ar "l'" (=Marie), jo tiešais objekts ir pirms verbālās formas.)

Reflexīvos izteicienos (se + verbe) pastāv sarežģījumi: ja se ir tiešais objekts, participis saskaņojas ar subjektu. Ar on tas bieži tiek simplificēts sarunvalodā: On s'est levés (neformāli) vs normatīvi On s'est levé.

Atšķirība starp 'on', 'nous' un impersonal 'il'

On vs nous
- On ir ērtāks ikdienā un bieži aizvieto nous.
- Nous ir formālāks un precīzāks (īpaši rakstiskā valodā).

Piemērs:
On va partir. → Mēs dosimies. (neformāli)
Nous allons partir. → Mēs dosimies. (formāli)

On vs il (impersonālais 'il')
- Impersonālais il tiek izmantots, lai izteiktu laika apstākļus (il pleut), nepieciešamību (il faut) un dažas nemainīgas konstrukcijas.
- On ir aktīvāks: tas norāda, ka "kāds" dara darbību.

Piemēri:
Il faut partir. → Jāiet (ir nepieciešams). (nevar aizstāt ar on)
On part maintenant. → Kāds/ mēs dodamies tagad.
Il pleut. → Līst. (neiederas on)

Variants "l'on" — kad to izmanto?

Formālā rakstībā bieži redzēsi "l'on" (ar l'), kas nenozīmē citu semantiku — tas ir tikai eifonijas iemeslu dēļ: izvairīties no divkāršas patskaņa vai padarīt frazi plūstošāku.

Piemēri:
Que l'on sache la vérité. → Lai mēs zinātu patiesību. (formālāk: Que l'on sache)
Il est probable qu'on vienne. → Il est probable que l'on vienne. (vienāda nozīme, formālāks variants ar l')

Tipiskas kļūdas un ko no tām mācīties

Papildu paraugi (kontekstuāli un laiku variācijas)

Vispārīgas frāzes
On dit que c'est vrai. → Saka, ka tas ir patiess.
On voit bien que... → Skaidri redzams, ka...
On dit souvent que... → Bieži saka, ka...

Kāds / nenoteikts rīkotājs
On a entendu du bruit. → Dzirdēja troksni. / Kāds dzirdēja troksni.
On m'a donné un livre. → Man iedeva grāmatu.

Kā "mēs" (sarunvaloda)
On commence maintenant. → Mēs sākam tagad.
On se retrouve à la gare. → Mēs tiekamies pie stacijas.

Refleksīvās konstrukcijas un priekšmeti ar y / en
On s'en va. → Mēs ejam prom.
On y pense souvent. → To bieži apsver.
On en parle tous les jours. → Par to runājam katru dienu.

Stila padomi un kad izvēlēties 'on' vai 'nous'

- Runāšanā un neformālā rakstībā: on ir ļoti dabīgs un populārs.
- Oficiālā rakstībā, akadēmiskos tekstos vai, ja gribi skaidri norādīt uz pirmo personu daudzskaitlī, labāk lietot nous.
- Ja ziņo pasīvi par notikumu, kur nav svarīgs rīkotājs, on ir ērts: On a volé des bijoux. → Tika nozagti juvelierizstrādājumi / Kādam nozaga juvelierizstrādājumus.

Kopsavilkums — galvenais, ko atcerēties

- On = nepersonāls, nenoteikts subjekts; visbiežāk atbilst latviešu "cilvēki", "kāds", retāk "mēs" (sarunvalodā).
- Verbs vienmēr locās 3. personā vienskaitlī (gravētā forma), bet sarunvalodā bieži pievieno plurālu saskaņu, ja on attiecas uz vairākām personām.
- Lai izvairītos no neskaidrības rakstiskā valodā, izmanto nous, ja runā par konkrētu "mēs".

Glosārijs (īsi skaidrojumi latviski)

- Impersonal / nepersonāls: subjektam nav konkrētas personas (piem., "il pleut").
- Subjekts: teikuma rīkotājs, kurš veic darbību.
- Auxiliaire (palīgverbs): palīdz veidot pagātnes formas (avoir / être).
- Participe passé (pagātnes participis): forma, kas lietota kopā ar auxiāriem, piemēram, parlé, allé.
- Accord (saskaņa): pagātnes participim reizēm jāmaina forma, lai atbilstu dzimumam un skaitlim.
- Imparfait, passé composé, subjonctif utt.: galvenie franču laiki, kuros on izturas kā 3. personai.

Ja vēlies, varu sagatavot īsu salīdzinājumu ar latviešu frāzēm un vairāk piemēru konkrētās tēmās (piem., reflexive konstrukcijas vai pagātnes partizipa saskaņas), lai nostiprinātu izpratni.