„C'est” pret „Il/Elle est”
A1Atšķirība starp "C'est" un "Il/Elle est" franču valodā
Šī rokasgrāmata paskaidros, ko nozīmē "c'est" un "il/elle est", kad katru no tiem lietot, kā tos veido un kādas ir biežākās kļūdas. Abi izteikumi nāk no darbības vārda être ("būt"), bet lietojums atšķiras: "c'est" (vai "ce sont") ir demonstratīvs/vispārīgs — identificē, prezentē vai dod vispārīgu vērtējumu; "il/elle est" (vai "ils/elles sont") lieto, lai aprakstītu konkrētu personu, priekšmetu vai laiku, parasti ar īpašības vārdu vai profesiju bez artikula.
Kad lietot "C'est"?
1) Identifikācija vai prezentācija (parasti seko lietvārds ar artikulu vai personas vārds)
C'est izmanto, lai pateiktu, kas vai kas ir – t.i., identificēt vai iepazīstināt.
Piemēri:
- C'est Paul. — Tas ir Pauls.
- C'est ma soeur. — Tā ir mana māsa.
- Ce sont mes amis. — Tie ir mani draugi.
- C'est un professeur. — (Viņš/viņa) ir skolotājs/skolotāja. (ja runājam par profesiju kā identitāti: C'est un professeur.)
- C'est la vérité. — Tā ir patiesība.
2) Pirms lietvārda ar nenoteiktu vai noteiktu artikulu (kategorizācija vai identitāte)
Ja papildinājums ir lietvārds ar artikulu vai modificētu lietvārdu frāze, parasti lieto c'est.
Piemēri:
- C'est un bon livre. — Tā ir laba grāmata.
- C'est une amie fidèle. — Tā ir uzticama draudzene.
- C'est un problème sérieux. — Tas ir nopietns jautājums.
- Ce sont des étudiants sérieux. — Tie ir nopietni studenti.
3) Stresētie vietniekvārdi (moi/toi/lui/elle/us/etc.)
Lietots, ja seko uzsvērts vietniekvārds.
Piemēri:
- C'est moi. — Tas esmu es. ("It's me")
- C'est toi. — Tas esi tu.
- C'est elle. — Tā ir viņa.
4) Vispārīgas vērtējošas frāzes, reakcijas vai spriedumi
C'est bieži lieto, lai izteiktu viedokli par situāciju kopumā.
Piemēri:
- C'est intéressant. — Tas ir interesanti.
- C'est dommage. — Žēl.
- C'est incroyable ! — Tas ir neticami!
5) Konstrukcijas ar infinitīvu (bieži kā vispārīgs novērtējums)
- C'est important d'apprendre le français. — Ir svarīgi mācīties franču valodu.
- C'est difficile de comprendre ce texte. — Ir grūti saprast šo tekstu.
Kad lietot "Il/Elle est" (vai "Ils/Elles sont")?
1) Aprakstīšanai ar īpašības vārdu (adjektīvu)
Ja runājam par konkrētu personu vai objektu un seko tieši īpašības vārds, parasti lieto il/elle est.
Piemēri:
- Il est intelligent. — Viņš ir inteliģents.
- Elle est sympa. — Viņa ir jauka.
- Le film? Il est ennuyeux. — Filma? Tā (filma) ir garlaicīga.
2) Profesija, nacionālā piederība, reliģija (bez artikula)
Kad norāda profesiju, valsti vai piederību, bieži lieto il/elle est bez artikula.
Piemēri:
- Il est médecin. — Viņš ir ārsts.
- Elle est architecte. — Viņa ir arhitekte.
- Ils sont français. — Viņi ir franči / francūži.
(Piezīme: arī "C'est un médecin" vai "C'est un Français" ir iespējami — sk. tālāk nianses.)
3) Laiks, pulkstens
Pulksteņa laikam franču valodā izmanto il est.
- Il est midi. — Ir pusdienlaiks / Ir divpadsmit.
- Il est huit heures. — Ir astoņas.
4) Aprakstošas frāzes, kas atsaucas uz jau minētu objektu
Ja priekšmets jau ir minēts vai zināms kontekstā, parasti: "Le livre est intéressant. Il est intéressant." ("C'est intéressant" arī iespējams, bet nianses atšķiras.)
Kā izvēlēties starp "C'est" un "Il/Elle est" ar īpašības vārdiem (adjektīviem)?
Pamatsvienkāršojums (praktisks ceļvedis)
- Ja tieši seko īss īpašības vārds un tas attiecas uz konkrētu personu/priekšmetu, izvēlies "Il/Elle est".
Exemple: Le film est intéressant. Il est intéressant. — Filma ir interesanta.
- Ja runā vispārīgi, komentē situāciju vai identificē ar lietvārdu (ar artikulu) — izvēlies "C'est".
Exemple: C'est intéressant. — Tas ir interesanti. / C'est un livre intéressant. — Tā ir interesanta grāmata.
Salīdzinājuma piemēri
- Ce livre est intéressant. → Il est intéressant. (runājam par konkrēto grāmatu)
- C'est un livre intéressant. → C'est intéressant. (ievads, vērtējums vai identifikācija)
Īpaši gadījumi un nianses
Profesijas un nācijas — kāda forma izvēlēties?
- Il est médecin. — Parasti lieto, ja sakāt, ka viņš ir ārsts (bez rakstura novērtējuma).
- C'est un médecin. — Šeit identificē vai uzsver piederību grupai ("Viņš ir ārsts" kā identitāte vai "Viņš ir ārsts" ar rakstura vai kvalitatīvu piezīmi: "C'est un bon médecin").
Piemērs abu lietojumu salīdzinājumam:
- Mon oncle travaille à l'hôpital. Il est médecin. — Mans onkulis strādā slimnīcā. Viņš ir ārsts.
- Tu as vu le docteur? Oui, c'est un bon médecin. — Vai redzēji ārstu? Jā, viņš ir labs ārsts.
"Il est" vs "C'est" ar īpašības vārdiem, kas attiecas uz situāciju
- C'est triste. — Tas ir skumji (par notikumu).
- Elle est triste. — Viņa ir skumja (par personu).
Laiki un dienas
- Il est trois heures. — Ir trīs.
- C'est lundi. — Ir pirmdiena. ("C'est" biežāk lieto, runājot par dienu, datumu vai gada laiku: C'est lundi / C'est l'été.)
Dažreiz abas formas ir iespējamas ar niansēm
Dažos teikumos abi varianti ir gramatiskaiti, bet nozīme atšķiras nedaudz.
- Il est intelligent. — Viņš ir inteliģents (personas īpašība).
- C'est intelligent. — Tas/šie vārdi/ideja ir inteliģenti (vērtējums par ideju vai situāciju).
Biežākās kļūdas (ko izvairīties)
- Kļūda: *C'est médecin.*
Labāk: Il est médecin. OR C'est un médecin.
- Kļūda: *Il est mon frère.*
Parasti labāk: C'est mon frère. (Identifikācijai ar īpašības vietniekvārdu biežāk lieto "c'est".)
- Kļūda: *C'est 8 heures.*
Laikam pareizi: Il est huit heures. (Laikam izmanto "il est".)
- Kļūda: lietot "c'est" pirms nepilnīga īpašības vārda, ja runā par konkrētu personu:
Labāk: Elle est sympa. (Ja runā par viņu konkrēti.)
Tomēr: C'est sympa! — Kā reakcija uz notikumu vai piedāvājumu.
Ātra atcerēšanās rokasgrāmata (5 soļi)
1. Vai identificē vai iepazīstini (vārds, ar artikulu, vārds 'c'est' biežāk)? Jā → C'est.
2. Vai apraksti ar vienkāršu īpašības vārdu un runā par konkrētu personu/priekšmetu? Jā → Il/Elle est.
3. Vai runa ir par profesiju vai nacionālumu (bez artikula)? Parasti → Il/Elle est.
4. Vai runa ir par pulksteni? → Il est (Il est dix heures.)
5. Vai ir uzsvērts vietniekvārds (moi, toi, lui...)? → C'est.
Plaši piemēri (salikts saraksts, lai redzētu lietojumu)
C'est (identifikācija, vērtējumi, infinitīva konstruktīvi):
- C'est mon frère. — Viņš ir mans brālis.
- C'est une bonne idée. — Tā ir laba ideja.
- C'est moi. — Tas esmu es.
- C'est incroyable ! — Tas ir neticami!
- C'est difficile de trouver une solution. — Ir grūti atrast risinājumu.
- Ce sont des enfants très sages. — Tie ir ļoti labi bērni.
Il/Elle est (adjektīvs, profesija bez artikula, laiks):
- Il est grand. — Viņš ir garš.
- Elle est sympathique. — Viņa ir patīkama.
- Il est médecin. — Viņš ir ārsts.
- Elle est professeure. — Viņa ir pasniedzēja.
- Il est midi. — Ir pusdienlaiks.
- Ils sont fatigués. — Viņi ir noguruši.
Salīdzinājumi, lai sajēgtu nianses:
- C'est un bon professeur. — Tas/Viņš ir labs skolotājs (identifikācija / vērtējums).
- Il est très professionnel. — Viņš ir ļoti profesionāls (apraksts konkrētai personai).
Vārdnīca / glosārijs
ce (dans "c'est") — demonstratīvs vietniekvārds, norāda uz šo/ to; tiek izmantots kā "tas ir" / "šis ir".
il/elle — personu vietniekvārdi "viņš/viņa" (konkrēta persona vai objekts kontekstā).
article indéfini / nenoteiktais artikuls — franču "un/une/des"; bieži seko pēc "c'est" (C'est un livre).
stresētais vietniekvārds — moi/toi/lui/elle/nous/vous/eux/elles; pēc "c'est".
atribūts / īpašības vārds — frāzes daļa, kas apraksta subjektu (piem., "intelligent", "médecin").
Noslēgums
Kopsavilkumā: ja identificē vai prezentē ar lietvārdu vai uzsvērtiem vietniekvārdiem, droši lieto "c'est"/"ce sont". Ja apraksti personu vai lietu ar īpašības vārdu vai norādi uz profesiju/nacionālumu bez artikula, lieto "il/elle est"/"ils/elles sont". Ir arī nianses — īpaši ar profesijām, novērtējumiem un teikumiem ar infinitīvu —, tāpēc konteksts nosaka izvēli. Skaties piemērus un domā par to, vai tu identificē vai apraksti; tas palīdzēs izvēlēties pareizo formu.
Veiksmi mācībās!