Tuvā nākotne (ir a + infinitīvs)

Tuva nākotne spāņu valodā: ir a + infinitīvs

Kas ir "ir a + infinitīvs"?

"Ir a + infinitīvs" (spāņu: ir a + infinitivo) ir vienkāršs veids, kā izteikt tuvāko nākotni spāņu valodā. To veido ar darbības vārda ir (iet) tagadnes formu + priekšvārdu a + darbības vārda pamatformu (infinitīvs). Tulkojumā uz latviešu valodu parasti atbilst frāzēm "gatavoties darīt", "tuvā nākotnē darīt" vai vienkārši "darīšu" atkarībā no konteksta.

Kad to lieto?

Galvenie lietošanas gadījumi:
- Plāni un nodomi: esmu nolēmis kaut ko darīt tuvā nākotnē.
- Voy a estudiar esta noche. — Es vakarā mācīšos / es plānoju mācīties šovakar.
- Tuvā nākotnes notikumi (nezīmīgi attālināti vai paredzami):
- Mañana vamos a viajar a Madrid. — Rīt mēs dosimies uz Madridu.
- Prognozes, kas balstītas uz redzamiem pierādījumiem šobrīd:
- Mira esas nubes: va a llover. — Skaties uz mākoņiem — tūlīt līs.
- Piedāvājumi vai aicinājumi sarunā (bieži):
- ¿Vamos a cenar fuera? — Iet mums ēst ārpus mājas?

Kā to veidot?

Struktūra ir vienkārša:

[primārā formula]
Conjugated form of ir (present) + a + infinitive

Konjugācija piemēros (tagadne):
- Yo voy a + [infinitīvs]
- Tú vas a + [infinitīvs]
- Él / Ella / Usted va a + [infinitīvs]
- Nosotros / Nosotras vamos a + [infinitīvs]
- Vosotros / Vosotras vais a + [infinitīvs]
- Ellos / Ellas / Ustedes van a + [infinitīvs]

Piemēri katrai 3. personai un tulkojumi:
- Yo voy a comer. — Es ēdīšu / es došos ēst.
- Tú vas a leer ese libro. — Tu lasīsi šo grāmatu.
- Él va a llamar más tarde. — Viņš piezvanīs vēlāk.
- Nosotros vamos a estudiar juntos. — Mēs mācīsimies kopā.
- Vosotros vais a llegar pronto. — Jūs ieradīsieties drīz. (informāli, Spānijā)
- Ellos van a trabajar mañana. — Viņi strādās rīt.

Negācija un jautājumu veidošana

Negācija:
Negatīvu veido tāpat kā citās spāņu teikumu konstrukcijās — noladzina "no" pirms konjugētā darbības vārda ir:
- No voy a salir esta noche. — Es šovakar neiziešu.
- No vamos a comprar eso. — Mēs to nepirksim.

Jautājumi:
Jautājumus var veidot, mainot intonāciju vai lietojot jautājuma zīmes (rakstiski spāniski izmanto gan atvērto, gan aizvērto zīmi). Parasti paliek tā pati secība (konjugētais darbības vārds priekšā):
- ¿Vas a venir mañana? — Vai tu nāksi rīt?
- ¿Va a llover hoy? — Vai šodien līs?

Personu vietniekvārdi (vietniekvārdu novietojums) un refleksīvie lietojumi

Spāņu valodā objektu vietniekvārdus un refleksīvos vietniekvārdus var likt pirms konjugētā "ir" vai pielīmēt pie infinitīva. Abas iespējas ir pareizas, tikai izteiksmes nianses vai uzsvars var atšķirties.

Piemēri:
- Voy a verlo. / Lo voy a ver. — Es to redzēšu.
- Me voy a levantar. / Voy a levantarme. — Es celsos augšā.
- No lo voy a hacer. / No voy a hacerlo. — Es to nedarīšu.

Piezīme: Ja ir noliegums (no), tas parasti stāv pirms konjugētā vārda: No lo voy a leer vai No voy a leerlo — abas formas pieļaujamas.

Iba a + infinitīvs (tuvā nākotne pagātnē)

Ja izmanto imperfect formu "ir" (iba) + a + infinitīvs, tā izsaka to, kas bija paredzēts vai tuvākajā nākotnē gaidāms pagātnē. Bieži tiek lietots, lai pateiktu, ka kāds "domāja darīt" kaut ko pagātnē (un varbūt to nedarīja):
- Iba a llamarte, pero se me olvidó. — Es tev grasījos piezvanīt, bet aizmirsu.
- Cuando llegué, ella iba a salir. — Kad es ierados, viņa bija gatavojusies iet ārā.

Salīdzinājums ar vienkāršo nākotni (futuro simple)

Atšķirības un izvēle:
- ir a + infinitīvs (ej.: Voy a estudiar) parasti lieto ikdienas sarunā, lai izteiktu tuvāku, personiskas gribas vai plānotu darbību.
- Futuro simple (ej.: Estudiaré) biežāk izmantots formālākiem paziņojumiem, prognozēm, solījumiem vai, ja runātājs vēlas izteikt lielāku nenoteiktību vai attālumu laika ziņā.

Piemēri salīdzinājumam:
- Voy a comprar un coche este mes. — Es plānoju nopirkt auto šomēnes. (vairāk plāns)
- Compraré un coche cuando tenga dinero. — Es nopirkšu auto, kad man būs nauda. (solījums/prognoze)

Dažkārt abas formas var aizstāt viena otru bez lielas nozīmes: Voy a llamar más tarde = Llamaré más tarde (abi nozīmē "piezvanīšu vēlāk"). Tomēr tonā un niansēs atšķirība pastāv.

Biežāk pieļautās kļūdas

Tipiskās kļūdas:
- Nepareiza 'ir' konjugācija: piemēram, "Yo va a..." (nepareizi) vietā jāraksta "Yo voy a...".
- Aizmirst priekšvārdu a: "Voy estudiar" (Dažkārt runāšanā var dzirdēt, bet pareizi rakstiski un formāli ir "Voy a estudiar").
- Vietniekvārdu nenovietošana pareizi: "Voy verlo" (nepareizi). Pareizi ir "Voy a verlo" vai "Lo voy a ver".
- Sajaukšana ar doto (darīt) lietošanām latviešu valodā: latviešu "es iešu" nav tieši tas pats kā "voy a ir" — jāskatās konteksts.

Padomi un nianšu piefiksējumi

- Ja runājat par kaut ko, kas notiks ļoti drīz vai ir plānots, "ir a + infinitīvs" parasti ir droša un dabiska izvēle.
- "Vamos a + infinitīvs" reizēm lieto arī kā ierosinājumu ("let's"): Vamos a ver una película. — Noskatīsimies filmu.
- Latviešu valodā bieži izmanto tagadnes formu, lai runātu par nākotnes plāniem ("Es nākamnedēļ braucu uz Rīgu"). Spāņu valodā tāpat var izmantot gan tagadni, gan "ir a + infinitīvs"; izvēle bieži atkarīga no dialekta un runas stila.

Kopsavilkums

- "Ir a + infinitīvs" = ir viegli lietojama konstrukcija tuvākās nākotnes izteikšanai: konjugē 'ir' tagadnē + a + infinitīvs.
- To lieto plāniem, nodomiem, prognozēm (pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem) un ikdienišķām darbībām, kas notiks drīz.
- Negāciju veido ar "no" pirms konjugētā vārda; vietniekvārdus var pirms konjugētā vārda vai pievienot infinitīvam.
- Imperfekts "iba a + infinitīvs" izsaka to, kas bija plānots pagātnē.

Glosārijs

- Infinitīvs (infinitivo): darbības vārda pamatforma (es. hablar, comer, vivir).
- Konjugācija: darbības vārda galapārveide atbilstoši personai un laikam (ej.: voy, vas, va).
- Refleksīvais vietniekvārds: vietniekvārds, kas norāda, ka darbība tiek veikta pašam sev (ej.: me, te, se).
- Imperfekts: pagātnes notikuma laiks, ko izmanto, lai izteiktu ieradumus pagātnē vai ieceres pagātnē (ej.: iba).

Beigu piezīme

Ja vēlaties, varu pievienot vēl vairāk voorbeelden (piemērus) ar dialekta atšķirībām (Latīņamerika vs Spānija), vai īsu tabulu, ko var izdrukāt ar personu konjugācijām un daudziem konkrētiem teikumiem.