Tagadnes subjunktīvs — emocijas un šaubas

Kas ir tagadnes subjunktīvs (presente de subjuntivo)?

Tagadnes subjunktīvs ir darbības vārda izteiksme spāņu valodā, ko izmanto, lai izteiktu emocijas, šaubas, vēlmes, pieprasījumus, nenoteiktību un citas subjektīvas attieksmes. Tas atšķiras no indikativa (indicativo), kas apraksta faktus vai to, kas tiek uzskatīts par noteiktu un reālu.

Piemēri (spāņu → tulkojums latviešu valodā):
- "Sé que viene." → (Es zinu, ka viņš nāk.) — indikativa lietojums (fakts/uzticība).
- "Dudo que venga." → (Šaubos, vai viņš nāks.) — subjunktīvs (šaubas).

Kad to lieto — emociju un šaubu situācijas

Emocijas (prieks, žēlums, pārsteigums utml.)

Subjunktīvs parasti seko pēc teikumiem, kuros izteikta emocionāla reakcija, un apakšteikumā parādās cita persona vai otra darbības subjekts. Tipiskas konstrukcijas: "me alegra que...", "me preocupa que...", "siento que..." utt.

Piemēri:
- "Me alegra que vengas." → (Man prieks, ka tu nāc.)
- "Me preocupa que no tengas dinero." → (Esmu noraizējies, ka tev nav naudas.)
- "Siento que no puedas venir." → (Žēl, ka tu nevari nākt.)
- "Me sorprende que no lo sepas." → (Man pārsteigums, ka tu to nezini.)
- "Es una lástima que no podamos ir." → (Žēl, ka mēs nevaram iet.)
- "Tengo miedo de que algo salga mal." → (Baisu, ka kaut kas noies greizi.)

Šaubas un nenoteiktība (dudar, no creer, es posible que... utt.)

Ja runātājs izsaka šaubas, neticību vai nenoteiktību, apakšteikumā parasti lieto subjunktīvu.

Piemēri:
- "Dudo que venga." → (Šaubos, ka viņš nāks.)
- "No creo que ella tenga tiempo." → (Nedomāju, ka viņai ir laiks.)
- "No estoy seguro de que sea buena idea." → (Neesmu pārliecināts, ka tā ir laba ideja.)
- "Es posible que llueva mañana." → (Iespējams, ka rīt līs.)
- "Puede que lleguen tarde." → (Varbūt viņi ieradīsies vēlu.)
- "Quizás no quieran venir." → (Varbūt viņi negribēs nākt.)

Piezīme par "creer": ja "creer" tiek lietots apstiprinoši ("creo que...") — parasti seko indikatives. Ja ir noliegums ("no creo que...") vai šaubas, seko subjunktīvs.
- "Creo que viene." → (Es domāju, ka viņš nāk.) — indikatives
- "No creo que venga." → (Neuzskatu, ka viņš nāks.) — subjunktīvs

Kā veidot tagadnes subjunktīvu (formas)

Pamatregelē — regulārie darbības vārdi

Parasti ņem pirmās personas vienības (yo) formu tagadnē (indikativa), nokneš "-o" un pievieno subjunktīva galotnes:
- -ar darbības vārdi: -e, -es, -e, -emos, -éis, -en
- -er / -ir darbības vārdi: -a, -as, -a, -amos, -áis, -an

Piemēri (pilnas formas):
- hablar: hable, hables, hable, hablemos, habléis, hablen
- comer: coma, comas, coma, comamos, comáis, coman
- vivir: viva, vivas, viva, vivamos, viváis, vivan

Ortogrāfiskās izmaiņas (-car, -gar, -zar)

Lai saglabātu skaņu, dažiem darbības vārdiem mainās rakstība arī subjunktīvā:
- buscar → busque, busques, busque, busquemos, busquéis, busquen
- llegar → llegue, llegues, llegue, lleguemos, lleguéis, lleguen
- empezar → empiece, empieces, empiece, empecemos, empecéis, empiecen

Stumbra maiņas (stem-change) un -ir īpatnības

- Ar -ar un -er darbības vārdiem stumbra maiņas parasti notiek visās formās, izņemot nosotros un vosotros, kuros izmanto "citāku" stumbru (piemēram, pensar → piense... pero pensemos/penséis).
- Ar -ir darbības vārdiem stumbra maiņas parasti notiek arī nosotros/vosotros formās, bet ar citādu maiņu: e→i vai o→u (piemēri zemāk).

Piemēri:
- pensar (e→ie): piense, pienses, piense, pensemos, penséis, piensen
- volver (o→ue): vuelva, vuelvas, vuelva, volvamos, volváis, vuelvan
- pedir (e→i, -ir): pida, pidas, pida, pidamos, pidáis, pidan
- sentir (e→ie → e→i nosotros): sienta, sientas, sienta, sintamos, sintáis, sientan
- dormir (o→ue → o→u nosotros): duerma, duermas, duerma, durmamos, durmáis, duerman

Neparasti (irregulares) — visbiežāk sastopamie

Daži svarīgākie neparastie verbi (pilna forma):
- ser: sea, seas, sea, seamos, seáis, sean
- ir: vaya, vayas, vaya, vayamos, vayáis, vayan
- estar: esté, estés, esté, estemos, estéis, estén
- haber: haya, hayas, haya, hayamos, hayáis, hayan
- saber: sepa, sepas, sepa, sepamos, sepáis, sepan
- dar: dé, des, dé, demos, deis, den
- ver: vea, veas, vea, veamos, veáis, vean
- tener: tenga, tengas, tenga, tengamos, tengáis, tengan
- venir: venga, vengas, venga, vengamos, vengáis, vengan
- decir: diga, digas, diga, digamos, digáis, digan
- hacer: haga, hagas, haga, hagamos, hagáis, hagan

Kā lietot subjunktīvu teikuma struktūrā

Pamatstruktūra (emocijas un šaubas):
- [galvenā daļa: izteiksmes attieksme/emosija/šaubas] + que + [apakšteikums ar citu subjektu + subjunktīvs]

Piemēri:
- "Me alegra que tú vengas." → (Man prieks, ka tu nāc.) — galvenais subjekts: es; apakšteikuma subjekts: tú.
- "Dudo que ellos lo sepan." → (Šaubos, ka viņi to zina.)

Ja subjektu nav jāmaina: infinitīvs kā alternatīva

Ja galvenā daļa un apakšteikums ir ar vienu un to pašu subjektu, biežāk lieto infinitīvu, nevis subjunktīvu ar "que".

Piemēri:
- "Quiero que vengas." → (Es gribu, lai tu nāktu.) — atšķirīgi subjekti: es / tú → subjunktīvs.
- "Quiero venir." → (Es gribu nākt.) — pats subjektm ir viens: infinitīvs.
- "Me alegra verte." → (Man prieks tevi redzēt.) — infinitīvs, jo subjektam nav maiņas.

Izteiksmes bez "que": quizá(s), tal vez, puede que

Vārdi "quizás/quizá(s)", "tal vez", "puede que" bieži prasa subjunktīvu, bet dažkārt runāšanas stilā var parādīties arī indikatives. Subjunktīvs ir drošāks variants, jo izsaka nenoteiktību.

Piemēri:
- "Quizás venga mañana." → (Varbūt viņš nāks rīt.)
- "Tal vez no quieran ir." → (Varbūt viņi negribēs iet.)
- "Puede que no sea verdad." → (Varbūt tas nav patiess.)

Daudz piemēru: emocijas un šaubas praksē

- "Me alegra que estés aquí." → (Prieks, ka tu esi šeit.)
- "Me molesta que fumen en este lugar." → (Man traucē, ka šeit smēķē.)
- "Me entristece que no podamos quedarnos." → (Man skumji, ka mēs nevaram palikt.)
- "Es bueno que estudies para el examen." → (Ir labi, ka tu mācies pārbaudījumam.)
- "Es malo que no respeten las normas." → (Ir slikti, ka viņi neievēro noteikumus.)
- "No creo que vaya a funcionar." → (Nedomāju, ka tas darbosies.)
- "Dudo que él lo haya hecho solo." → (Šaubos, ka viņš to ir izdarījis vienatnē.)
- "Temo que no lleguemos a tiempo." → (Baidos, ka mēs nepaspēsim laikā.)
- "Ojalá (que) te mejores pronto." → (Lai Dievs dod, lai tu drīz izveseļojies.) — "ojalá" bieži prasa subjunktīvu.

Biežas kļūdas un kā no tām izvairīties

- Lietot indikativu pēc izteiksmēm, kas prasa subjunktīvu: *"Me alegra que él viene." — pareizi: "Me alegra que él venga.".
- Neizmantot subjunktīvu pēc noliedzinošām ticības izteiksmēm: *"No creo que él viene." — pareizi: "No creo que él venga.".
- Izmantot "que" + subjunktīvu, ja subjekti ir vienādi — pareizāk lietot infinitīvu: *"Quiero que ir." — pareizi: "Quiero ir.".
- Sajaukt galotnes (-e vs -a) starp -ar un -er/-ir grupām. Atcerieties: -ar → galotnes ar -e, -er/-ir → galotnes ar -a.
- Aizmirst ortogrāfiskās izmaiņas (-car, -gar, -zar) un neparastās formas (ser, ir, haber utt.).

Citi noderīgi punkti (saistītie laiki un konstrukcijas)

- Lai runātu par pagātnes darbībām, kuras izraisa emocijas vai šaubas, izmanto perfekta subjunktīva formu: "Me alegra que hayas venido." → (Man prieks, ka tu esi atnācis.)
- Dažas savienojuma atslēgvārdu konstrukcijas, kas prasa subjunktīvu, ir "antes de que", "sin que", "para que", "a menos que" — tās gan biežāk saistītas ar mērķi un nosacījumiem, ne tikai emocijām.

Ātra atgādinājuma atslēga — ko darīt soli pa solim

1. Paskatieties galvenā teikuma izteikuma būtību: vai tas izsaka emociju, šaubas, vēlmi, rīkojumu vai nenoteiktību? Ja jā — iespējams, vajadzēs subjunktīvu.
2. Pārbaudiet, vai apakšteikumā ir cits subjekts. Ja subjekti ir atšķirīgi — izmantojiet "que" + subjunktīvu. Ja tie ir vienādi — izmantojiet infinitīvu.
3. Veidojiet subjunktīvu, ņemot yo formu tagadnē, izmetot -o un pievienojot atbilstošās galotnes (skat. sadaļu ar formām) vai atcerieties neparastās formas.

Īss vārdnīcas bloks (glossārijs)

- Subjunktīvs / subjuntivo (konjunktīvs): darbības vārda izteiksme, kas izsaka nenoteiktību, vēlmes, emocijas utt.
- Indicativo: darbības vārda izteiksme, kas apraksta faktus, realitāti vai pārliecību.
- Infinitīvs: darbības vārda neatkarīgā forma (runāt, comer, vivir) — bieži lieto, ja subjektam nav jātiek mainītam.
- Galvenā daļa (oracion principal): teikuma daļa, kas satur emociju/šaubu vai citu izraisītāju.
- Apakšteikums (subordinada): teikuma daļa pēc "que" vai cita savienotāja, kurā bieži parādās subjunktīvs.

Noslēgumā

Tagadnes subjunktīvs spāņu valodā ir ļoti svarīgs, ja runa ir par emocijām un šaubām. Atceries: meklē izteikumu, kas rauj uz subjektīvu attieksmi (emocijas vai šaubas), pārbaudi, vai mainās subjekts, un tad lieto "que + subjunktīvs" (vai infinitīvu, ja subjekts ir tas pats). Praktizē, lasot un klausoties spāņu valodā — ar biežumu subjunktīvs kļūs par dabiski lietojamu instrumentu.