Īpašības vārdi (piederības izteikšana)

Kas ir īpašības vārdi (possessive adjectives) spāņu valodā?

Īpašības vārdi, kas izsaka piederību (spāniski: adjetivos posesivos vai determinantes posesivos), ir vārdi, kas norāda, kam pieder priekšmets vai kāda ir attiecība starp cilvēkiem un lietām. Tos parasti lieto, lai pateiktu "mana/mans", "tava/tavs", "mūsu" utt. Spāņu īpašības vārdi galvenokārt stāv pirms lietvārda un saskaņojas ar paša lietvārda dzimti un skaitli (nevis ar īpašnieka dzimti).

Piemēri (spāniski — latviski):
- Mi casa — Mana māja.
- Mis libros — Manas grāmatas.
- Nuestro coche — Mūsu automašīna.
- Nuestras amigas — Mūsu draudzenes.

Īsās formas (determinantes posesivos) — pirms lietvārda

Forma un attiecības:
- yo → mi / mis
- Mi libro. — Mana grāmata.
- Mis libros. — Manas grāmatas.
- tú → tu / tus
- Tu casa. — Tava māja.
- Tus amigos. — Tavi draugi.
- él / ella / usted → su / sus
- Su hermano. — Viņa/viņas/jūsu (form.) brālis.
- Sus ideas. — Viņu/jūsu idejas.
- nosotros / nosotras → nuestro / nuestra / nuestros / nuestras
- Nuestro coche. — Mūsu auto (vīriešu dzimtē lietotā forma, ja lietvārds vīriešu dzimtē).
- Nuestra casa. — Mūsu māja.
- vosotros / vosotras → vuestro / vuestra / vuestros / vuestras (tikai Spānijā)
- Vuestra casa. — Jūsu (tuvo personu) māja.
- ellos / ellas / ustedes → su / sus
- Su problema. — Viņu/jūsu (pl.) problēma.

Svarīgi: īsās formas parāda piederību un parasti stāv tieši pirms lietvārda: Mi hermano, tus libros, nuestra profesora.

Galvenais noteikums: īpašības vārds saskaņojas ar lietvārdu, kas tiek īpašots (t.s. ar objektu), nevis ar īpašnieku.

Piemēri:
- Mi padre — mans tēvs. ("mi" nemaina dzimti — lietvārds "padre" ir vīriešu dzimtē.)
- Mi madre — mana māte. ("mi" joprojām vienkārša forma; dzimtiskā atšķirība redzama latviešu tulkojumā: mans/mana.)
- Nuestro libro — mūsu (vīriešu dzimtes) grāmata.
- Nuestra casa — mūsu (sieviešu dzimtes) māja.
- Nuestros libros — mūsu grāmatas (daudzskaitlis).
- Nuestras sillas — mūsu krēsli (feminīns plurālis).

Atcerieties: mi / tu / su mainās tikai pēc skaita (mi/mis, tu/tus, su/sus), bet nuestro/vuestro mainās pēc dzimtes un skaitļa (cuatro formas katram).

Kas ir īsās formas (mi, tu, su...)?

Īsās formas (determinantes) parasti stāv pirms lietvārda un nosaka to: "mi casa", "tus amigos". Šīs formas neaizstāj lietvārdu — tās to pavada.

Piemēri:
- Mi coche está aparcado. — Mana automašīna ir novietota.
- Tus hermanos vienen mañana. — Tavi brāļi ierodas rīt.

Kas ir garās formas (pronombres posesivos: mío, tuyo, suyo...)?

Garās formas (mío, mía, míos, mías; tuyo, tuya, tuyos, tuyas; suyo, suya... utt.) lieto galvenokārt divos veidos:
1) Kā neatkarīgus vietniekvārdus, kas aizstāj pašu lietvārdu ("Este libro es mío").
2) Pēc lietvārda ar nenoteikto artikulu, lai norādītu "viens no maniem..." ("un amigo mío").

Piemēri:
- Esta casa es mía. — Šī māja ir mana. (garā forma aizvieto "mi casa")
- ¿Ese bolígrafo es tuyo? — Vai tas pildspalva ir tava?
- Un profesor nuestro explicó la regla. — Viens no mūsu skolotājiem izskaidroja noteikumu.

Prakse:
- Kad lietojat garo formu kā priekšmetu aizvietotāju, bieži lieto noteikto artikulu: "El coche es mío." (Nevis *Mi coche es el.)
- Lai uzsvērtu piederību vai atšķirtos no citiem, garās formas ir noderīgas.

Viena no biežākajām neskaidrībām spāņu valodā ir vārda su/sus daudznozīmība: su var nozīmēt "viņa", "viņas", "jūsu" (formāli) vai "viņu". Tātad teikums "Su hermano llegó" var nozīmēt dažādas lietas.

Kā skaidrot piederību, ja su ir neskaidrs:
- Izmantojiet "de + persona" (skaidrs un drošs): "El hermano de María llegó." — Marijas brālis atnāca.
- Vai izmantojiet "de + él/ella/ellos/ustedes" ja nepieciešams: "El hermano de él llegó." — Viņa brālis atnāca.

Piemēri:
- Su casa está lejos. → La casa de Ana está lejos. (vairs nav neskaidrības)
- Sus libros son buenos. → Los libros de ellos son buenos. (vai "los libros de Ana y Juan")

Padoms: ja runājat ar cilvēku un nevarat riskēt ar neskaidrību (piem., rakstot), labāk precizēt ar "de + vārds/pronoms".

- "De + persona/nombre" (visdrošākais veids, lai skaidri norādītu īpašnieku):
- El coche de Juan — Juana auto.
- Ilustratīva atšķirība starp īso un garo formu:
- Mi amigo — mans draugs (konkrēts draugs).
- Un amigo mío — viens no maniem draugiem (no kopuma).

Piemēri:
- El libro de Pedro es interesante. — Pētera grāmata ir interesanta.
- Un coche suyo está aparcado afuera. — Viņam/viņai/jums ir automašīna novietota ārā (šeit var būt neskaidrība — skaidrojiet ar "de + nombre").

Ķermeņa daļas un refleksīvas darbības:
Spāņu valodā bieži lieto noteikto artikulu (el/la/los/las) kopā ar darbību, kas skar ķermeņa daļu, nevis īpašības vārdu. Tādēļ parasti saka:
- Me lavo las manos. — Es mazgāju (sav)as rokas. (Retāk: *Me lavo mis manos.)
- Se rompió la pierna. — Viņam/viņai salūza kāja.

Ģimenes locekļi:
Ar stingriem noteikumiem variēt nav jābūt, bet bieži gadās specifiska iezīme: singularā, nemodificētām ģimenes vārdformām parasti izmanto possessive (mi, tu), bez papildu noteiktā artikula: "mi madre" (nevis *la mi madre). Taču, ja ir īpašības vārds vai papildu éléments, var parādīties articles: "la madre de Juan" vai "la mi madre querida" (retāk stilistiski).

Piemēri:
- Mi madre es médica. — Mana māte ir ārste.
- Los padres de María viven lejos. — Marijas vecāki dzīvo tālu.

- Līdzība: gan spāņu, gan latviešu īpašības vārdi parasti aizstāj vai stāv kopā ar lietvārdu pirms tā (piem., spāniski "mi amigo", latviski "mans draugs").
- Atšķirība: spāņu īsās formas (mi, tu, su) parasti nerāda dzimti — tās mainās pēc skaita, bet mūsu latviešu vārdi (mans/mana) mainās pēc dzimtes un skaitļa. Piemēram:
- Mi casa — mana māja (spaniski "mi" neatšķir dzimti, latviski izvēlas "mana").
- Spāņu lieto noteikto artikulu ar ķermeņa daļām (Me lavo las manos), kamēr latviešu valodā nav artikula — latviski bieži lieto īpašības vietniekvārdu (savas rokas) vai vienkārši kontekstu.
- Apzīmējums "jūs" un "jūsu": latviešu valodā "jūs" aptver gan formālo, gan daudzskaitļa lietojumu; spāņu valodā ir atšķirība starp "vosotros/vuestra(s)" (tuvo daudzskaitlis, galvenokārt Spānā) un "ustedes/su(s)" (formāls vai Latīņamerikā lietots daudzskaitlis). Tāpēc vārds "vuestro" var nebūt pazīstams Latīņamerikas runātājiem.

1) Nepareiza saskaņošana ar lietvārdu (dzimte/skaitlis):
- Kļūda: *Nuestros casa es grande.
- Pareizi: Nuestra casa es grande. — "Casa" ir sieviešu dzimtē, tāpēc jālieto "nuestra".

2) Lietot noteikto artikulu kopā ar īso īpašības vārdu pirms lietvārda (parasti nevajag):
- Kļūda: *La mi casa es grande.
- Pareizi: Mi casa es grande. Vai: La casa mía es grande. (otra konstrukcija)

3) "Su" daudznozīmība — neskaidrība par īpašnieku:
- Ambiguous: Su libro está en la mesa.
- Skaitisks labojums: El libro de Juan está en la mesa. (precīzi norāda īpašnieku)

4) Ķermeņa daļas ar īpašības vārdu (refleksīvos kontekstus):
- Kļūda: *Me lavé mis manos.
- Pareizi: Me lavé las manos. — Spāņu valodā lieto noteikto artikulu.

5) Tu/tú sajaukšana rakstībā: atceries — tu (bez akcents) = īpašības vārds; tú (ar akcents) = personvārds (tu).

- Ja neesi pārliecināts par īpašnieku un nevēlies neskaidrot ar "su", izmanto "de + vārds/pronoms": "el libro de Ana" vai "el libro de él".
- Atceries: īpašības vārds saskaņojas ar lietvārdu (objektu), nevis ar īpašnieku.
- Mācoties formu "nuestro/vuestro", iemācies četras formas (m/f, sg/pl): nuestro, nuestra, nuestros, nuestras (un analoģiski "vuestro").
- Praktizē garās formas (mío, tuyo...) ar artikuliem: "Es mío", "Son tuyos", "El problema es suyo".

- adjetivos posesivos / determinantes posesivos — īpašības vārdi, kas stāv pirms lietvārda (mi, tu, su).
- pronombres posesivos — garās formas, kas aizvieto lietvārdu (mío, tuyo, suyo).
- concordancia — saskaņošana (īpašības vārda saskaņošana ar lietvārda dzimti un skaitli).
- de + persona — konstrukcija, ko lieto, lai precizētu īpašnieku (el coche de Ana).

Spāņu īpašības vārdi (adjetivos posesivos) norāda piederību un parasti stāv pirms lietvārda. Īsās formas (mi, tu, su, nuestro, vuestro) lielākoties tiek lietotas kā determinanti; garās formas (mío, tuyo, suyo) — kā vietniekvārdi vai pēc lietvārda, lai izceltu vai norādītu "viens no...". Visus īpašības vārdus spāņu valodā jāskatā kā saskaņojamus ar pašu lietvārdu (dzimte un skaitlis). Ja rodas neskaidrība (īpaši ar "su"), izmanto "de + vārds/pronoms".

Ja vēlies, es varu sagatavot īsu kartīti ar visām formām (mi/mis, tu/tus, su/sus, nuestro/a/os/as, vuestro/a/os/as) vai vairāk piemēru kontekstiem (ģimene, darbs, inventārs, utt.).