Konjunktiv II — padziļināta lietošana (vēlmes un nereāli nosacījumi tagadnē un pagātnē) - vācu Grammar

Konjunktiv II — padziļināta lietošana (vēlmes un nereāli nosacījumi tagadnē un pagātnē)

Kas ir Konjunktiv II un kāpēc tas ir svarīgs?

Konjunktiv II (vācu subjunktīvs II) ir īpaša darbības vārda forma, ko izmanto, lai izteiktu:

nereālas vai hipotētiskas situācijas ("ja... tad...")
vēlmes un nožēlu
pieklājīgas lūgšanas vai ieteikumus
salīdzinājumus "it kā" (als ob)

Piemēri:
Ich wünschte, ich wäre reich. (Es vēlētos, lai es būtu bagāts.)
Wenn ich Zeit hätte, würde ich dir helfen. (Ja man būtu laiks, es tev palīdzētu.)
Könnten Sie mir bitte helfen? (Vai Jūs, lūdzu, man varētu palīdzēt?)

Kad Konjunktiv II atšķiras no Indikativa?

Indikatīvs apraksta reālas vai novērojamas lietas (zinu, es redzu, es eju). Konjunktiv II apraksta to, kas nav realitāte vai ir maz ticams — hipotēzes, vēlmes, nožēlas. Latviešu valodā līdzīgas funkcijas bieži nodrošina vārdi vai izteiksmes ar "būtu", "ja būtu", "vēlētos" utt.

Kā veidojas Konjunktiv II?

Konjunktiv II var izveidot divos pamatveidos: sintētiski (speciālās formas) un perifrastiski (würde + infinitīvs). Ir arī pagātnes forma (Perfekt/Plusquamperfekt) Konjunktiv II.

Sintētiskā forma (īpašas locījuma formas)

Vājiem (regulāriem) darbības vārdiem Konjunktiv II parasti sakrīt ar Präteritum un tādēļ var būt neskaidrības — tāpēc bieži lieto würde+Inf. Stiprākajiem (neatkarīgajiem) darbības vārdiem Konjunktiv II bieži veidojas no Präteritum celma ar patskanļa maiņu (umlautu) un speciālām galotnēm.

Daži paraugi (1. persona vienv., 3. persona sing.):
sein: ich wäre / er wäre (war — wäre)
haben: ich hätte / er hätte (hatte — hätte)
kommen: ich käme / er käme (kam — käme)
finden: ich fände / er fände (fand — fände)
sehen: ich sähe / er sähe (sah — sähe)
nehmen: ich nähme / er nähme (nahm — nähme)

Piemēri:
Wenn er Zeit hätte, käme er mit. (Ja viņam būtu laiks, viņš nāktu līdzi.)
Ich wünschte, ich sähe besser. (Es vēlētos, lai mans redzes stāvoklis būtu labāks.)

Perifrastiskā forma: 'würde' + infinitīvs

Würde + infinitīvs ir drošs risinājums, ja:

sintētiskā forma sakrīt ar Präteritum (piem., machen -> machte)
sintētiskā forma ir reti lietojama vai grūta

Piemēri:
Ich würde das jetzt machen. (Es to tagad darītu.)
Anstatt: Ich machte das jetzt. (šī forma varētu būt neskaidra — tāpēc biežāk: würde machen)

Konjunktiv II Perfekt (nereāla pagātne)
Lai runātu par pagātnes pretfaktuālām situācijām ("ja tas būtu noticis, būtu..."), lieto konstrukciju: hätte/ wäre + Partizip II.

Paraugi:
Wenn ich gestern Zeit gehabt hätte, wäre ich gekommen. (Ja man vakar būtu bijis laiks, es būtu atnācis.)
Wenn sie früher gefahren wäre, hätte sie den Zug bekommen. (Ja viņa būtu izbraukusi agrāk, viņa būtu saņēmusi vilcienu.)

(Piezīme: izvēlies "haben" vai "sein" kā palīgdarbības vārdu tāpat kā Perfektā: kustības darbības vārdi parasti ar "sein".)

Kā izteikt vēlmes?

Vēlmes tagadnē (pretfaktuālas tagadnes vēlmes)
Lai izteiktu vēlmi, kas neatbilst realitātei šobrīd, bieži lieto "ich wünschte" vai "wenn nur/ach, wäre" + Konjunktiv II (simple):

Ich wünschte, ich hätte mehr Zeit. (Es vēlētos, lai man būtu vairāk laika.)
Wenn doch jemand jetzt käme! (Kā būtu labi, ja kāds tagad nāktu! — izsaukums/vēlme.)
Ach, wäre ich doch jung! (Ak, kā būtu, ja es būtu jauns!)

Salīdzinājums ar latviešu: latviešu valodā parasti lieto "būtu" vai izteicienus "kaut (kaut vai)" vai "vēlētos" — vācu Konjunktiv II šeit darbojas līdzīgi.

Vēlmes par pagātni (nožēla)

Nožēlu par izdarītu vai neizdarītu rīcību izsaka ar Konjunktiv II Perfekt:

Ich wünschte, ich hätte das nicht gesagt. (Es vēlētos, lai es to nebūtu teicis.)
Hätte ich doch früher gefragt! (Ak, ja es būtu vaicājis agrāk!)

Piemēri (vairāk):
Wenn ich das gewusst hätte, wäre alles anders gewesen. (Ja es to būtu zinājis, viss būtu citādi.)

Kā veidot nereālus nosacījumus (pretfaktuāli)?

Nosacījuma teikumi parasti sadalās divās daļās: protāze ("wenn"-daļa —