Darbības vārdi ar prievārda objektu (warten auf, sich erinnern an utt.)
B1Darbības vārdi ar prievārda objektu vācu valodā (warten auf, sich erinnern an utt.)
Šajā rakstā skaidroju, kas ir darbības vārdi ar prievārda objektu (vācu: Präpositionalobjekt), kad un kā tos lietot, kā tos veido un kā izvairīties no biežām kļūdām. Piemēri galvenokārt ir vācu valodā ar tulkojumiem latviešu valodā.
Kas tas ir?
Darbības vārds ar prievārda objektu ir tāds vācu darbības vārds, kuram obligāti seko prievārds + lietvārda/drīzāk frāze noteiktā locījumā (gadījumā). Citiem vārdiem — darbības vārds „pieprasa” konkrētu prievārdu, un šī prievārda dēļ objekts nav tiešais (Akkusativ) vai netiešais objekts (Dativ) vārda tradicionālajā izpratnē, bet Prievārda objekts.
Piemēri:
- Ich warte auf den Bus. (Es gaidu autobusu.) — "warten" šeit prasa prievārdu auf + Akk.
- Ich erinnere mich an meinen Großvater. (Es atceros savu vectēvu.) — "sich erinnern an" prasa an + Akk.
- Er spricht mit dem Lehrer. (Viņš runā ar skolotāju.) — "sprechen mit" prasa mit + Dat.
Kā to atpazīt?
- Ja darbības vārdam vienmēr vai bieži seko noteikts prievārds, tas ir pazīme par prievārda objektu (piem. warten auf, sich erinnern an, sich freuen über).
- Jautājums, ko uzdot: "Worauf? Woran? Wovon? Wofür? Auf wen? Mit wem?" — ja jautājums satur arī prievārdu (čukstot: "wo+prievārds" vai personu formu), tā ir prievārda objekta pazīme.
- Prievārda objekts nemainās brīvi tā, kā adverbāls papildinājums (vietas vai laika nosacījums) — prievārds parasti ir daļa no leksikas, ko mācās kopā ar darbības vārdu.
Pārbaude ar piemēriem
- Ich warte (—). (Šis teikums ir iespējams, bet nesaka, uz ko gaida.)
- Ich warte auf den Bus. (Sk. prievārds auf + objekts.)
- Ich warte im Park. ("im Park" ir adverbāls papildinājums vietas, nevis prievārda objekts — jautā "wo?".)
Kad un kāpēc lieto prievārda objektu?
- Lieto, kad darbības vārds semantiski pieprasa konkrētu saistību ar prievārdu ("gaidīt uz kaut ko", "prātā domāt par kaut ko", "būt apmierinātam ar kaut ko").
- Dažkārt vācu valodā attiecīgajam darbības vārdam ir cita nozīme ar citu prievārdu: piemēram, sich freuen auf (gaidīt ar prieku nākotni) vs. sich freuen über (būt priecīgam par notikušu). Abas formas prasa Akkusativ, bet nozīme atšķiras.
- Salīdzinājumā ar latviešu valodu: daudzi vācu prievārda vārdi atbilst latviešu konstrukcijām bez prievārda. Piemēram, Vācu: Ich warte auf den Bus. / Latviešu: Es gaidu autobusu. Tātad māciet vācu frāzes, ne tikai vārdu tulkojumus.
Kā tie veidojas — forma un teikuma kārtība
Vispārīga formula: darbības vārds (+ reflexive) + prievārds + subjekts/objekts (lietvārds/pronoms) — kas parasti stāv pēc darbības vārda vai teikuma beigās.
Piemēri dažādos teikuma tipos:
- Parasts teikums (V2): Ich warte auf den Bus. (Es gaidu autobusu.)
- Jautājums par lietu: Worauf wartest du? (Uz ko tu gaidi?)
- Jautājums par personu: Auf wen wartest du? (Kuru tu gaidi?)
- Priekšmets kā vietniekvārda formā (da-/wo- vietniekvārdi): Ich warte darauf. (Es gaidu to.) — ja objekts ir lieta vai abstrakcija.
- Atkarīgais teikums: Ich weiß, worauf du wartest. (Es zinu, uz ko tu gaidi.)
Priekšlikumu gadījumi (kas)
Katrs prievārds pieprasa konkrētu lietvārda locījumu. Piemēri no parastām kombinācijām: auf — Akkusativ; für — Akkusativ; über — Akkusativ; mit — Dativ; von — Dativ; an — var būt Akk vai Dat atkarībā no kombinācijas, bet ja vārds prasa an, tad tas bieži ir Akk (piem. denken an + Akk), bet darbības vārdi kā arbeiten an prasa Dativ (Ich arbeite an einem Projekt).
Izplatītākās prievārdu + darbības vārdu kombinācijas (ar piemēriem)
Tālāk: grupētas, biežāk sastopamas kombinācijas ar piemēriem. Piemēri ir vācu valodā; pēc tam īss tulkojums.
- warten auf: Ich warte auf den Bus. (Es gaidu autobusu.)
- hoffen auf: Wir hoffen auf gutes Wetter. (Mēs ceram uz labu laiku.)
- sich freuen auf: Ich freue mich auf die Ferien. (Es priecājos par brīvdienām.)
- achten auf: Achte auf den Verkehr! (Pievērs uzmanību satiksmei!)
- verzichten auf: Er verzichtet auf Alkohol. (Viņš atsakās no alkohola.)
- denken an (Akk): Ich denke an dich. (Es domāju par tevi.)
- sich erinnern an (Akk): Ich erinnere mich an meine Schulzeit. (Es atceros savu skolas laiku.)
- glauben an (Akk): Sie glaubt an ihre Chance. (Viņa tic savām iespējām.)
- arbeiten an (Dat): Ich arbeite an einem Projekt. (Es strādāju pie projekta.)
- teilnehmen an (Dat): Er nimmt an dem Kurs teil. (Viņš piedalās kursā.)
- sich interessieren für: Ich interessiere mich für Kunst. (Es interesējos par mākslu.)
- danken für: Ich danke dir für die Hilfe. (Paldies par palīdzību.)
- sorgen für: Sie sorgt für die Kinder. (Viņa rūpējas par bērniem.)
- sich entscheiden für: Ich entscheide mich für das rote Kleid. (Es izvēlos sarkano kleitu.)
- sprechen über: Wir sprechen über das Problem. (Mēs runājam par problēmu.)
- sich ärgern über: Er ärgert sich über den Lärm. (Viņš dusmojas par troksni.)
- sich freuen über: Ich freue mich über das Geschenk. (Es priecājos par dāvanu.)
- nachdenken über: Denk über das Angebot nach. (Padomā par piedāvājumu.)
- träumen von: Er träumt von einer Reise. (Viņš sapņo par ceļojumu.)
- erzählen von: Sie erzählt von ihrem Urlaub. (Viņa stāsta par atvaļinājumu.)
- abhängen von: Es hängt von dir ab. (Tas atkarīgs no tevis.)
- profitieren von: Viele profitieren von der Neuerung. (Daudzi gūst labumu no jaunumiem.)
- sprechen mit: Ich spreche mit dem Lehrer. (Es runāju ar skolotāju.)
- anfangen mit: Wir fangen mit dem Kurs an. (Mēs sākam kursu.)
- aufhören mit: Hör mit dem Unsinn auf! (Pārstāj ar muļķībām!)
- sich verabreden mit: Ich habe mich mit Anna verabredet. (Es tikos ar Annu.)
- sich bedanken bei: Ich bedanke mich bei dir. (Es pateicos tev.)
- sich bewerben bei: Sie bewirbt sich bei einer Firma. (Viņa piesakās darbā uzņēmumā.)
- helfen bei: Kannst du mir bei den Hausaufgaben helfen? (Vai tu vari man palīdzēt ar mājasdarbiem?)
- arbeiten bei: Er arbeitet bei einer Bank. (Viņš strādā bankā.)
- fragen nach: Ich frage nach dem Weg. (Es jautāju par ceļu.)
- suchen nach: Die Polizei sucht nach dem Täter. (Policija meklē vainīgo.)
- sich erkundigen nach: Ich erkundige mich nach den Preisen. (Es uzzinu par cenām.)
- sich sehnen nach: Sie sehnt sich nach Ruhe. (Viņa ilgojas pēc miera.)
- bitten um: Ich bitte dich um Hilfe. (Es lūdzu tevi palīdzēt.)
- sich bemühen um: Er bemüht sich um den Studienplatz. (Viņš cenšas iegūt vietu studijās.)
- sich sorgen um: Sie sorgt sich um ihre Kinder. (Viņa uztraucas par saviem bērniem.)
- kämpfen um: Sie kämpfen um Gerechtigkeit. (Viņi cīnās par taisnību.)
Reflexīvie vārdi ar prievārda objektu
Daudzi refleksīvie darbības vārdi pievieno prievārda objektu. Bieži sastopamas dubultas konstrukcijas ar diviem prievārdiem — viena norāda personu, otra iemeslu.
Piemēri: Ich bedanke mich bei dir für deine Hilfe. (Es pateicos tev par tavu palīdzību.)
- bei + Dat = pie kura pateicos (persona)
- für + Akk = par ko pateicos (iemesls)
Vēl: Ich entschuldige mich bei dir für mein Verhalten. (Es atvainojos tev par manu uzvedību.)
Da- un wo- vietniekvārdi (pronominālie adverbi) un jautājumi
- Ja objekts ir lieta vai abstrakcija, bieži izmanto da- vietniekvārdus: darauf, dafür, daran, davon, dabei utt.
- Ich warte darauf. (Es gaidu to.) — vietā no "auf das Ergebnis".
- Ich interessiere mich dafür. (Es tam interesējos.)
- Ja jautājat par lietu, izmanto worauf, wofür, woran utt. (wo + prievārds):
- Worauf wartest du? (Uz ko tu gaidi?)
- Wofür interessierst du dich? (Par ko tu interesējies?)
- Ja objekts ir persona, lieto "auf wen?/mit wem?/bei wem?/wessen?":
- Auf wen wartest du? (Kuru tu gaidi?) — uz personu lieto "wen" (Akk) vai "wem" (Dat).
Atšķirība: prievārda objekts vs adverbāls papildinājums
- Prievārda objekts parasti ir obligāts vai saista nozīmi ar darbības vārdu (zādzība "warten auf" — gaidīt). Adverbālais papildinājums sniedz informāciju par vietu, laiku, apstākļiem un nav leksiski saistīts ar darbības vārdu.
Piemēri:
- Ich warte auf den Bus. (Prievārda objekts — uz ko gaida.)
- Ich warte im Park. (Adverbāls papildinājums — kur gaida.)
Kā pārbaudīt
- Uzdodiet jautājumu: "Worauf?" ja var atbildēt, tad tas, visticamāk, ir prievārda objekts.
- Pārbaudiet, vai prievārds ir daļa no vārda kolokācijas (jāatceras kopā ar darbības vārd.)
Biežāk pieļautās kļūdas un padomi
1) Nepareizs gadījums pēc prievārda
- Nepareizi: *Ich warte auf dem Bus.
- Pareizi: Ich warte auf den Bus. (auf + Akkusativ šeit)
2) Nepareizs prievārds
- Nepareizi: *Ich warte für den Bus.
- Pareizi: Ich warte auf den Bus.
3) Sajaukšana ar līdzīgām konstrukcijām
- erkennen: sich freuen auf (nākotnei) vs. sich freuen über (par notikušu lietu):
- Ich freue mich auf den Urlaub. (Es gaidu ar prieku brīvdienas.)
- Ich freue mich über das Geschenk. (Es priecājos par dāvanu.)
4) Personas vietniekvārda vietā lietot dar- vietniekvārdu
- Nepareizi: *Ich warte darauf (par personu). — Ja runājam par personu, lieto: Ich warte auf ihn.
- Pareizi: Auf wen wartest du? — Ich warte auf ihn.
5) Aizvietošana pasīvajā
- Prievārda objekts parasti nekļūst par subjektu pasīvajā tāpat kā tiešais Akk-objekts. Jautājuma veidos izmanto: Auf wen wird gewartet? — Es wird auf den Bus gewartet. (ir iespējams impersonalais pasīvs)
Padomi mācībām:
- Mācieties darbības vārdus kopā ar prievārdu un gadījumu: zīmējiet kartītes "warten auf + Akk".
- Iegūstiet ieradumu uzdot jautājumus worauf/woran/wofür utt., lai noturētu prievārda objektu prātā.
- Mācieties arī dar- vietniekvārdus (darauf, dafür, daran) — tie bieži atvieglo atkārtošanu.
Īss vārdnīca (glosārijs)
- Prievārds (latv.) = Präposition (de) — vārds, kas savieno lietvārdu ar citiem teikuma locekļiem (auf, an, für, mit utt.).
- Prievārda objekts = Präpositionalobjekt — objekts, ko darbības vārds prasa kopā ar konkrētu prievārdu.
- Tiešais objekts = Akkusativobjekt — objekts, kas parasti atbild uz "wen? was?".
- Netiešais objekts = Dativobjekt — objekts, kas parasti atbild uz "wem?".
- Da-/wo- vietniekvārdi = Pronominaladverbien (darauf, wofür) — izmanto, lai aizstātu prievārda objektu vai uzdotu jautājumu par to.
Kopsavilkums — īsie ieteikumi
- Prievārda objektus mācieties kā kolokācijas: darbvārds + prievārds + gadījums.
- Praktizējiet jautājumus "Worauf? Woran? Wofür? Auf wen? Mit wem?" — tie palīdz atpazīt prievārda objektus.
- Atcerieties pronominālos adverbus (darauf, dafür, daran) un to izmantošanas noteikumus (lietas/abstrakcijas vs personas).
- Salīdziniet vācu konstrukcijas ar latviešu atbilstībām — dažkārt latviešu tulkojums neprasa prievārdu, bet vācu variants to pieprasa.
Veiksmi mācībās!