Atšķirības starp runāto un rakstīto vācu valodas gramatiku (saīsinājumi, attiecību teikumu lietošanas atšķirības)

Ievads

Šajā rakstā skaidrošu galvenās atšķirības starp runāto un rakstīto vācu valodu, ar uzsvaru uz saīsinājumiem (contractions) un attiecību teikumu (relative clauses) izvēli. Mērķis — saprotami parādīt, kāpēc runājot cilvēki bieži izvēlas īsākas formas, kā tās tiek veidotas, un kurās situācijās rakstiskā valoda prasa pilnas, formālākas konstrukcijas.

Saīsinājumi runātajā un rakstiskajā vācu valodā

Kas ir saīsinājumi un kāpēc tie rodas?

Saīsinājumi ir vārdu vai frāžu īsākas izrunas vai rakstības formas. Runājot, tie rodas, lai ietaupītu laiku, gludāk savienotu vārdus vai uzsvērtu dabiskāku ritmu. Rakstiskā valoda parasti saglabā pilnās formas, izņemot dažus likumus, kas jau ir standarta (piem., im, zum).

Salīdzinājums ar latviešu valodu
Latviešu runā arī ir saīsinājumi (piem., "es esmu" -> "esmu" vai nevajadzība pilnībā izteikt personu runā), taču vācu valodā daļa saīsinājumu ir ļoti izplatīti un pat oficiāli (piem., "im", "zum"), kamēr citi ir reģionāli vai tikai neformāli.

Kādi saīsinājumu veidi sastopami?

1) Standarta morfoloģiskie savienojumi (rakstībā pieļautie)
- Prepozīcija + artikuls: im (in + dem), am (an + dem), zum (zu + dem), zur (zu + der), beim (bei + dem), vom (von + dem), ins (in + das), ans (an + das).
- Rakstiski: "Ich bin im Haus." ("Es esmu mājā.")
- Rakstiski: "Wir gehen zum Arzt." ("Mēs ejam pie ārsta.")

2) Klitikas un saīsinājumi runātā valodā (neformāli, rakstiski tikai dialogs/čats)
- Palīgdarbības un galvenā darbības vārda beigas tiek saīsinātas: "ich habe" -> "ich hab'", "ich mache" -> "ich mach'", "ich werde" -> "ich werd'".
- Rakstiski: "Ich habe eine Frage." ("Man ir jautājums.")
- Runājot: "Ich hab' 'ne Frage." (''Man ir jautājums.'')
- Saīsinātas kombinācijas ar vietniekvārdiem: "er hat es" -> "er hat's" ("Viņš to ir redzējis / viņam tas ir").
- "Er hat es gesehen." ("Viņš to redzēja.")
- "Er hat's gesehen." (kolokviāla runa)
- "es ist" -> "es is'"; "was ist" -> "was'n".
- "Was ist das?" -> "Was'n das?" ("Kas tas ir?")
- Negācijas un neformāli vārdu veidi: "nicht" -> "nich", "nichts" -> "nix", "eine" -> "'ne".
- "Ich weiß nicht." -> "Ich weiß nich." ("Es nezinu.")
- "Ich habe nichts." -> "Ich hab' nix." ("Man nav nekā.")
- Vairākas reģionālas formas (nav universālas): "wir haben" -> "wir hab'n" vai "wir ham" (Bavārijā/šādos dialektos). Šīs formas ir dialektiskas un rakstiski izmantojamas tikai, ja gribat atveidot runu.

3) "'s" un saķeros (klitika ar uzsvaru)
- Bieži sastopams: "Wie geht's?" ("Kā tev klājas?") — šī forma ir pieņemama arī neformālā rakstībā.
- "Es gibt" -> "Es gibt's" — kolokviāla forma: "Es gibt viele Probleme." vs "Es gibt's viele Probleme." ("Ir daudz problēmu.")

Kā saīsinājumus pareizi lietot rakstiski?

- Oficiālā rakstība: lieto pilnas formas vai oficiālos savienojumus (im, am, zum). Izvairies no neformālām saīsinājumu formām ("hab'", "is'", "was'n") oficiālos tekstos (esejās, vēstulēs, akadēmiskos darbos).
- Neformālā rakstība (čatos, SMS, dialogos): vari rakstīt runas saīsinājumus, it īpaši, ja raksti tieši runas tekstu vai sarunvalodas dialogu.
- Literārā rakstībā: izklausīšanai tuvā runā tiek izmantoti saīsinājumi tieši tad, kad autors grib attēlot reālistisku dialogu.

Attiecību teikumi: rakstiskā pret runāto vācu valodu

Kas ir attiecību teikums un kā tas tiek veidots rakstiskajā vācu valodā?

Attiecību teikums (Relativsatz) ir teikuma daļa, kas papildina vai precizē kādu vārdu (antecedentu). Rakstiskā vācu valoda parasti pieprasa:
- Relatīvo vietniekvārdu (der/die/das, den/dem, dessen/deren u.c.), kas atbilst antecedenta dzimtai, skaitlim un funkcijai teikumā (gadījumam),
- Līdzdalību teikuma locekļa (subordināta) vārdu kārtība: parasti darbības vārds teikuma galā (verbo final),
- Pareizu interpunkciju (relatīvais teikums tiek atdalīts ar komatiem).

Piemēri (rakstiski, standarta):
- Nominatīvs: "Der Mann, der den Garten pflegt, ist mein Nachbar." ("Vīrietis, kurš kopj dārzu, ir mans kaimiņš.")
- Akuzatīvs: "Das ist der Hund, den ich gestern gesehen habe." ("Tas ir suns, kuru es vakar redzēju.")
- Datīvs: "Die Frau, der ich geholfen habe, war sehr dankbar." ("Sievietei, kurai es palīdzēju, bija liela pateicība.")
- Ģenitīvs: "Der Künstler, dessen Werk im Museum hängt, ist berühmt." ("Mākslinieks, kura darbs karājas muzejā, ir slavens.")

Svarīgi:"Relatīvā vietniekvārda gadījums (Kas? Kam? Ko?) tiek noteikts pēc funkcijas relatīvajā teikumā, ne pēc antecedenta.
Piem.: "Der Mann, dem ich geholfen habe" — 'dem' ir datīvs, jo relatīvais vietniekvārds ir datīva objekts relatīvajā teikumā."

Kā runātā vācu valodā mainās attiecību teikumu izvēle?

Runājot, vācu valodā ir vairāki populāri vienkāršojumi un alternatīvas, ko rakstiskā forma bieži nepieņem vai vērtē kā neformālas.

1) "was" kā universāls relatīvais vārds
- Oficiāli: pēc lietvārda parasti lieto der/die/das utt.: "Das Buch, das ich lese..."
- Runājot: daudz cilvēku lieto "was" arī pēc parastiem lietvārdiem: "Das Buch, was ich lese..." — šī forma ir plaši izplatīta runas (un daļēji neformālas rakstības) stilā, bet to bieži uzskata par kolokviālu un jāizvairās no tās formalā rakstā.
- Rakstiski (pareizi): "Das ist das Problem, das mich stört." ("Tas ir tas jautājums, kas mani traucē.")
- Runājot (izplatīti): "Das ist das Problem, was mich stört." (kolokviāla forma)

2) "wo" kā relatīvais vārds vietās, kur standarts prasītu "in dem / auf dem / an dem"
- Standarta (rakstiskā): "Das ist das Haus, in dem ich wohne." ("Tas ir nams, kurā es dzīvoju.")
- Kolokviāla/runas: "Das ist das Haus, wo ich wohne." — ļoti izplatīti mutvārdos, taču formālās rakstībā labāk lietot "in dem".

Piemēru bloks: rakstiski vs runājot

1) Relatīvais vietniekvārds "das" vs kolokviālais "was":
- Rakstiski: "Das ist das Auto, das er gekauft hat." ("Tas ir auto, ko viņš ir iegājis.")
- Runājot: "Das ist das Auto, was er gekauft hat." (kolokviāla forma)

2) "in dem" vs "wo":
- Rakstiski: "Das ist die Stadt, in der ich geboren bin." ("Tas ir pilsēta, kurā esmu dzimis.")
- Runājot: "Das ist die Stadt, wo ich geboren bin." (kolokviāla forma)

3) Ģenitīvs vs "sein/ihr + noun" konstrukcija:
- Rakstiski: "Die Frau, deren Hund entflohen ist, sucht ihn." ("Sieviete, kura suns ir aizbēdzis, meklē to.")
- Runājot: "Die Frau, ihr Hund ist entflohen, sucht ihn." (neformāla kolokviāla konstrukcija)

4) Paratakse vietā subordinācijas (vienkāršāka runas forma):
- Rakstiski: "Der Student, der das Referat hält, ist nervös." ("Students, kurš tur referātu, ir nervozs.")
- Runājot: "Der Student hält das Referat. Er ist nervös." (divi teikumi)

Biežākās kļūdas un kā no tām izvairīties

Kādas kļūdas bieži sastopamas un kā tās labot?

- Lietojot "was" pēc parasta lietvārda rakstiskā tekstā:
- Kļūda: "Das Buch, was ich gelesen habe..."
- Labojums (formāli): "Das Buch, das ich gelesen habe..."

- Izmantojot "wo" vietā, kur vajadzīgs prepozicionālais relativizers:
- Kļūda: "Die Straße, wo die Kinder spielen..."
- Labojums: "Die Straße, in der die Kinder spielen..." (ja gribi būt formāls)

- Ģenitīva izvairīšanās vai nepareiza possessīvā konstrukcija rakstiskā stilā:
- Kļūda: "Der Mann, sein Auto wurde gestohlen..."
- Labojums: "Der Mann, dessen Auto gestohlen wurde..."

- Gadījuma (kas) sajaukšana relatīvajos vietniekvārdos:
- Kļūda: "Der Mann, den ich geholfen habe..."
- Labojums: "Der Mann, dem ich geholfen habe..."
- Atcerieties: gadījums jāvērtē pēc vietniekvārda funkcijas relatīvajā teikumā (kam? ko? ko?).

- Saīsinājumu lietošana formālā rakstībā:
- Kļūda: rakstīt akadēmisku tekstu ar formām "hab'", "is'", "was'n" utt.
- Labojums: lietot pilnās formas: "habe", "ist", "was ist" vai formālāk "was ist das?"

Praktiski padomi (kad lietot kuru formu)

Kad lietot kolokviālas formas un kad to izvairīties?

- Izmanto runas saīsinājumus, ja:
- raksti dialogu vai citādi atveido mūsdienu sarunvalodu;
- raksti īsziņu, čatu vai ļoti neformālu e-pastu draugam.
- Izvairies no runas saīsinājumiem, ja:
- raksti akadēmisku darbu, oficiālu vēstuli, CV vai jebkuru formālu tekstu;
- neesi pārliecināts, vai klausītājs/lasītājs sapratīs dialekta formu.
- Par attiecību teikumiem:
- rakstiski: turies pie pareizas vietniekvārdu locīšanas un subordinātā vārdu kārtības (verb final);
- runājot: ja vēlies būt saprotams un dabīgs, vari lietot "was" pēc nenoteiktajiem vārdiem (alles, nichts, etwas) un "wo" sarunvalodā, taču rakstiskā formalitāte prasa "das/dem/in dem" utt.

Kopsavilkums un noderīgi piemēri

- Saīsinājumi runā: parasti dabiski un noderīgi, bet rakstiski jāizvērtē konteksts. Oficiālie saīsinājumi (im, am, zum, ins utt.) ir normāli rakstībā.
- Attiecību teikumi: rakstiskā valoda prasa precizitāti (pareizs gadījums, relatīvais vietniekvārds), runātā valodā tiek bieži lietotas vienkāršākas alternatīvas ("was", "wo", paratakse, possessīvā dative konstrukcija).

Daži ātri salīdzinājuma piemēri (rakstiski -> runājot):
- "Ich habe eine Frage." -> "Ich hab' 'ne Frage." ("Man ir jautājums.")
- "Das ist das Haus, in dem ich wohne." -> "Das ist das Haus, wo ich wohne." ("Tas ir nams, kur es dzīvoju.")
- "Der Mann, dessen Auto gestohlen wurde, ist verzweifelt." -> "Der Mann, sein Auto wurde gestohlen, ist verzweifelt." (kolokviāli)
- "Das Buch, das ich lese, gefällt mir." -> "Das Buch, was ich lese, gefällt mir." (kolokviāli)

Glosārijs

Svarīgi termini un īsi skaidrojumi

- Relatīvais teikums (Relativsatz) — teikuma daļa, kas papildina lietvārdu (piem., "das Buch, das ich lese").
- Relatīvais vietniekvārds — vārds "der/die/das/den/dem/dessen/deren", kas sasaista attiecību teikumu ar antecedentu. Tā locījums (gadījums) nosaka teikuma locekļa funkciju relatīvajā teikumā.
- Klitika — neliela, nesaistīta vārda daļa, kas runā izteikti saplūst ar blakusvārdam (piem., "hab'" no "habe").
- Paratakse — informācijas salikšana vairākos neatkarīgos teikumos ("Die Frau arbeitet hier. Sie ist nett."), ko runā izmanto biežāk nekā subordināciju.
- Kolokviāls — neformāls runas stils; formas, kas ir pieņemamas sarunvalodā, bet ne oficiālajā rakstībā.

Ja vēlies, varu pievienot ilgāku sarakstu ar tipiskākajiem saīsinājumiem (kopā ar izrunas norādēm) vai sagatavot īsu kontrolsarakstu, ko pārbaudīt rakstot formālu tekstu vācu valodā.