Atgriezeniskie darbības vārdi un atgriezeniskie vietniekvārdi (sich vorstellen, sich freuen utt.) - vācu Grammar

Kas ir atgriezeniskie (reflexive) darbības vārdi vācu valodā?

Atgriezeniskie darbības vārdi vācu valodā ir darbības vārdi, kuriem līdzi nāk atgriezeniskais vietniekvārds (Reflexivpronomen) — parasti "sich" trešajā personā vai tā personu formas (mich, dich, uns, euch). Šie vārdi norāda, ka darbība attiecas uz tās paša veicēju (es daru kaut ko sev), vai arī vārds vienkārši prasa atgriezenisku konstrukciju kā daļu no sava leksiskā nozīmējuma.

Piemēri (vāciski → latviski):
- Ich freue mich. → Es priecājos.
- Er wäscht sich. → Viņš mazgājas / mazgā sevi.
- Wir stellen uns vor. → Mēs iepazīstināmies / mēs sevi iepazīstinām.

Kad lieto atgriezeniskos darbības vārdus?

1) Kad rīcība atgriežas pie paša izpildītāja
Daudzos gadījumos darbība tiek veikta uz sevi: "es nomazgāju sevi", "viņš apģērbojas" utt. Šādos teikumos lieto vietniekvārdu, kas atbilst teikuma subjektam.

Piemēri:
- Ich rasi mich. → Es skūšos.
- Du kleidest dich an. → Tu ģērbies.

2) Kad darbības vārds vācu valodā ir leksiski atgriezenisks (prasa "sich")]
Ir darbības vārdi, kuri vācu valodā tradicionāli lieto atgriezenisku formu pat tad, ja darbība nav burtiski "uz sevi". Piemēri: "sich freuen" (būt priecīgam), "sich interessieren" (interesēties).

Piemēri:
- Ich freue mich auf das Konzert. → Es priecājos par koncertu.
- Sie interessiert sich für Literatur. → Viņa interesējas par literatūru.

3) Atšķirības nozīmēs (viena un tā pati valence ar vai bez "sich")]
Dažiem darbības vārdiem nozīme mainās atkarībā no tā, vai tie tiek lietoti ar atgriezenisko vietniekvārdu.

Piemēri:
- vorstellen:
- Ich stelle mich vor. → Es iepazīstinu sevi (es prezentēju sevi — "es iepazīstinos").
- Ich stelle mir etwas vor. → Es iedomājos kaut ko / es sev iztēlojos kaut ko ("iztēloties").

- setzen:
- Ich setze den Stuhl. → Es lieku krēslu.
- Ich setze mich. → Es apsēžos.

Kā veidojas atgriezeniskie vietniekvārdi un kādus gadījumus tie izmanto?

Vācu atgriezeniskie vietniekvārdi atšķiras pēc personas un lietojuma (akuzatīvs vai datīvs). Zemāk ir standarta formas:

Persona — Akuzatīvs — Datīvs
- ich — mich — mir
- du — dich — dir
- er/sie/es — sich — sich
- wir — uns — uns
- ihr — euch — euch
- sie/Sie — sich — sich

Kuru formu lietot?]
1) Akuzatīvs (mich, dich, sich, uns, euch):

Lielākajā daļā atgriezenisko darbības vārdu, ja darbība tieši attiecas uz subjektu ("viņš mazgā sevi"), lieto akuzatīvu: "Er wäscht sich."

Piemēri:
- Ich sehe mich im Spiegel. → Es skatos spogulī (burtiski: es redzu sevi spogulī).
- Du hast dich verletzt. → Tu esi savainojies.

2) Datīvs (mir, dir, sich, uns, euch) ar atsevišķu tiešo objektu:
- Ja teikumā jau ir tiešais objekts (parasti ķermeņa daļa, lieta utt.), atgriezeniskais vietniekvārds bieži kļūst par netiešo objektu (datīvs). Tad lietojam datīvu: "Ich wasche mir die Hände." (Es mazgāju rokas — tiešais objekts: die Hände; atgriez. vietn.: mir).

Piemēri:
- Er kämmt sich die Haare. → Viņš ķemmē savas matus. (kämme = ķemmē tieši matus; sich = datīvs: viņam)
- Ich habe mir den Arm gebrochen. → Es salauzu savu roku.

3) Verbi, kas prasa datīvu bez cita tiešā objekta:
- Daži darbības vārdi vācu valodā vienmēr lieto datīvu atgriezeniskā vietniekvārda formu, pat ja nav cita objekta. Piemērs: "sich etwas merken" — "Ich merke mir das." ("man atceras kaut ko priekš sevis").

Piemēri:
- Ich lasse mir Zeit. → Es paņemu laiku (burtiski: es atstāju sev laiku).
- Er tut sich weh. → Viņš sev nodara sāpes (viņš sāpina sevi) — parasti lieto datīvu ar ķermeņa bojājumu.

Kādi vārdi ir obligāti atgriezeniski un kuri ir izvēles?

Obligāti atgriezeniski vārdi
Daži darbības vārdi vācu valodā gandrīz vienmēr tiek lietoti atgriezeniskā formā. Bez atgriezeniskā vietniekvārda tie var būt nepareizi vai mainīt nozīmi.

Parasti obligāti: sich freuen, sich erinneren (注意: erinnern lieto akuzatīvu: sich erinnern an + Akk), sich verabreden, sich beeilen, sich hübschen? (nenoteikt) — jāuzmanās: ir saraksts, bet dažas formas var atšķirties. Vairāk bieži sastopami:
- sich freuen (par/priecāties)
- sich erinnern an (atcerēties ko)
- sich interessieren für (interesēties par)
- sich verabreden (norunāt tikšanos)
- sich beeilen (steigties)

Piemēri:
- Wir freuen uns auf den Urlaub. → Mēs priecājamies par brīvdienām.
- Erinnerst du dich an ihn? → Vai tu viņu atceries?

Izvēles / daļēji atgriezeniski vārdi
Daži darbības vārdi var tikt lietoti gan ar, gan bez "sich", un nozīme mainās: "sich setzen" (apsēsties) vs "setzen" (nolikt kaut ko), "sich vorstellen" — iepazīstināt sevi vs "etwas vorstellen" — iepazīstināt kaut ko/izlikt priekšā.

Piemēri:
- Ich setze mich. → Es apsēžos.
- Ich setze das Buch auf den Tisch. → Es lieku grāmatu uz galda.
- Ich stelle mich vor. → Es iepazīstinos.
- Ich stelle das Projekt vor. → Es prezentēju projektu.

Reflexive ar priedēļiem (priedēļu darbības vārdi) un separable verbs

Daudzi vācu darbības vārdi ar priedēļiem (prefixes) arī var būt atgriezeniski. Piemēram, "sich verabschieden" (atvadīties), "sich umziehen" (pārģērbties). Ar separable prefixiem, atgriezeniskais vietniekvārds parasti stāv kopā ar darbības vārdu vietā, kur atrodas atsevišķā priedēkļa forma runas laikā.

Piemēri:
- Er zieht sich um. → Viņš pārģērbjas.
- Wir verabschieden uns. → Mēs atvadāmies.

Padoms: ja vārds ir atdalāms (trennbar), priedēklis teikumā bieži atrodas teikuma beigās, bet vietniekvārds stāv blakus darbības vārdam: "Er zieht sich um." (nevis "Er zieht um sich").

Atgriezeniskie darbības vārdi ar prievārdiem (Verben mit Präposition)

Dažiem atgriezeniskajiem darbības vārdiem seko noteikts prievārds, un prievārda lietojums ietekmē teikuma gadījumu. Piemēri: "sich freuen auf/über", "sich kümmern um", "sich interessieren für", "sich erinnern an".

Piemēri:
- Ich freue mich auf den Urlaub. (auf + Akk.) → Es priecājos par brīvdienām.
- Er freut sich über das Geschenk. (über + Akk.) → Viņš priecājas par dāvanu.
- Sie kümmert sich um die Kinder. (um + Akk.) → Viņa rūpējas par bērniem.
- Erinnerst du dich an den Film? (an + Akk.) → Vai tu atceries filmu?
- Ich interessiere mich für Kunst. (für + Akk.) → Es interesējos par mākslu.

Atšķirības, kas bieži mulsina mācoties vācu valodu

1) "sich" pret objekta vietniekvārdu
Angļu valodā reizēm lieto formu "myself" vai vienkārši bez īpašas formas — latviešu valodā bieži izmanto refleksīvo formu tikai dažos gadījumos. Vācu valodā bieži jāizvēlas starp akuzatīvu un datīvu atgriezenisko formu. Atcerieties: ja teikumā ir cits tiešais objekts (die Hände, das Buch), tad pašam sevi parasti apzīmē ar datīvu (mir, dir), nevis akuzatīvu.

Piemēri salīdzinājumam:
- Ich wasche mich. → Es mazgājos (nav minēts, ko tieši mazgā).
- Ich wasche mir die Hände. → Es mazgāju rokas. (tiešais objekts: die Hände; atgriez. vietn.: mir)

2) "sich vorstellen" — divas nozīmes
- sich vorstellen (iepozicināt sevi): Ich stelle mich vor. → Es iepazīstinu sevi.
- sich etwas vorstellen (iztēloties): Ich stelle mir etwas vor. → Es iedomājos kaut ko.

Lai saprastu, kuru lietojumu izmantot, paskatieties vai vārdam seko tiešais objekts vai datīva konstrukcija.

3) "sich erinnern an" prasa prievārdu (an) un akuzatīvu:

Ich erinnere mich an den Sommer. → Es atceros vasaru.

4) Kad lietot datīvu bez cita objekta ("sich weh tun" u.c.)]

Er tut sich weh. → Viņš sev nodara sāpes (viņam sāp). Šajā konstrukcijā bieži izmanto datīvu, jo darbība skar ķermeņa daļu, un rezultātā ir papildus nomināls vai akuzatīvs objekts: "Er hat sich den Fuß verletzt."

Kopīgas kļūdas un kā no tām izvairīties

- Sajaukt akuzatīvu un datīvu: ja teikumā ir atsevišķs tiešais objekts (parasti ķermeņa daļa vai lieta), uzrakstiet atgriezenisko vietniekvārdu datīvā. (Es wasche mir die Hände.)

- Aizmirst prievārdu ar vārdiem kā "sich freuen", "sich erinnern", "sich interessieren" — šie vārdi bieži prasa noteiktu prievārdu: freuen auf/über, erinnern an, interessieren für.

- Neņem vērā nozīmes maiņu ar/bez "sich". Pārbaudiet vārdnīcā, vai vārds ir atgriezenisks un kā mainās nozīme.

- Separable verbs: nepārvietojiet atgriezenisko vietniekvārdu uz teikuma pēdējo daļu kopā ar priedēkli. Pareizi: "Er zieht sich an." Nepareizi: "Er zieht an sich."

Vairāk piemēru — noderīgas parastās frāzes

- Ich freue mich auf das Wochenende. → Es priecājos par nedēļas nogali.
- Freust du dich? → Vai tu priecājies?
- Ich erinnere mich nicht daran. → Es to neatceros.
- Er interessiert sich sehr für Musik. → Viņš ļoti interesējas par mūziku.
- Wir treffen uns um acht. → Mēs tiekamies pulksten astoņos.
- Setz dich bitte! → Lūdzu, apsēdies!
- Ich habe mir das Buch gekauft. → Es nopirku šo grāmatu sev (manu datoru?).
- Sie hat sich den Arm gebrochen. → Viņa salauza roku.
- Hast du dich verletzt? → Vai tu savainojies?

Vienkārša pārbaude: kā noteikt, vai darbības vārds ir atgriezenisks?

1) Apskatiet vārdnīcu — daudzas vārdnīcas norāda, vai darbības vārds ir refleksīvs un kāds prievārds tam seko.
2) Pajautājiet sev: vai darbība burtiski attiecas uz subjektu? Ja jā, iespējams, vajadzēs atgriezenisko vietniekvārdu.
3) Meklējiet nozīmes atšķirības starp formu ar un bez "sich".

Īss vārdnīciņas (glossārijs)

- Reflexivpronomen — atgriezeniskais vietniekvārds (mich, dich, sich, uns...)
- Akkusativ — akuzatīvs (tiešais objekts): mich, dich, sich...
- Dativ — datīvs (netiešais objekts): mir, dir, sich...
- trennbar — atdalāms (separable) — priedēklis var atdalīties no darbības vārda teikumā
- intransitiv — bez tiešā objekta

Kopsavilkums

Atgriezeniskie darbības vārdi vācu valodā var burtiski nozīmēt, ka subjekts dara kaut ko sev, vai arī vienkārši būt ierasts leksisks veids (piem., sich freuen). Svarīgi ir zināt, vai vietniekvārds prasās akuzatīvā vai datīvā formā, vai darbības vārds seko prievārdiem, un vai vārda nozīme mainās ar/bez "sich". Praktiska pārbaude — paskatīties vārdnīcā un mācīties izplatītākos atgriezeniskos vārdus un to kombinācijas ar prievārdiem — palīdzēs izvairīties no kļūdām.